Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

Attīstīti reģioni ļauj cilvēkiem saglabāt savas saknes un piepildīt sapņus, veidot ģimenes, attīstīt uzņēmējdarbību, iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un īstenot savas ieceres, nezaudējot dzīves kvalitāti. Labas darba vietas un pašvaldības atbalsts radošām iniciatīvām, kvalitatīvas skolas un bērnudārzi, sakārtoti ceļi, pieejama veselības aprūpe, kultūras un sporta infrastruktūra — tas viss ļauj cilvēkiem palikt savās mājās un dzīvot ērtāk.

Reģionālās politikas mērķis, apstiprināts Reģionālās attīstības pamatnostādnēs 2021. -2027. gadam, ir visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai.

Kā mums ir veicies līdz šim? Lai arī reģionu attīstības temps dažādās Latvijas daļās joprojām nav vienāds, dati rāda, ka atšķirības pakāpeniski samazinās. Ja 2021. gadā mazāk attīstīto reģionu iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija 41,4 % no visattīstītākā reģiona līmeņa, tad 2024. gadā tas pieaudzis līdz 43,7 %. Šīs izmaiņas ir cieši saistītas gan ar mērķtiecīgi īstenoto reģionālo politiku, gan ar pašvaldību un uzņēmēju ieguldījumu. Kaut arī kopumā reģionālās politikas atbalsta instrumenti darbojas un reģionu ekonomiskais potenciāls attīstās, jāatzīst, ka būs izaicinājums sasniegt reģionālā politikā noteiktos 55 % no Rīgas reģiona līmeņa 2027. gadā.

VARAM ieguldījums reģionu attīstībā

Mēs kā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija esam īstenojuši virkni mērķtiecīgu un finansiāli ietilpīgu iniciatīvu, kas stiprina uzņēmējdarbību reģionos, uzlabo ceļu stāvokli un bērnudārzu pieejamību, kā arī veicina sabiedrības līdzdalību un piekļuvi atvērtiem datiem.

Konkurētspējīga un ilgtspējīga uzņēmējdarbības vide rada darba vietas un stimulē vietējo labklājību. Tāpēc svarīgi, lai pašvaldības mērķtiecīgi attīstītu uzņēmējdarbības infrastruktūru – industriālās teritorijas, pievedceļus un komunikācijas. Šādi ieguldījumi, kas bieži vien prasa ilgstošu atdeves periodu, īpaši lielākā attālumā no galvaspilsētas, nevar iztikt bez publiskā atbalsta.

Pašvaldībām no ES fondu 2021. –2027. gada plānošanas perioda līdzekļiem uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai paredzēts atbalsts 265 miljonu eiro apmērā. Šī finansējuma ietvaros jau ir noslēgti līgumi par četru nacionālas nozīmes industriālo parku izveidi Valmierā, Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī. Tas turpina iepriekšējā periodā veiksmīgi uzsākto darbu – 229 projekti ar kopējo investīciju apjomu 474 miljoni eiro jau ir devuši nozīmīgus rezultātus: turpat 5000 jaunas darba vietas un 389 miljonu eiro piesaistītas privātās investīcijas.

Spilgts šāda atbalsta piemērs ir arī Latgales speciālā ekonomiskā zona, kur, piedāvājot uzņēmējiem nodokļu atlaides, ir piesaistītas vairāk nekā 109 miljonu eiro investīcijas un radītas 400 jaunas darba vietas metālapstrādē, kokapstrādē, tekstilrūpniecībā un optoelektronikā. Nākotnē šī iniciatīva tiks stiprināta, paplašinot zonas robežas un piesaistot vēl vairāk uzņēmēju.

Administratīvi teritoriālās reformas laikā tika identificēta nepieciešamība veikt valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanu vai pārbūvi vairāk kā 900 km garumā. Rezultātā ir īstenoti būvdarbi uz 706 km valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, investējot turpat 200 miljonus eiro. Šogad plānoti būvdarbi autoceļu posmos 80 km garumā.

VARAM nodrošina arī ES fondu atbalstu pirmsskolas izglītības pieejamības uzlabošanai pašvaldībās ar kopējo finansējumu 49 miljoni eiro. Līdz šim atbalstīti 12 pašvaldību bērnudārzu būvniecības/paplašināšanas projekti, kas radīs jaunas vietas vairāk nekā 2000 bērniem.

Spēcīga reģionālā attīstība nav iespējama bez aktīvas iedzīvotāju iesaistes. Administratīvi teritoriālās reformas gaitā šis princips ir nostiprināts ar līdzdalības budžeta ieviešanu – sākot ar 2025. gadu, tas ir obligāts visās pašvaldībās. VARAM izstrādātā līdzdalības budžeta platformā pašvaldības var organizēt līdzdalības budžeta ideju konkursus elektroniskā vidē, savukārt iedzīvotāji var iesniegt projektu ideju pieteikumus un balsot par tām. Šī iniciatīva veicina lokālpatriotismu, uzticību pašvaldībām un dod cilvēkiem reālu iespēju ietekmēt vidi, kurā viņi dzīvo.

