Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati. Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa. Uzņēmuma turpmākās darbības stabilitātes izvērtēšanai rādītāji jāvērtē neatrauti viens no otra. Ne mazāk svarīgi, pēc D. Kiopas teiktā, ir arī vērtēt uzņēmuma darbības nozari: “Kā redzam pētījuma datos, atsevišķās nozarēs negatīvs pašu kapitāls uzskatāms pat par normālu praksi.”

Lursoft pētījis, vai Covid-19 pandēmijas ietekmē pērn palielinājies uzņēmumu skaits ar negatīvu pašu kapitālu, kā arī analizējis šo uzņēmumu finanšu rezultātus.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, kas plašam uzņēmumu lokam ievērojami mainījis līdz šim uzņemto stratēģijas kursu, Lursoft dati liecina, ka 2020.gadā turpinājis samazināties ar negatīvu pašu kapitālu strādājošo uzņēmumu īpatsvars. Ja gan 2016., gan arī 2017.gadā ar negatīvu pašu kapitālu bija 41% no visiem uzņēmumi, tad 2019.gadā tādi bijuši 38,6%, bet pērn – 36,8% uzņēmumu.

Lursoft izpētījis, ka 7% no visiem uzņēmumiem, kuriem pērn bijis negatīvs pašu kapitāls, šobrīd ir reģistrēti aktīvi nodrošinājumi, tāpat arī 2,23% ir uzsākts likvidācijas process.

Likvidācijas process kopš 2017.gada norit arī AS “Reverta”, kam pērn reģistrēts lielākais negatīvais pašu kapitāls. Tas sasniedzis -434 milj. EUR. Likvidējamā uzņēmuma zaudējumi 2020.gadā veidoja 282,09 tūkst. EUR, un tā pamatā bijuši uzņēmuma administratīvie izdevumi likvidācijas procesa ietvaros un procentu izmaksas.

Uzņēmums ar otru augstāko negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijis SIA “Radikāls tests”. Uzņēmuma pamatdarbība saistīta ar kredītportfeļu pārvaldi, parādu piedziņu. SIA “Radikāls tests” vadības ziņojumā norādīts, ka, neskatoties uz nedrošu finanšu stāvokli, uzņēmums turpina sagatavot gada pārskatu pēc darbības turpināšanas principa, jo negatīvais finanšu rezultāts tika prognozēts jau dibinot uzņēmumu un nosakot tā uzdevumus.

SIA “Radikāls trests” 2020.gadā turpināja darboties ar neveiksmīgu parādu piedziņu, atzīstot, ka kredītprasību atmaksāšanu apgrūtina debitoru sliktais ekonomiskais stāvoklis. Aizvadītajā gadā SIA “Radikāls trests” pašu kapitāls bija -93,81 milj. EUR.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka SIA “Radikāls trests” un AS “Reverta” nebūt nav vienīgie uzņēmumi, kuriem negatīvs pašu kapitāls reģistrēts jau vairākus gadus pēc kārtas. 

No visiem uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā, 85% tas bijis negatīvs arī 2019.gadā. Pārējos gadījumos uzņēmumiem vēl gadu iepriekš pašu kapitāls bijis pozitīvs.

Tāds, piemēram, ir pēdējo piecu gadu līderis pēc apgrozījuma apjoma Latvijā – SIA “Uralkali Trading”. Uzņēmums ir vienīgā Latvijā reģistrētā kompānija, kura apgrozījums 2020.gadā pārsniedzis 1 miljardu eiro.

Pērn uzņēmums apgrozīja 1,81 miljardu eiro, gadu noslēdzot ar 90,48 milj. EUR zaudējumiem, bet pašu kapitālam esot negatīvam -30,45 milj. EUR. Iepriekšējos četrus savus darbības gadus SIA “Uralkali Trading” strādājis ar peļņu, un arī pašu kapitāls bijis ar plusa zīmi.

Tomēr ne visi uzņēmumi, kuriem pagājušajā gadā reģistrēts negatīvs pašu kapitāls, pērn strādājuši ar zaudējumiem. Ar pozitīvu peļņas rādītāju 2020.gadu noslēgusi teju ceturtā daļa no visiem uzņēmumiem. 

Peļņas apjoma ziņā starp uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā izvirzījušies vairāki ar nekustamā īpašuma jomu saistīti uzņēmumi. Tostarp, ar Rāvju ģimeni saistītā SIA “Baltā Kāpa”, arī SIA “Apex Investments”,  jau likvidētais SIA “AS30” u.c. 

