Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trīs mēnešu laikā, kopš bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam netika piešķirta uzturēšanās atļauja Latvijā, iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci saistībā ar šiem notikumiem piemeklējis smags atmiņas zudums, - kā izriet no viņas oficiālās atbildes, kas tapusi gandrīz trīs mēnešus likumā noteiktā mēneša vietā, ministre vairs neatceras, ka vispār būtu masu medijiem paudusi kādu informāciju par Lužkova vēlmi.

„Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kurš iesniedzis lūgumu piešķirt viņam uzturēšanās atļauju Latvijā, nav pelnījis šo statusu, un, visdrīzāk, to arī neiegūs, norādījusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Viņš nav pelnījis šo statusu negatīvās attieksmes dēļ pret Latviju, un, visdrīzāk, to arī nesaņems. Man kā ministrei ir pilnvaras pieņemt šādus lēmumus, ja tas netiks izlemts citādā veidā, tā RIA Novosti sacījusi Mūrniece,” – šādu informāciju šā gada 17. janvārī sniedza ziņu aģentūra BNN.

Pat Mūrnieces vadītās Iekšlietu ministrijas preses pārstāve 17. janvārī ar ministres svētību ziņoja, ka Mūrniece esot nolēmusi iekļaut bijušo Maskavas mēru Latvijai nevēlamo personu sarakstā jeb tā dēvētajā melnajā, balstoties uz drošības iestāžu sniegto informāciju. Savukārt pati Mūrniece ziņu aģentūrai LETA šai pašā dienā pati bija sniegusi ziņas, ka Lužkovs ar šo lēmumu tiek iekļauts Latvijas „melnajā sarakstā”.

Ņemot vērā šo ministres runīgumu, Pietiek pārstāvis vērsās pie viņas ar oficiālu iesniegumu, norādot: tā kā no viņas uzstāšanās saistībā ar Lužkovu izriet, ka Mūrniece uzskata par pieļaujamu un likumīgu publiskot ziņas par personām, kas pieprasa uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, Pietiek pārstāvis vēlas no viņas saņemt informāciju par visām personām, kas 2009.-2010. gadā pieprasījušas uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, par katru personu minot to pašu informācijas apjomu, ko ministre publiskojusi par Lužkovu.

Likumā noteiktajā termiņā ministre atbildi sacerēt nespēja un tikai pēc atkārtota iesnieguma, kurā bija norādīts uz iespējamo vēršanos administratīvajā tiesā saistībā ar viņas pretlikumīgo rīcību, Mūrniece sniedza oficiālu atbildi.

Taču izrādījās, ka gandrīz trīs mēnešus ilgajā vēstules sacerēšanas laikā Mūrnieci piemeklējis smags atmiņas zudums. Savā iesniegumā Jūs norādāt, ka iekšlietu ministre ir publiskojusi ziņas par Krievijas Federācijas pilsoni J. Lužkovu, kas pieprasījis uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā. Tomēr Jūs nenorādāt kādos masu saziņas līdzekļos un kāda informācija šādā veidā ir publiskota. No publiski pieejamās informācijas var secināt, ka Jūsu iesniegumā minēto informāciju par J. Lužkovu ir snieguši masu saziņas līdzekļi, ko ir apstiprinājušas arī valsts amatpersonas, sniedzot komentāru žurnālistiem,” – šāda bija Mūrnieces atbilde, kurā viņa par sevi izteicās trešajā personā.

Savukārt no pārējās ministres vēstules izriet, ka Mūrniece, masu saziņas līdzekļiem gari un plaši sniedzot informāciju par uzturēšanās atļaujas neizsniegšanu Lužkovam, ļoti iespējams, ir pārkāpusi Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kura normas pati apjomīgi citē.

Ministres vēstulē norādīts, ka „fizisko personu datus saturoša informācija par personām, kuras pieprasījušas uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, Jums nevar tikt izsniegta, jo saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1)   ir datu subjekta piekrišana;

2)   datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;

3)   datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;

4)   datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;

5)   datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;

6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti”.

„Sakarā ar Jūsu iesniegumā ietverto informācijas pieprasījumu nav konstatēts neviens no iepriekš minētajā likumā paredzētajiem nosacījumiem, līdz ar to nav pamata izsniegt Jums pieprasīto informāciju,” raksta ministre, kura pirms trim mēnešiem publiski sniedza tieši šādu informāciju par vienu konkrētu fizisko personu – bijušo Maskavas mēru.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...