Latvijā pēdējos gados mērķtiecīgi attīstīta publiski pieejamo atvērto datu un telpiskās informācijas infrastruktūra, kas ir nozīmīgs palīgs iedzīvotājiem, plānotājiem un uzņēmējiem teritoriju attīstības uzraudzībā un plānošanā. Portāls GeoLatvija.lv nodrošina piekļuvi visiem pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentiem vienuviet, ļaujot sekot līdzi attīstības procesiem, piedalīties sabiedriskajās apspriedēs un iesniegt priekšlikumus.

Turpmākie soļi reģionālajā attīstībā

Lai gan Latvijā ir sperti nozīmīgi soļi reģionālās attīstības veicināšanā, VARAM redzējumā ir jāveic virkne pasākumu, kas pieprasa no visiem iesaistītajiem sistēmiskas izmaiņas un ilgtermiņa pieeju.

Šobrīd reģionālā politika Latvijā lielā mērā ir atkarīga no Eiropas Savienības fondu finansējuma. Šāda situācija padara reģionālo attīstību daļēji atkarīgu no ES politikas cikliem un apgrūtina reģionu un pašvaldību attīstības plānošanu. Pastāv risks, ka, samazinoties ES fondu pieejamībai, reģioniem būs mazāk atbalsta iespēju. Tāpēc svarīga ir visu institūciju koordinēta sadarbība, lai nodrošinātu mērķtiecīgu, plānveidīgu un gudru ES fondu ieviešanu.

Austrumu pierobežas rīcības plāna sagatavošana, parādīja, ka ministriju un citu institūciju sadarbība var būt ne tikai iespējama, bet arī efektīva. Tika izveidots jēgpilns plāns, kas jau tiek īstenots. Būtiski, ka šajā gadījumā notika plaša saskaņošana ar nozaru ministrijām plānā iekļaujamo pasākumu izvēlē un detalizācijā. Tikko saņemtā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojuma secinājumi nostiprina līdz šim izvēlēto kursu Latvijas Austrumu pierobežas reģionu attīstībā. Līdzīgi mums būtu jāspēj to paveikt arī citos jautājumos, padarot efektīvākus izveidotos reģionālās un nozaru politiku koordinācijas mehānismus, piemēram, noteikumus par teritoriālās perspektīvas iekļaušanu plānošanas dokumentos. Šobrīd padziļināti pētām iespējas pārņemt Somijas pieredzi efektīvai teritoriālā aspekta integrācijai nozaru politikās.

Vienlaikus īpaša uzmanība jāpievērš Rīgas metropoles areālam kā nozīmīgākajam ekonomikas dzinējspēkam valstī. Vienota pārvaldības ietvara izveide, definējot Rīgas metropoles areāla teritoriju, pārvaldības jomas un sadarbības mehānismus ļaus efektīvāk izmantot šī reģiona potenciālu visas valsts attīstības labā. VARAM kopā ar iesaistītajām pusēm šobrīd strādā pie atbilstoša likumprojekta sagatavošanas.

Reģionu attīstība sākas ar atbildīgām izvēlēm

Reģionālā attīstība nav iespējama bez pašvaldību atbildīgas un aktīvas iesaistes. Pašvaldība ir iedzīvotājiem vistuvākā institūcija, tāpēc labai pārvaldībai ir izšķiroša nozīme mūsu reģionu nākotnei. Ir būtiski, lai pašvaldību darbība būtu mērķtiecīga, atbildīga un uz ilgtermiņa attīstību vērsta ar skaidru vīziju par līdzvērtīgu izaugsmi visā pašvaldībā, ne tikai centrā.

Pašvaldību darba rezultāti nav teorētiski — tie ir taustāmi mūsu dzīvē: ceļu kvalitātē, pieejamos pakalpojumos, darba vietās un sabiedriskās dzīves aktivitātēs. Šodien, kad reģioni saskaras ar demogrāfiskiem izaicinājumiem, ekonomisko nevienlīdzību un digitālo attīstību, pašvaldībām jābūt inovatīvām, drosmīgām un vērstām uz cilvēku vajadzībām.

Tāpēc katram iedzīvotājam ir gan tiesības, gan atbildība prasīt skaidras atbildes gan no pašvaldības, gan no valsts pārvaldes institūcijām par attīstības jautājumiem ilgtermiņā, pāri viena vēlēšanu cikla robežām.

Iedzīvotāji var būtiski ietekmēt savu reģiona nākotni, izvēloties atbildīgas vietvaras. Balsojot vēlēšanās, mēs katrs izlemjam, vai mūsu pašvaldība būs tā, kas rada iespējas, vai tā, kas tikai izdzīvo. Izvēle nav tikai tiesības — tā ir mūsu atbildība pret savu apdzīvoto vietu, pilsētu un valsti. Reģionālā attīstība sākas ar mūsu lēmumiem. Katrs balsojums - gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās - ir ieguldījums savas vietas nākotnē.

Novērtē šo rakstu: