Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.

Turklāt, runājot kopumā par krievu valodas klātbūtni sabiedriskajos medijos, arī tās ir nesalīdzināmas lietas, ņemot vērā Latvijā izmainīto demogrāfisko sastāvu un rusifikācijas politiku padomju okupācijas gados. Latviešiem joprojām “pastāvīgi jācīnās ar daudzās jomās dominējošo krievu valodu pat bez oficiāla statusa”, raksta sociālo tīklu lietotāji.

Latvijas sabiedrībā asu reakciju izraisījis sabiedriskā medija lēmums organizēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidātu debates arī krievu valodā. Pēdējās nedēļās šis jautājums ir viens no karstajiem tematiem diskusijās Latvijas sociālajos medijos un citviet. Šajā saistībā tiek minēti dažādi argumenti, piesaukti arī citu valstu piemēri, tostarp izskanējis arī Somijas vārds. Rakstā skaidrojam, kāda īsti ir Somijas pieeja šajā jautājumā.

"Latvijā darīt to, ko dara citu valstu sabiedriskie mediji, nozīmē kolaboracionismu, valsts apdraudējumu, rusofiliju un citus nāves grēkus," 14. maijā platformā "X" rakstīja Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna, daloties ar pagājušā gada Somijas kolēģu ziņu par viņu veidoto saturu vairākās mazākumtautību valodās.

Vēlāk atbildot uz "Latvijas Avīzes" jautājumiem, Brauna atzīst, ka Latvijas un Somijas situācija nav salīdzināma. "Taču tas, kas vieno daudzus Eiropas sabiedriskos medijus – tie veido saturu mazākumtautību vai lielāko ieceļotāju grupu valodās, lai labāk tās sasniegtu un nodotu būtisku informāciju, tādējādi novēršot drošības riskus visai sabiedrībai," viņa piebilst.

"Mēs esam veidojuši vēlēšanu saturu daudzām valodu minoritātēm visās mūsu platformās: tīmeklī, radio un televīzijā," "Latvijas Avīzei" apstiprina Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" Ziņu un aktuālo notikumu nodaļas izpildproducents Petri Kejonens. 

"Ar šo saturu cenšamies uzlabot valodu minoritāšu izpratni par Somijas sabiedrību. Cerams, ka viņi labāk iepazīs Somiju kā savu mītnes zemi un iesaistīsies tās demokrātiskajos lēmumu pieņemšanas procesos."

"Somijā šādas debates nebūtu iespējamas"

Somijas sabiedriskā raidorganizācija pirms 2023. gada parlamenta vēlēšanām pirmo reizi vēlēšanu atspoguļojuma vēsturē veidoja debašu raidījumus ne tikai somu un zviedru, bet arī četrās mazākumtautību valodās – arābu, angļu, somāliešu un krievu.

Taču tas nenozīmē, ka Somijas politiķiem bija jāsacenšas par vēlētāju balsīm diskusijās, piemēram, somāliešu vai arī kādā citā mazākumtautības valodā ar vai bez tulka starpniecības.

Kā diskusiju dalībnieki tajos piedalās mazākumtautību kopienu pārstāvji, lai apspriestu savu piederību un iekļaušanos Somijas sabiedrībā, tai skaitā līdzdalību valsts politiskajos procesos.

Tās nav partiju kandidātu debates vienas nacionālās minoritātes valodā, kā to iecerējis Latvijas sabiedriskais medijs. 

"Somijā šādas debates nebūtu iespējamas, jo kandidāti nerunā krieviski," "Latvijas Avīzei" uzsver somu žurnālists un rakstnieks Juka Rislaki, kurš 2001. gadā pārcēlies uz dzīvi Latvijā. "Uzdrošinos apgalvot, ka vēlēšanu debates krievu valodā Latvijā būtu vērtējamas kā diskriminējošas tādā izpratnē, ka daži kandidāti krieviski runā slikti vai nerunā nemaz. Krievu valoda nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, tāpēc viņiem nav vajadzības to zināt," viņš piebilst.

"Lūgums ņemt vērā, ka Latvijas Radio neveido priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Priekšvēlēšanu debates, cik zināms no publiskajiem paziņojumiem, plāno "RUS.LSM", kas ir Latvijas Televīzijas (LTV) struktūrvienība. Līdz ar to jautājumus par šī formāta izvēli jāuzdod LTV," vienlaikus uzsver Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna. Viņa informē, ka Latvijas Radio programma LR4 pirms EP vēlēšanām veido interviju ciklu ar kandidātu sarakstu pārstāvjiem. 

"Intervijas pārraida ierakstā (ne tiešraidē), jebkurš kandidāts interviju var sniegt latviešu valodā, un tās tiek pārtulkotas krievu valodā. 

Visu kandidējošo partiju pārstāvji intervijas jau ir snieguši, neviena partija no tām nav atteikusies," piebilst Latvijas Radio galvenā redaktore.

Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Priede 16. maija "Panorāmā" pauda pārliecību, ka EP vēlēšanu kandidātu debatēm krievu valodā ir jānotiek: "Esošie lēmumi mums paliek spēkā. Mēs neuzskatām, ka pārkāpjam likumu. Mēs uzskatām, ka pildām savu sabiedriskā pasūtījuma un sabiedriskā medija misiju. Mēs darām to pēc labākās sirdsapziņas."

"Neatkāpsimies no būtiskā uzdevuma priekšvēlēšanu debatēs uzrunāt iespējami plašu auditoriju," paziņojumā par Latvijas politiķu priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā pauž arī LTV galvenā redaktore Sigita Roķe.

Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš sociālajos tīklos norāda, ka Somijā politiķi televīzijā nediskutē krievu valodā.

Dzīvo pēc Maskavas laika

Somijas sabiedriskā medija "Yle" veidotos vēlēšanu raidījumus mazākumtautību auditorijai iespējams noskatīties raidorganizācijas programmu arhīvā. Piemēram, vienā no diskusijām, kura pulcēja krieviski runājošos Somijas iedzīvotājus, uzņēmējs Sergejs Kapanens, raksturojot Somijas krievvalodīgo sabiedrību, iedala to divās lielās grupās: vieni, kas ir "somiskojušies" – bērni, kuri dzimuši Somijā, runā somu valodā un seko valsts norisēm un procesiem; otri, kas šeit ieradušies jau zināmā vecumā, kāds varbūt saprot somu valodu, kāds nerunā pietiekami labi – viņi neseko Somijas politikai, tā viņus neinteresē.

"Daudzi krievvalodīgie, ar kuriem esmu runājis, pat neko dzirdējuši nav par šeit notiekošajām vēlēšanām. Proti, vairākums krievu, kuri šeit dzīvo, pat neskatās Somijas ziņas krievu valodā. Viņi seko Krievijas politikai. Tā ir problēma, viņi dzīvo savā slēgtā lokā, viņi nepietiekami adaptējas Somijas sistēmai, proti, viņi šeit neintegrējas," TV diskusijā atzīst Sergejs.

Cita diskusijas dalībniece Austrumsomijas Universitātes Karēlijas pētniecības institūta profesore Olga Davidova-Megeta piebilst, ka krievvalodīgajiem Somijā piemītot transnacionāls dzīvesveids: "Proti, viņi turpina daļēji dzīvot saskaņā ar Krievijas darbakārtību vai ar tās valsts darbakārtību, kurā viņi dzimuši. Var sacīt, ka viņi bieži vien vairāk ir iesaistīti šo valstu politiskajās diskusijās vai procesos nekā tajā, kas notiek Somijā."

Raidījumā tiek arī pausts viedoklis, ka ar "Yle" veidotajām ziņu pārraidēm krievu valodā nav gana, esot nepieciešams "plašāks naratīvs", arī analītika un emocionāli stāsti krievu valodā. Tādā veidā "cilvēki varētu identificēt sevi ar to mediju vidi, ko Somija realizē krievu valodā, un attiecīgi arī ar somu diskursu." Tas, ka šādu saturu varētu smelties somu valodā, diskusijā neizskan.

