Iesaki rakstu: 
Kur griezties, ja namu apsaimniekotāji nepilda savas saistības? Vai tiešām to var nokārtot tikai tiesas ceļā? Vai mūsu valstī nepastāv nekādas institūcijas, kas pārraudzītu namu pārvaldnieku darbību?
Vasaras beigās nopirkām dzīvokli Daugavpils ielā 49, māja veca, celta Ulmaņlaikā, tātad stabila, kārtīga celtne, kaut gan diezgan nolaista.
Uzreiz rodas jautājums - kur paliek apsaimniekošanas nauda? Šajā mājā ir 120 dzīvokļi tātad naudiņa pa gadu salasās, lai uztaisītu kaut nelielu remontu un ieliktu logus un durvis kāpņu telpās.
Atbilde nebija ilgi jāgaida, jo saņēmu gaidāmo remontu tāmi uz 2013. gadu un mani nošokēja, kad ieraudzīju, ka šajā namā tiks ieliktas vienas metāla durvis kāpņu telpā par summu - 550,86 lati. Par šādu naudu var ielikt ne tikai durvis, var arī nomainīt visai kāpņutelpai logus.
Man uzreiz rodas jautājums - ja dzelzs durvis ar visu ielikšanu maksā 120Ls, tad kur paliks pārējā nauda. Kad es aizgāju uz namu pārvaldi un paprasīju, kur viņi ņems tik dārgas durvis, man atbildēja: „Jūs vienpersoniski nevaru šādus jautājumus uzdot, tas jājautā visiem mājas iedzīvotājiem.”
Sākoties rudens lietiem, virtuvē pie loga piekaramajos griestos parādījās slapji pleķi, un, noņemot piekaramo griestu plāksnes, atklājām, ka tek jumts. Es uzreiz devos uz SIA Rīgas namu pārvaldnieks (attēlā - Rīgas mērs Nils Ušakovs un Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe) iecirkni Krasts, kas atrodas Maskavas ielā 168.
Nākošajā dienā atnāca remontbrigāde, uzkāpa uz bēniņiem, nopūta ar putām un aizgāja. Pēc nedēļas pleķi parādījās arī istabā, es atkal izsaucu remontbrigādi, šoreiz atnāca viens cilvēks, safotografēja griestus, uzrakstīja aktu un aizgāja.
Taču nākošajā dienā istabā ielūza piekaramo griestu divas plātnes, un istaba pielija ar ūdeni; ja neviena nebūtu mājās, droši vien man būtu jāmaksā par apakšējo stāvu kaimiņu nopludināšanu un jāapmaksā nodarītā skāde.
Aizgāju uz Rīgas namu pārvaldnieku ar pretenzijām, kāpēc nekas netika darīts, ja redzēja, ka piekaramie griesti tiek nopludināti, un paprasīju, lai parāda sastādīto aktu, jo laikā, kad bija ieradies pārstāvis no apsaimniekotāja, es nebiju mājās.
Akts tāpat kā cilvēks ar fotoaparātu bija kā akā iekritis, un neviens man nevarēja pateikt, kā šo cilvēku sauc un vai viņš te vispār strādā. Es uzrakstīju iesniegumu iecirkņa vadītājam V.Troškovam, lai izskata šo lietu, un paprasīju, kas segs mana dzīvokļa remonta izdevumus.
Sazinājos ar iepriekšējo dzīvokļa saimnieci, lai pavaicātu par tekošo jumtu, un viņa atbildēja, ka jumtu saskādējuši pērnajā ziemā, kad skaldīja no jumta ledu. Bet esot veikti remontdarbi un jumtu salāpījuši (laikam jau ne visai kvalitatīvi ja neizturēja pat pusgadu).
V.Troškovs man atbildēja, ka nekādi jumta bojājumi vispār nav konstatēti, bēniņi esot sausi un viņi nav atbildīgi par manu griestu bojājumiem.
Interesants ir fakts - kā var piektajā stāvā applūst pusdzīvoklis, ja jumts nav bojāts? Bet visvairāk mani tomēr interesē, kur paliek nauda, ko es un pārējie iedzīvotāji maksājam katru mēnesi šiem „apsaimniekotājiem”.
Naudu par apsaimniekošanu viņi saņem, bet neko māju labā nedara, visu sabāž savos maciņos. Cik ilgi Latvijas iedzīvotājiem vajadzēs uzturēt šos liekēžus, un vai tiešām nav neviena likuma, kas viņus varētu apturēt?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
