Nav pieļaujama piespiedu vakcinācijas pret Covid-19 noteikšana
Zaļo un zemnieku savienība07.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde neatbalsta valdības ieceres īstenot pedagogu vai citu jomu darbinieku piespiedu vakcinēšanu pret Covid-19, tā vietā aicina atbildīgos ministrus un valdību kopumā aktīvi strādāt pie tā, lai veicinātu visas sabiedrības vakcināciju ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību Latvijā.
Valdības haotiskie un neizprotamie lēmumi Covid-19 izplatības ierobežošanai ir noveduši pie lielas daļas sabiedrības neticības varai un tās vēstījumiem, kas ļoti spilgti izgaismojas tieši vakcinācijas procesā. Tomēr tā vietā, lai skaidrotu iedzīvotājiem būtiskos jautājumus un izglītotu par vakcinēšanās nozīmi sabiedrības veselības jomā, valdība turpina iebaidīšanas politiku.
Mēs apzināmies, ka Covid-19 vīruss nekur nav pazudis, un labākais patlaban pieejamais tā ierobežošanas līdzeklis ir vakcinācija. Ja nevēlamies atkal piedzīvot inficēšanās strauju pieaugumu, valdībai ir jāstrādā pie tā, lai veicinātu sabiedrības izpratni un mudinātu cilvēkus doties vakcinēties. Tomēr procesam ir jābūt brīvprātīgam, loģiskam un motivējošam, un ZZS ieskatā - cilvēku izvēles brīvībai jāpaliek kā lielākajai vērtībai.
Valdībai jābūt gana viedai, lai spētu panākt vēlamo mērķi, kas nekādā gadījumā nevar būt piespiedu kārtā.
Mūsu nostāja ir, ka vakcinācija šobrīd ir vienīgais risinājums cīņā ar slimību, bet mēs esam kategoriski pret obligātu vakcinācijas uzspiešanu noteiktām profesiju grupām, kas tagad notiek ar visiem cilvēka ierobežojošiem līdzekļiem. Mēs esam par cilvēku brīvas izvēles saglabāšanu.
Iemesls nav lielākās daļas iedzīvotāju nevēlēšanās vakcinēties, bet gan nekorektas, nedrošas un apšaubāmas informācijas rotācija sabiedriskajā telpā, kas veido cilvēku pretreakciju un viedokļu šķelšanos. Kad cilvēki jutīsies droši par vakcīnas iedarbību un iespējamām blaknēm, tad nebūs jāveido mākslīgas akcijas un loterijas, jo cilvēki vakcinējas ne laimesta, bet savas veselības vārdā.
ZZS valde aicina valdību apzināties, ka piespiedu vakcinācijas noteikšanas sekas var būt arī darbinieku aiziešana no darba, īpaši skolās, veselības un sociālās aprūpes iestādēs, kur jau šobrīd ir grūtības piesaistīt visu nepieciešamo darbinieku skaitu. Ja valdība turpinās iebiedēšanas un draudu politiku, to cilvēku skaits, kas nevēlēsies brīvprātīgi vakcinēties, tikai pieaugs.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.