"Somijas krievvalodīgo kopiena izdod savu žurnālu, agrāk viņiem bija radiostacija," stāsta Juka Rislaki. ""Yle" raida "Novosti" krievu valodā, arī informāciju par vēlēšanām, ļoti reti var būt ekspertu diskusijas, bet ne debates."

"Krievu valodu Somijā var dzirdēt televīzijā, piemēram, krievu filmās un dažās ziņu intervijās, jo Somijā nekad tās nedublējam, bet tulkojumu titrējam. Tas, manuprāt, ir pareizi, un arī latviešiem to vajadzētu darīt," iesaka Latvijā dzīvojošais somu publicists.

"Do svidaņija!"

Somijas krievvalodīgo minoritāte daļēji ir vēsturiskās "baltās" krievu emigrācijas pēcteči, bet lielākā daļa krievvalodīgo uz Somiju pārcēlās drīz pēc PSRS sabrukuma, – kopējo ainu raksturo Rislaki. "Pašlaik valstī dzīvo vairāk nekā 77 000 cilvēku, kuru dzimtā valoda ir krievu – tas ir aptuveni 1,6% iedzīvotāju. Aptuveni 30 000 no viņiem ir Krievijas pilsoņi, dažiem ir dubultā pilsonība. Citi ir ieguvuši Somijas pilsonību vai ir Igaunijas krievi."

Latvijā dzīvojošais somu žurnālists atgādina, ka Somijā oficiālās valodas ir somu, zviedru un sāmu. Krievu valodai nav īpaša statusa, lai gan Somijā tā ir trešā biežāk lietotā valoda. 

"Šo minoritāti īsti neredz un nedzird, un viņi apgalvo, ka tiek diskriminēti darba tirgū," piebilst Rislaki. Viņš arī atzīmē, ka somu skolēnu vidū krievu valoda ir ārkārtīgi nepopulāra: "Tikai nedaudzi izvēlas to mācīties skolā, pat ja viņiem tiek piedāvāta šāda iespēja. To nevar pat salīdzināt ar angļu, vācu un franču valodu. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šī interese ir vēl vairāk sarukusi. Piemēram, Helsinkos pēdējos gados to izvēlējušies apgūt tikai 20–30 skolēnu."

Par to, ka Somijā interese par krievu valodu mazinās, šajā mēnesī vēsta arī ziņu aģentūra AFP. Francijas medijs "France 24" šai ziņai licis virsrakstu "Do svidaņija!" ("Uz redzēšanos!" – no kriev. val.). Reportieris, kurš apmeklējis Somijas austrumu rajonus, ziņo par somu plāniem slēgt izglītības programmas, kas piedāvā krievu valodas un kultūras nodarbības.

Par publiskajiem līdzekļiem finansētās Austrumsomijas skolas vadītāja Katri Anttila atzinusi, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pašvaldības amatpersonas vairs nevēlas nodrošināt krievu valodas apmācību. Minētajai mācību iestādei ir trīs filiāles Lapēnrantas, Imatras un Joensū pilsētās. Tās ir vienīgās skolas ārpus Helsinkiem, kurās papildus somu valodas mācību programmai līdz šīm varēja apgūt arī krievu kultūru un valodu.

Par izglītības jautājumiem atbildīgā pašvaldības amatpersona Juhani Junnilainens informējis, ka "interese par krievu valodu plok jau vairāk nekā desmit gadus", kamēr "Lapēnrantas skolās arvien populārāka kļūst spāņu valoda".

Arī Turku pilsēta šogad nolēmusi izbeigt somu–krievu valodas programmu, ko piedāvāja vienā valsts skolā, pamatojot to ar skolēnu intereses samazināšanos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

Aivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli....

Foto

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

Manu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas....

Foto

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne...

Foto

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu...

Foto

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

Godājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt...

Foto

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs...

Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...