Iesaki rakstu: 
Saeimas deputāts Valdis Kalnozols sociālajā tīklā Facebook ir publicējis gan ekspresīvu apsveikumu Jaunajā gadā, gan pāris vēl dzīvīgākus komentārus viņa kritiķiem. Šodien publicējam šo pamācošo tautas kalpa viedokli.
Rausimies laukā no depresīvajām domām par Latvijas nākotni un dusmām pret valsts vadītājiem! Kopīgiem spēkiem mēs VARAM padarīt dzīvi Latvijā gaišāku, paredzamāku un turīgāku, taču mums ir jābūt vienotiem. Tautai, sabiedrībai un politiķiem ir jābūt kopīgam mērķim, sapnim, vīzijai, kādu mēs vēlamies redzēt savu Latviju!
Kopīgu mērķu, stratēģijas un rīcības taktikas trūkums ir vainojams pie tā, ka esam tur, kur esam. Tā ir ik katra iedzīvotāja, visas sabiedrības un arī politiķu problēma un klupšanas akmens. Tāpēc arī valsts neattīstās, stagnē, mīņājas uz vietas, un mūs pārņem intrigas, kašķi un nenovīdību – gan tautā, gan politiskajā vidē.
Valstij tas ļoti dārgi maksā – 10 miljardu parāds, 370 tūkstoši cilvēku bijuši spiesti aizbraukt no Latvijas, lai pelnītu iztiku ārzemēs. Lai viņus atgrieztu atpakaļ dzimtenē, jārada vismaz 200 000 darba vietu. Diemžēl valstij nav reāla plāna, stratēģijas kā to, soli pa solim, paveikt. Un brīžiem šķiet - nav pat šāda mērķa.
Aizbraucot iedzīvotājiem, sarūk ekonomika, tiek slēgti uzņēmumi, līdz ar to arī samazinās ienākumi valsts budžetā.
Sasniegt valstiski svarīgus mērķus mēs varam, viens otru atbalstot, plecu pie pleca, par tiem cīnoties. Tāpēc nekavējoties ir jārada ikvienam saprotama ilgtermiņa vīzija, mērķi un stratēģija un tā jāīsteno, ik katram jāatrota piedurknes un jāiesaistās rūpēs par savu un Latvijas nākotni.
Kopīgs mērķis mazinātu sabiedrības sašķeltību – vienotu dažādu tautību, atšķirīgu profesiju un sociālo slāņu Latvijas iedzīvotājus un, protams, saliedētu tautu un politiķus.
Latviešu tauta bieži pati zāģē zaru, uz kura sēž, jo, redzot, ka kādam ir iespēja izrauties augšpusē un paraut sev līdzi arī citus, rauj šādus “izlēcējus” atpakaļ, nozākājot un nonievājot. Šādos apstākļos pat visstiprākajiem līderiem ir grūti paust iniciatīvu, saglabāt entuziasmu un veiksmīgi strādāt, tieši tāpēc labās ieceres tik bieži noplok.
Tāpēc, tautieši, es Jūs aicinu mainīt savu attieksmi un atbalstīt tautas brāļus un māsas, kuri vēlas un spēj attīstīt šo valsti.
Neapvemsim, nepazemosim politiķus un valsts vadītājus, bet savu enerģiju un iniciatīvu ieguldīsim, lai īstenotu kopīgus mērķus valsts attīstībai!
Lūk, mūsu vīzija, sapnis, mērķis, kādai ir jākļūst Latvijai.
- Latvijā ir uzņēmējdarbību veicinošākā nodokļu politika.
Esmu pret brutālu nodokļu paaugstināšanu, jo tas valsti ievedīs vēl dziļākā krīzē. Vēl vairāk cilvēku būs spiesti pamest dzimteni, lai pelnītu maizi ārzemēs. Manuprāt, atbalstāms ir Zaļās partijas vadītāja Edgara Tavara viedoklis, kurš uzskata, ka Latvijas nodokļu sistēmai ir jāpanāk ilgtermiņa stabilitāte, tā jāorganizē, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību, nevis to bremzētu.
Valsts budžetam ir jābūt balstītam uz plaukstošas tautsaimniecības pamata, nevis tas jāveido, izspiežot pēdējās asinis no nīkuļojošās ekonomikas. Statistika liecina, ka Latvijā 96% valsts budžetā iemaksāto nodokļu nosedz vien 4% lielo uzņēmumu. Mēs ierosinām nemocīt mazos un vidējos uzņēmumus, bet radīt tiem vienkāršu un saprotamu nodokļu un atskaites sistēmu.
Man personīgi tīkama šķiet ASV nodokļu sistēma, kura ir izveidota tā, lai mudinātu uzņēmējus padalīties ar to, ko tie ir nopelnījuši, nevis izspiest no tiem to, ko uzņēmumi pat vēl nav saņēmuši.
Piemēram, Latvija varētu izvēlēties līdzīgu ceļu kā ASV, uzņēmumiem samazināt PVN nodokli, savukārt no peļņas tiem būtu jāmaksā ieņēmumu nodoklis. PVN nodokli varētu saglabāt no citām valstīm importētajām precēm.
- Latvijā ir ekoloģiski tīrākā tautsaimniecība.
Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā Latvija tautsaimniecības attīstības ziņā bija 4 – 5 valsts Eiropā. Pašlaik vienīgā iespēja, kā panākt valsts augšupeju, ir veicināt tautsaimniecības attīstību. Tad veidosies jauni uzņēmumi, līdz ar to arī jaunas darba vietas, un tas dos iespēju nodrošināt valsts funkcijas – izglītību, medicīnu, aizsardzību u.c. Pārrunājot esošo situāciju ar Attīstības finanšu institūciju (ALTUM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Lauku atbalsta dienestu, šīs organizācijas atzīst, ka Latvijai pietiek līdzekļu, lai attīstītu tautsaimniecību. Taču mums pietrūkst aktīvu un enerģisku uzņēmēju, motivētu politiķu. Milzīgu iztrūkumu valsts attīstībai rada 370 tūkstoši aktīvo iedzīvotāju, kuri pelna iztiku ārzemēs.
- Latvija ir Austrumeiropas biznesa meka.
Latvija, īpaši Rīga dažādos vēsturiskajos laika periodos, esot Hanzas Savienības, Rečas Pospoļitas, Zviedrijas, Krievijas, PSRS sastāvā, ir bijusi nozīmīgs saimnieciskais centrs, meka, kurā tika slēgti biznesa darījumi, atradās nozīmīgi tautsaimniecības uzņēmumi un cauri plūda svarīgi tirdzniecības ceļi. Arī šobrīd Latvija var kļūt par Austrumeiropas biznesa meku – darījumu centru, kam jau ir vēsturiska pieredze un perspektīvas ar zeļošu tautsaimniecību savienot Austrumeiropu un Rietumeiropu.
- Latvija ir zaļākā un ekoloģiski tīrākā valsts.
Latvijai jākļūst par tūristu iecienītu, drošu un viesmīlīgu valsti. Mums ir jārada Latvijas tēls kā par zaļāko un ekoloģiskāko valsti Eiropā. Turklāt mēs varam izmantot mazas valsts priekšrocību - attīstīt ekoloģiskās pārtikas ražošanu un piedāvāt Eiropai pārtikas produktus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī ražot citus ekoloģiskus produktus veselīgam dzīves veidam.
Taču tad ir jāmainās sabiedrības attieksmei – jāorientējas uz kvalitatīvām precēm, nevis uz lētām un nekvalitatīvām. Es pat ierosinātu – precēm, piemēram, pienam noteikt vienotu cenu un motivēt uzņēmējus savstarpēji konkurēt, piedāvājot kvalitatīvāku preci, nevis lētāku cenu.
Mēs varam un mums IR jākļūst par valsti, kur nauda tiek ieguldīta, popularizējot un veicinot veselīgu dzīvesveidu, nevis novēršot sekas - ārstējot slimības.
Laimīgu Jauno 2017. gadu!
Viss ir Tavās rokās, ticībā saviem spēkiem. Tava neatlaidība ir spēks, kas ļauj pārvarēt grūtības un sasniegt mērķus. Gana gaidīt „Laimes lāci”, atroti piedurknes darbam! Mēs paši esam atbildīgi par savām mājām, sētu, pilsētu, tēvzemi. Ieliec savu artavu mūsu vienotībā un mērķtiecībā. Mūsu vienotībā ir Latvijas labklājība.
Aizejošā gada nogalē cilvēki parasti sprauž sapņus, mērķus - kurus nākamajā gadā vēlas sasniegt. Lūdzu Jūs padomāt, uzdot sev jautājumu - kādus sapņus un mērķus es novēlu Latvijai sasniegt tuvākā gada, piecu, desmit, simt gadu laikā un kā tos vislabāk īstenot. Kā arī lūdzu Jūs ar tiem dalīties, sūtot man vēstules e-pastā [email protected]
- Mani piedod šausmina mūsu tumsonība, slinkums un citu vainošana. Nevēlēšanās ar sapratu pieiet leitām, tikai kaut kādu negāciju no savas dveseles noņemt, lai cik nelogiska tā būtu. MĪĻIE DRAUGI NEKAS NEMAINĪSIES NO JŪSU VEMŠANAS UZ VALSTI, POLITIĶIEM, KAMER PASI NESAPRATĪSIET KAS IR JADARA UN PASI NEATROCĪSIET ROKAS UN NENAKSIET PALĪGĀ POLITIĶIEM. LŪDZU BEIDZAT IZLIGT TE SAVAS NEGĀCIJAS UZ DZĪVI, LABAK AIZEJAT UZ MEŽU UN IZBĻAUSTATIES UN TAD PIE KOPĪGA DARBA
Einars Zaprauskis: Jūs laikam līdz šim vēl neesat sapratis. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ar nepacietību gaida 2018.gada Saeimas vēlēšanas, lai ar patiesu prieku un gandarījumu vairākumam no jums - deputātiem parādītu to pašu skuju taku, pa kuru tika aizsūtīts Kalvītis, Šķēle.
Valdis Kalnozols: Nu piedod, ka pasaku Tev acīs ka esi totāls idiots. Nu jau kuras velēšanas būs 2018. gada valstī un kaut kas ir mainījies nomainot šēles kalvīsus utt. Piedod ar IDIOTIEM ir grūti diskutet
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
