
Mums Ventspilī ir vajadzīga Maskavas, Puškina, Mičurina un Pionieru iela!
Ventspils valstspilsētas pašvaldība15.11.2024.
Komentāri (0)
Ventspils valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk - Pašvaldība) ir saņemta un izskatīta Publiskās atmiņas centra (biedrība, reģ. Nr.40008278251 - turpmāk PAC) 2022.gada 2.augusta vēstule “Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākumu īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu” (saņemta Pašvaldības iestādes “Ventspils domes administrācija” Vispārējā nodaļā 2022.gada 3.augustā un reģistrēta ar Nr. 1-46/4208), kurā Pašvaldībai izteikts aicinājums nekavējoši pārdēvēt Pionieru, A. Puškina, I.Mičurina un Maskavas ielas, kā rezultātā sniedzam sekojošu informāciju un viedokli.
1. Pirmā nozīmīgākā ielu nosaukumu maiņa uz pašreizējiem pilsētas ielu nosaukumiem, Ventspils pilsētā ir notikusi Latvijai vēl esot PSRS sastāvā, padomju iekārtai agonējot - tā Latvijas PSR Ventspils pilsētas Tautas deputātu padome 19.sasaukuma 12.sesijā 1989.gada 28.septembrī pieņēma vēsturisku lēmumu (Nr.12/4) “Par Ventspils pilsētas ielu vēsturisko nosaukumu atjaunošanu”, ar kuru tika atjaunoti padomju gados nepamatoti pārdēvētie deviņpadsmit vēsturisko ielu nosaukumi (skat.1 .pielikumu). Lai sagatavotu pamatotu lēmumu, ar toreizējās izpildkomitejas lēmumu tika radīta darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt ielu nosaukumu atjaunošanas koncepciju. Izstrādājot koncepciju, tika ievēroti sekojoši pamatprincipi:
1) pilsētas vēsturiskajā daļā - Vecpilsētā un Ostgalā ielām atjaunot vissenākos zināmos to nosaukumus (tā Zirņu iela tapa par Nabagu ielu, Strautu iela par Reņģu ielu, J.Fabriciusa iela par Pils ielu u.tml.);
2) pārējā pilsētas vēsturiskajā daļā atjaunojami ielu vēsturiskie nosaukumi, kuri:
- vienlaicīgi datē ielas izveidošanas laiku (piemēram, Nikolaja iela, Aleksandra iela, Pāvila iela vai Brīvības iela);
- raksturo pilsētas vēsturisko izveidi un pilsētbūvniecisko situāciju (Lauku iela, Ganību iela, Sanatorijas iela u.tml.);
- saglabā senus vietvārdus (Sarkanmuižas dambis, Kustēs dambis, Vidusceļš);
- saglabā ielu nosaukumu veidošanas tradīciju, nosaucot tās kaimiņu rajonu vietvārdos (Talsu iela, Stendes iela, u.tml.).
Darba grupas izstrādātajā koncepcijā tika pieļauti arī daži argumentēti izņēmumi, kā piemēram, Raiņa ielas nosaukumu saglabājot Sarkanmuižas dambja daļā, un atjaunojot pirmskara Latvijas laika nosaukumu Saules ielai.
Ar iepriekš minēto Tautas deputātu padomes lēmumu, ielu vēsturisko nosaukumu darba grupai tika uzdots turpināt izpētes darbu, kas rezultējās ar ielu nosaukumu maiņas 2.kārtu - 1990.gada 26.oktobrī tika pieņemts Izpildkomitejas lēmums Nr.207 (skat. 2.pielikumu), un atbilstošs Tautas deputātu padomes 1991.gada 3.janvāra lēmums, ar kuru vēsturiskie nosaukumi tika atjaunoti vēl divdesmit trīs pilsētas ielām.
2. Vērtējot PAC aicinājumu nekavējoši pārdēvēt četru Ventspils ielu nosaukumus, Pašvaldības speciālisti šos ielu nosaukumus izanalizēja, atbilstoši iepriekš minētās 1989.gadā izveidotās darba grupas izstrādātajai koncepcijai, un nonāca pie tāda paša slēdziena, kā tolaik, sekojoši:
- Pionieru iela - 1950.gados vēl neapbūvētā teritorijā izbūvēta jauna iela, kam dots Pionieru ielas vārds. Ne pilsētas plānos, ne dabā nav saglabājusies informācija, ka tā būtu saukta par “PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja Vladimira Iļjiča Ļeņina Vissavienības pionieru organizācijas ielu”, kā uzsvērts PAC vēstulē. Protams, vēsturiski iela ir izbūvēta laikā, kad darbojās minētā bērnu organizācija, un šo laiku Pašvaldības skatījumā no Latvijas vēstures un cilvēku atmiņas izdzēst nevar, taču šodien tukšā laukā radītās ielas nosaukums asociējas ar vārda Pionieris sākotnējo nozīmi - celmlauzis, jaunā aizsācējs, kas uzsvērts arī publiski pieejamā Valsts valodas centra informācijā saistībā ar ielas pārdēvēšanas iniciatīvu Bauskā.
