Naudu nevis atgūst cietušais, bet pievāc Latvijas valsts: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK26.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Visai ikdienišķa situācija – ārvalstu komersantam Latvijas kredītiestādēs glabājās paprāva naudas summa. Kādam (Finanšu izlūkošanas dienestam) radās aizdomas, ka nauda varbūt ir iegūta ne pārāk tiesiskā ceļā. Uz šo aizdomu pamata nauda vispirms ar tiesas lēmumu tiek arestēta, bet secīgi arī konfiscēta par labu Latvijas valsts budžetam uz cita tiesas lēmuma pamata. Tiesas lēmums tiek pārsūdzēts, bet iznākums ir klasiskais – ārvalstu komersants paliek bez naudas, savukārt mūsu valsts budžets tiek papildināts ar svešu naudu.
Šī lieta būtu garlaicīga, un to nebūtu vērts sīkāk analizēt, jo tur viss notiek pēc stabili iestrādātas shēmas, ja vien nebūtu daži momenti, kas šo lietu padara mazliet interesantāku.
Interesanti ir tas, ka naudas sākotnējās izcelsmes avots ir noskaidrots un ir labi zināms. Tā ir cita ārvalstu komercsabiedrība ar zināmu nosaukumu un reģistrācijas numuru. Vairāku secīgi noslēgtu darījumu rezultātā nauda ir ceļojusi no konta uz kontu, līdz tā nogūlās tajos kontos, no kuriem vēlāk tika pārskaitīta Latvijas budžetā.
Būtu tikai loģiski, ka ārvalstu komercsabiedrība, kurai nauda it kā bija izblēdīta, krimināllietā figurētu kā cietušais, bet tā tas nav. Krimināllietā par cietušo to neviens nav atzinis. Būtu tikai loģiski, ja no blēdības it kā cietušā sabiedrība atgūtu tai izblēdīto naudu, bet tā tas nenotiek – naudu atgūst nevis faktiskais cietušais, bet Latvijas valsts budžets. Kādā sakarā? Šis jautājums paliek neatbildēts…
Un tas vēl nav viss. Eiropas Savienībā ir spēkā regulējums, ka konfiscēt drīkst tikai to naudu, kura iegūta prettiesiskā ceļā, un papildus arī to, kas ir “samazgāts”, bet gadījumos, kad “samazgātā” nauda ir sajaukta ar balto un pūkaino naudu, tad no legālās naudas daļas drīkst konfiscēt daļu, kuras pietrūkst, lai iegūtu pilnu izblēdītās naudas summu.
Bet šoreiz viss notiek citādi. Tiesa pat nemēģina noskaidrot, cik ir izblēdīts un vai vispār ir izblēdīts. Ar tiesas lēmumu tiek konfiscēta nauda, “kura atrodas bankas kontā”, nenorādot precīzu summu un nenorādot, kura nauda ir blēdīgā un kura baltā. Vienkārši tiek konfiscēts viss…. Skaisti! Bet vai tiesiski?
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.