Iesaki rakstu: 
Dīvainību un, šķiet, jau arī nelikumību, kas saistās ar Nacionālās apvienības (NA) darbību Latgalē, kļūst arvien vairāk. 12. aprīļa vakarā vairākas interneta vietnes publicēja materiālu, kas apliecina, ka vairākas Latvijas pašvaldības ir gatavas sniegt palīdzīgu roku Krievijas vēstniecībai, lai minētā iestāde varētu slavināt Latvijā joprojām dzīvojošos karavīrus, kuri vistiešākajā veidā ir saistīti ar Latvijas okupāciju. Lūk, viena no vietnēm, kur aplūkojams materiāls:http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/555568-krievijas_vestnieciba_grib_svinet_9maiju_latvija_pasvaldibas_pretimnakosas.
No publikācijas izriet, ka telpas "uzvaras dienas" svinībām bez maksas ir gatavs piedāvāt arī Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (ievēlēts no Vienotības, Reformu partijas, Latgales partijas, Nacionālās apvienības saraksta). Kāds ir NA pilnais nosaukums? Lūk, kāds – Nacionālā apvienība Visu Latvijai!—Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. No tā izriet, ka zem Latvijai svētajiem vārdiem "Visu Latvijai!" un Brīvības piemineklī iekaltajiem "Tēvzemei un Brīvībai" ir parakstījies arī minētais Monvīds Švarcs, ja jau viņš ir ievēlēts no saraksta, kuru pārstāv arī NA.
Lūk, arī vistiešākajā veidā ir izteikta NA divkosība – lai savervētu vēlētāju balsis un tiktu pie siles, ir jāizpatīk pēc iespējas lielākam vēlētāju skaitam. Un savu ambīciju īstenošanai var taču gan doties latviešu leģionāru piemiņas gājienā 16. martā, gan piedalīties maršā, lai izpatiktu personām, kuras piedalīsies 9. maija bandītisma armijas piemiņas pasākumos.
Visai pasaulei zināms, ka 8. maijs ir datums, kas saistās ar Otrā pasaules kara beigām. Savukārt 9. maiju kā tā saucamo "uzvaras dienu" atzīmē Krievijā, bet, kā zināms, šajā karā uzvarētāju nav, jo daudzas tautas un valstis uz ilgiem gadu desmitiem nokļuva šo "uzvarētāju", kas bija visīstākie bandīti šī vārda visplašākā nozīmē, okupācijā. Lai piedalītos šī bandītisma slavināšanā, pirms vairākiem gadiem 9. maijā uz Maskavu devās toreizējā valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura bija vienīgā Baltijas valstu pirmā amatpersona, kas vistiešākajā veidā izrādīja cieņu pašas vadītās valsts okupantiem.
Visdīvainākais ir tas, ka šo datumu joprojām atzīmē arī Latvijā, kas no pēckara deportācijām ir zaudējusi ievērojamu daļu no saviem pamatiedzīvotājiem. Valsts galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs arī ir aktīvs darbonis, lai 9. maijā pieminētu "uzvarētāju" armijas dalībniekus – slepkavas, izvarotājus, marodierus un citāda veida bandītus. Turklāt tas tiek darīts zemē, kura no Otrā pasaules kara sekām ir cietusi visvairāk. Taču ir viens labums – Ušakovs ar savu stingro mugurkaulu aizstāv savu viedokli, lai cik daudziem tas arī būtu nepieņemams. Rīgas mēra un viņa pārstāvētās partijas mērķi un uzdevumi ir skaidri un nepārprotami. Savukārt NA jau kuru reizi lokās ikviena vēja pūsmā. Piemēram, kaut vai vēlētāju vilšanās solījumos par nacionālās valūtas saglabāšanu...
Ne jau svētie vārdi "Visu Latvijai!" vai "Tēvzemei un Brīvībai" ir NA moto, jo šīs politiskās organizācijas darbību visprecīzāk raksturo teiciens "vilks aitas drānās".
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.