- Maskavas iela - iela izbūvēta 20.gs.sākumā, saistībā ar ostas un dzelzceļa stacijas Maskavas - Ventspils - Ribinskas galastacijas “Windau” izbūvi, kam ir ļoti nozīmīga loma Ventspils ostas infrastruktūras un pilsētas izaugsmē. Maskavas ielas nosaukums nav ticis mainīts arī pirmskara Latvijas laikā (skat. 1901.gada un 1934.gada Latvijas kartes 5. un 4. pielikumā), novērtējot dzelzceļa mezgla un līnijas nozīmību valsts tautsaimniecības attīstībā.
- Aleksandra Puškina iela - iela izbūvēta 19.gs. Pirmais tās zināmais nosaukums ir Kapu iela, vēlāk tā nosaukta par Fridriha ielu, bet sākoties Pirmajam pasaules karam, mainot visus vāciskos nosaukumus, 1914.gadā iela nosaukta A. Puškina vārdā, un tas pilsētas plānos pirmo reizi fiksēts 1919.gadā (skat. 4. un 5.pielikumu) un šis nosaukums pastāvējis pie visām vēlākajām varām, līdz šai dienai, godinot izcilo krievu dzejnieku Aleksandru Puškinu (1799-1837), kam, Pašvaldības skatījumā, nav nekā kopīga ar komunistiskā totalitārisma režīmu vai rusifikācijas godināšanu.
- Ivana Mičurina iela - iela izbūvēta pēc Otrā pasaules kara. I.Mičurina vārds ielai ir sākotnējais nosaukums. Iela atrodas Krievlaukos, tā ir salīdzinoši īsa strupceļa iela - virzienā uz agrāk esošo mazdārziņu rajonu, kas idejiski sasaucas ar zināmo Krievijas selekcionāra Ivana Mičurina (1855-1935) vārdu, kas vairāk asociējas ar populārās un arī Latvijā audzētās ābeļu šķirnes Antonovka selekcionētāja vārdu, kā arī ar blakus novadā savulaik bijušo kolhoza teritoriju, kam tautā pielipis un vēl šodien tiek lietots Mičurina vārds (pēc padomju laikā I.Mičurina vārdā nosauktā kolhoza), kā vietvārds, nevis padomju okupāciju vai rusifikāciju slavinošs.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Pašvaldība uzskata par nepamatotu un publiskās atmiņas saglabāšanai neatbilstošu PAC neargumentēti pieprasīto Pionieru, Maskavas, Aleksandra Puškina un Ivana Mičurina ielu nosaukumu maiņu. Pie tam, Pašvaldībā nav saņemti arī iedzīvotāju priekšlikumi minēto ielu nosaukumu maiņai.
Pašvaldība ir pārliecināta, ka, saglabājot šos četrus vēsturiskos ielu nosaukumus, Pašvaldības teritorijā netiek realizēta rusifikācijas slavināšana un Pašvaldība nekādā veidā neizvairās vai nenorobežojas no komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas, bet vienlaicīgi palīdz publiskajā atmiņā saglabāt mūsu zemes sarežģīto vēsturi, tādējādi nepārkāpjot Latvijas Republikas Satversmē noteikto.





Apkopojot “Bez partijām” dibinātāju un atbalstītāju iesūtītos “10 punktus Latvijai”, varam jau runāt par kopīgiem galvenajiem virzieniem, kāda varētu izskatīties mūsu partijas programma, kad tā tiks izveidota. Te tie būs.
Esmu šeit jau krietni sen. Kad atnācu, pirms manis bija tikai ziemeļbriežu mednieki un zvejnieki. Mednieki aizgāja līdzi briežiem, bet zvejnieki palika ap jūras krastiem un upēm, jo man patika labas aramzemes. Tagad viņu valoda pārstājusi skanēt, tikai vietu un ūdeņu vārdi vēl glabā dīvainos vārdus.
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana (1990–1991) ir juridiski nostiprināta uz tiesiskās pēctecības (de iure kontinuitātes) principa, kas postulē valsts juridisku nepārtrauktību kopš 1940. gada. Šis ratio legis (likuma pamatojums) ir bijis kritiski svarīgs, lai demarkētu atjaunoto valsti no Padomju Savienības okupācijas režīma.
Paskaidrošu konceptu, kas kurina vētras soctīklos par mūsu piedāvājumu. Ne jau tikai par šo piedāvājumu, tā tāda universāla metode, kā manipulē ar sabiedrības viedokli.
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.