Iesaki rakstu: 
Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Un tas viss ir laikā, kad pati valsts pārvalde un arī politiķi turpina dzīres mēra laikā – būvē tanku pieminekļus, ne par centu negrasās samazināt partiju finansējuma apjomu un arī citus savus nevajadzīgos tēriņus mazina, manuprāt, diezgan simboliski.
Proti, nedēļas sākumā portāls Delfi un pēc tam arī citi mediji ziņoja, ka negaidīti ir atceltas 40 līdz šā gada beigām vēl plānotās valsts apmaksātās krūts vēža rekonstruktīvās operācijas pacientēm. Trauksmi par to sacēla onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība Onkoalianse.
Tomēr izskatās, ka publiskajai pārvaldei par to maza bēda, turklāt jau ir arī atrasta klasiskā birokrātijas atruna – vienkārši izbeidzies plānotais finansējums. Un Veselības ministrijas (VM) ierēdne Sanita Janka arī diezgan skaidri aģentūrai LETA pasaka – visticamāk, papildu finansējums krūšu rekonstrukcijas operācijām pēc krūts vēža izoperēšanas šogad netiks atrasts.
Pēc Jankas teiktā, krūšu rekonstrukcijas operācijas ir plānveida pakalpojums, un ārstniecības iestādēm līgumā ir noteikta summa, cik daudzām pacientēm šīs operācijas var nodrošināt. Attiecīgi šīm iestādēm esot jābūt atbildīgām – ja valsts paredz noteiktu summu, tad šīs summas ietvaros sievietēm pakalpojumu var nodrošināt.
Kopējā pakalpojumu summa ārstniecības iestādēm ir zināma no gada sākuma, tāpēc tās nosaka, cik operāciju gadā iespējams veikt, klāstīja ierēdne. Ja naudas nepietiek, nākas veidot rindas. Pašreizējā situācija izveidojusies, jo gada pirmajos astoņos mēnešos veikts vairāk operāciju, nekā paredzēts piešķirtajā finansējumā, – tā ierēdne. Viss. Vārdu sakot – paši vainīgi. Naudas nav, neko papildus nedabūsiet.
Līdzīgs stāsts ir arī Labklājības ministrijas (LM) lauciņā – taupības dēļ cilvēki ar maznodrošinātā statusu no nākamā gada vairs nesaņems pārtikas pakas, kuras būs pieejamas tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem, aģentūra LETA noskaidrojusi LM. Neiedziļinoties detaļās – te arī kā iemesls esot naudas trūkums. Punkts.
Tā vien izskatās – nevienu labi paēdušo un pie labas veselības esošo politiķi vai ierēdni vispār neinteresē slimnieku un badā esošo līdzcilvēku problēmas. Šķiet, šie lēmēji laikam cer, ka finansējumu atkal nodrošinās sabiedrība.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
