„Neapēd zemeslodi” – vien prasta, no citām valstīm adaptēta kampaņa
Valters Zelčs, lauksaimnieks02.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nenoturējos. Pavediens par to, kāpēc „Neapēd zemeslodi” lielā mērā ir prasta, no citām valstīm adaptēta kampaņa, kuras rezultātā Latvijā daži var būvēt savu politisko PR, daži justies morāli pārāki, bet vide un klimats lielā mērā neko neiegūst. Drīzāk pat zaudē.
Lopkopība patērē daudz litru ūdens… Pirmkārt, IR TĀDA LIETA KĀ ŪDENS APRITE. Govs to ūdeni nepatur sevī. Otrkārt, tā nav Baltijas problēma. Mums gadā nokrišņi ir lielāki nekā iztvaikošana - saldūdens resursi ir lieli. Kalifornijas problēmas nav Latvijas problēmas!
Vides NVO ceļ trauksmi, ka bioloģiski vērtīgajās pļavās krīt biodaudzveidība. Labākais veids, kā celt biodaudzveidību - veikt platību ganīšanu ar zemu lopu blīvumu. Ja sasniedzam mērķi un atsakāmies no lopkopības, tad saprotiet - biodaudzveidība pļavās turpinās samazināties.
Latvijā šobrīd ir 200 000 ha zālāju bez pielietojuma - uz tiem nav lopu. EK aizliedz tur audzēt dārzeņus/augļus/graudus. Racionāli būtu šos zālājus noganīt / ievākt lopbarību, bet kampaņa paredz mazināt lopu skaitu. Tātad turpinām emitēt SEG no zālājiem ''pa tukšo''.
Aptuveni 80% pasaules lauksaimniecības zemes aizņem lopkopība. Taisnība! UN LABI, KA TĀ. Augkopības produkciju var iegūt ļoti maz vietās, pārējais derīgs tikai lopkopībai. Fjordos vai Šveices kalnos graudu lauki vai dārzeņu platības nav un nebūs. Daudz augkopības produktu izmanto lopbarībā. Īsā lekcija – visiem graudiem ir kvalitātes rādītāji. Kviešiem, auzām, sojai, visam. Ir pārtikas un lopbarības kvalitātes graudi. Bez lopiem ko iesākt ar lopbarības kvalitātes graudiem? Dedzināt? Izmest sapūšanai?
Lopkopībā neiegūst tikai gaļu/pienu/ādas. Milzīgs ieguvums ir organiskais mēslojums – kūtsmēsli. Bez lopiem būtu jāpaļaujas tikai uz minerālmēsliem. Tie nav nedz labāki, nedz sliktāki, bet noteikti tiek mazinātas iespējas diversificēt izejvielu avotus.
Ja gribi promotēt veģetāru/vegānu uzturu, tas ir pilnīgi OK. Dari to. Nepatīk gaļa – neēd. Ja gribi, lai pamēģina citi - aicini. Bet nedari to ar pielasītiem, sagrozītiem argumentiem. Turklāt padomā par šādas izvēles ietekmi uz citiem rādītājiem. Un visiem tiem, kuri uzskata, ka ir gudrāki, apgarotāki, morāli augstāki par visu melno šļuru, kura neiesaistās zemeslodes neapēšanā. Sorry, daudzi vienkārši jums „lec uz astes”, un īstenībā par akciju viņiem ir vienalga.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
