"NCH" pārstāvis Cerbulis "Vienotībai": uzturēšanās atļaujas - kritiski svarīgas mūsu tautas izdzīvošanai
PIETIEK02.10.2013.
Komentāri (153)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā nonākusi kāda elektroniskā pasta vēstule, ko saistībā ar pēdējā laikā aktuālo uzturēšanās atļauju jautājumu Vienotības politiķiem nosūtījis bijušais trimdas latvietis, NCH holdinga ilggadējais pārstāvis Kārlis Andrejs Cerbulis. Publicējam šo neordināro vēstījumu pilnā apmērā, saglabājot oriģinālo rakstības veidu.
"Cienījamie "Vienotības" deputāti! Uzturēšanās Atļaujas jautājums ir kritiski svarīgs mūsu tautas izdzīvošanai. Katra darba vieta Latvijā ir zelta vērta. Ja nebūs šīs darba vietas, turpinās izbraukt darba spējīgie un izglītotie latvieši.
Pēdējo 8 gadu laikā esmu personīgi noziedojis "Vienotībai," "Pilsoniskai savienībai" un "Jaunam laikam" 35.500 Latus.
Esmu ticējis, ka stāvat par modernu, atklātu, ekonomiski attīstītu valsti. Visumā neesmu vīlies. Esmu lepns par mūsu Premjeru.
Ne vienu reizi neesmu pie jums griezies ar kādu konkrētu lūgumu, ieteikumu, prasību vai vajadzību. Ne vienu reizi. Ne personīgi, ne uzņēmuma vārdā.
Šis ir izšķirošs brīdis Latvijas valsts attīstībā, un latviešu tautas izdzīvošanā. Šoreiz nevaru stāvēt klusu.
Turpina izbraukt pūļiem latviešu. Es to personīgi redzu kur es dzīvoju – Sējā (Rīgas rajonā, taču "laukos"), kur no manas mājas "Kliņķiem" sliekšņa, es varu redzēt 5 māju skursteņus kas vairs nekūp. Palikuši tikai 5 skursteņi, kur paceļas dūmi. Pirms 10 gadiem, visas tās mājas bija apdzīvotas. Pēdējo māju pagājušā vasarā pameta kupla ģimene, izbraukdama uz Norvēģiju.
Tāpat to es redzu manos regulāros komandējumos uz Londonu. Nav viesnīca Londonā kur esmu apmeties, kur nestrādātu latvieši – jauni un izglītoti. Mūsu "dzīvās asinis." Vienā dienā šovasar Gilfordā (Londonas priekšpilsētā) itāļu restorānā mani apkalpoja latviešu viesmīle (ap 30 g.v.), farmacijā pie kases strādā "Dace" (agrāk strādājusi Swedbankā – ap 35. g.v.), un uzzināju ka manā Radisson Blue viesnīcā strādā divi jauni latvieši.
Mēs noasiņojam. Strauji.
Ir tikai viena atbilde. Darba vietas.
Mums ir jādara viss, lai straujāk šeit augtu labas darba vietas. Jo vairāk darba vietas, jo mazāk izbrauks.
Lai cik mums šķistu nepatīkami aicināt uz Latviju iebraucējus, "Uzturēšanās atļaujas" programma ir spējusi radīt Latvijā daudz jaunas darba vietas. Latvijā ir palikuši vismaz 10.000 cilvēku (pat daudz vairāk, ja pieskaita apkalpojošo sfēru), jo viņiem šeit ir darbs, nebija tas jāmeklē ārzemēs. Turpinoties šai programmai, darbu vietu skaits pat būtiski palielinātos.
Tā nav sagadīšanās, ka izbraukušo skaits gadā kopš 2010 gada (kad iesāka UA programmu) ir strauji samazinājies.
Es jau vairāk kā 17 gadus pārstāvu ieguldītāju ("NCH") Latvijā, kas ir daudz un dažādos veidos ieguldījis darba vietu veidošanā Latvijā, t.sk. augstās tehnoloģijās ("Sidrabe"- kur es esmu Padomes priekšsēdis www.Sidrabe.com, "GroGlass" www.GroGlass.com), lauksaimniecībā, māju eksportā ("Nordic Homes" www.NordicHomes.lv) un daudzās citās sfērās. Es varu personīgi apliecināt, ka neviena programma Latvijā nav ar tik tiešām un pozitīvām sekām uz darba vietām kā "Uzturēšanās atļaujas" programma. Rūpniecība nevar radīt ātri darba vietas – pat labākā gadījumā tie būs desmit gadu. Tas būs jau sen par vēlu.
Patreiz mūsu kaimiņu valstu ekonomikas stagnē – t.sk. Krievija un Igaunija. Tikai Latvija vēl strauji aug. Tā nav sagadīšanās, ka tikai Latvijai ir aktīva UA programma.
Es nevaru stāvēt malā un skatīties, ka atsevišķas partijas un/vai iedzīvotāji cenšas mūsu tautai un valstij uztaisīt ekonomisko pašnāvību – apturot programmu kas veiksmīgi darbojas. Nacionāļiem nav monopols uz tautas glābšanu. Es pat teiktu, ka viņu patreizējā programma ir drošs ceļš uz tautas bojāeju. Viņu programma tieši novedīs pie paātrinātas darbaspējīgās tautas izbraukšanas.
Cienījamā "Vienotība". Esiet ar mugurkaulu. Šinī jautājumā stāvat kā klints. Tas ir vitāli svarīgs jautājums mūsu valstij un tautai. Jā, jums ir jāizvēlas no vairākām "negaršīgām" izvēlēm. Izvēlaties to, kura nodrošina vislielāko valsts izaugsmi – paturot dzīvot spējīgu "Uzturēšanās atļaujas" programmu.
Jā – var pacelt ieguldāmo slieksni.
Jā – var prasīt, lai tieši iemaksā Valsts kasē.
Nē – kvotām. Kā mēs varam uzlikt kvotas uz tautas glābšanu?
Visā cieņā,
Kārlis A. Cerbulis."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