Absolūti lielākais vairākums, t.i. 87,8% no visiem uzņēmumiem, kas strādājuši ar negatīvu pašu kapitālu, pērn nodarbinājuši mazāk nekā 5 darbiniekus, savukārt 22,4% snieguši informāciju, ka tie 2020.gadā ar darba vietām nav nodrošinājuši nevienu strādājošo.

Tiesa, ir arī izņēmumi. Piemēram, 2017.gadā dibinātais SIA “Webhelp Latvia”, kas 2020.gadā palielināja apgrozījumu līdz 11,57 milj. EUR, bet peļņu līdz 1,5 milj. EUR. Pērn uzņēmums bija darba devējs 366 strādājošajiem. Ar negatīvu pašu kapitālu uzņēmums strādājis visus tā darbības gadus, pērn tam esot -282,49 tūkst. EUR.

“2020.gads uzņēmumam bija trešais pilnais finanšu gads. Šajā gadā finanšu rādītāji krietni pārsniedza vadības gaidas, pārdošanas apjomam pieaugot pat par 45%. Pandēmijas izraisīto ierobežojumu ietekme bija salīdzinoši neliela, jo izdevās veiksmīgi un ātri nodrošināt iespēju strādāt no mājām lielākajai daļai darbinieku,” teikts SIA “Webhelp Latvia” vadības ziņojumā, norādot, ka uzņēmums piedāvā plašu ārpakalpojumu klāstu, piemēram, klientu apkalpošanu, tehnisko atbalstu, pārdošanu, biznesa konsultācijas un IT risinājumus. 

Vēl viens uzņēmums, kas 2020.gadā nodarbinājis vairāk nekā 300 darbiniekus, strādājis ar peļņu, taču negatīvu pašu kapitālu, ir Daugavpils uzņēmums SIA “LokRem”. Oļegam Osinovskim pastarpināti piederošā SIA “LokRem” pašu kapitāls 2020.gadā bija -1,75 milj. EUR. Negatīvs pašu kapitāls uzņēmumam bijis visus piecus tā darbības gadus.

Lai gan visvairāk uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bija reģistrēts mazumtirdzniecībā un nekustamo īpašumu nozarē, visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars ir izmitināšanas un ēdināšanas sektorā, kur negatīvs pašu kapitāls reģistrēts vairāk nekā pusei no visiem uzņēmumiem. Tirdzniecība, kur ar negatīvu pašu kapitālu ir 44,22% no visiem nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem, ierindojas otrajā vietā.

Pētot, kā mainījies ar negatīvu pašu kapitālu strādājošo uzņēmumu īpatsvars dažādās nozarēs pēdējo gadu periodā, Lursoft secinājis, ka visās nozarēs tas kopš 2016.gada samazinājies. Tostarp, arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā, kur 2016.gadā ar negatīvu pašu kapitālu bija pat 62,90% no visiem uzņēmumiem. 

Visievērojamāk ar negatīvu pašu kapitālu esošo uzņēmumu īpatsvars sarucis starp mākslas, izklaides un atpūtas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Ja 2016.gadā nozarē ar negatīvu pašu kapitālu bija gandrīz puse no visiem uzņēmumiem, tad pagājušajā gadā – 18,68%. Tas gan skaidrojams ne tik daudz ar to, ka nozarē samazinājies šādu uzņēmumu skaits, bet gan ar to, ka pieaudzis kopējais nozarē reģistrēto uzņēmumu skaits, uz kā rēķina arī ir mazāks ar negatīvu pašu kapitālu strādājošo uzņēmumu īpatsvars.

Nozare

Ar negatīvu pašu kapitālu  esošo uzņēmumu īpatsvars nozarē 2020.gadā, %

Ar negatīvu pašu kapitālu  esošo uzņēmumu īpatsvars nozarē 2016.gadā, %

Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība

15,52

18,50

Apstrādes rūpniecība

38,75

43,86

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde

27,60

30,28

Būvniecība

34,77

40,18

Tirdzniecība

44,22

49,61

Transports un uzglabāšana

29,98

33,87

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi

56,65

62,90

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

32,68

37,86

Operācijas ar nekustamo īpašumu

25,94

40,16

Veselība un sociālā aprūpe

16,48

23,58

Māksla, izklaide un atpūta

18,68

47,77

Dati uz 28.10.2021.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam ir arī citas prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

8

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

FotoLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem - ir kritiska.
Lasīt visu...

20

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

Foto17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.
Lasīt visu...