Mums ir krietni par maz ministru, noteikti vajadzētu vēl kādu pulciņu
Valsts prezidenta kanceleja01.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents ir sagatavojis likuma iniciatīvu, kas paredz grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā nolūkā Latvijas valsts pārvaldi piemērot 21. gadsimta sabiedrības vajadzībām. Lai apspriestu piedāvātos grozījumus, Valsts prezidents Egils Levits 1. oktobrī Rīgas pilī tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un Saeimas frakciju vadītājiem.
“Latvijai kā modernai Eiropas valstij ir jāspēj adekvāti un strauji reaģēt uz 21. gadsimta dinamisko laikmetu un vidi. To vairs nespēj valsts pārvaldes sistēma, kas varbūt labi kalpoja 19. vai 20. gadsimtā,” uzskata E. Levits.
Valsts prezidents uzsvēra, ka tradicionāli vertikāli orientētā, atbildības jomās stingri nodalītā ministriju sistēma nespēj kvalitatīvi pārvaldīt un attīstīt tās sabiedrības dzīves kvalitātei nozīmīgas jomas, kur nepieciešama efektīva vairāku ministriju pārnozaru sadarbība.
Tikšanās laikā kā piemēri iespējamām jomām tika minēti demogrāfijas, bērnu tiesību un ģimenes politika, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība, digitālā politika un pārvaldība, Latvijas informācijas telpas jautājumi, valsts zaļais kurss un ilgtspēja u. c.
Tāpēc Valsts prezidents uzskata, ka Ministru kabineta iekārtas likumā jānosaka iespēja sabiedrībai un valsts attīstībai nozīmīgu pārnozaru jautājumu risināšanai Ministru kabineta līmenī iecelt politiski atbildīgu amatpersonu – valsts ministru. Ministru kabinets pēc Ministru prezidenta ieteikuma izlemtu, kurās pārnozaru jomās nepieciešams izveidot valsts ministra amatu, nosakot tā politiskās atbildības jomu.
Šāds politiskās darbības portfelis varētu tikt izveidots uz visu valdības darbības laiku vai arī uz noteiktu laiku, lai koordinētu kādu sabiedrībai nozīmīgu politikas jomu vai atrisinātu kādu noteiktu problēmu, kas pārsniedz “klasisko” ministriju kompetenci vai kapacitāti.
Šai amatpersonai tiktu piešķirtas tiesības Ministru kabineta dienas kārtībā iekļaut pārnozaru jomu pārvaldīšanai nepieciešamos priekšlikumus savas kompetences jomā, piešķirtas rīkojuma tiesības attiecīgās politikas īstenošanai, taču netiktu piešķirtas balsstiesības Ministru kabineta sēdēs.
Valsts prezidents uzskata, ka šāds risinājums būtiski atvieglotu valdības darbu, padarot to konstruktīvāku un efektīvāku noteiktu valsts mērķu sasniegšanā.
Valsts prezidents arī vērsa uzmanību uz to, ka 21. gadsimta Eiropā šādi kombinētas pārvaldības modeļi ir vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu. Bez “klasiskajiem” ministriem ar tiem padotām ministrijām (ārlietu, iekšlietu, tieslietu u.c.) ir ministri bez portfeļa, īpašo uzdevumu ministri, kuri darbojas premjerministra birojā, valsts ministri, deleģētie ministri u. c., piemēram, Vācijā, Francijā, Igaunijā, Dānijā, Slovēnijā, Ungārijā, Īrijā, Maltā, Norvēģijā, Portugālē, Zviedrijā u. c. Šiem “speciālajiem” vai “otrā ranga” valdības locekļiem atšķirībā no “klasiskajiem” ministriem nav savas ministrijas, bet viņi darbojas kādas “klasiskas” ministrijas sastāvā vai pie Ministru prezidenta.
Valsts prezidenta rosinātie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, ko viņš drīzumā iesniegs Saeimā, nestātos spēkā šobrīd, bet līdz ar nākamās Saeimas sanākšanu.
Valsts prezidents arī informēja, ka pie plānotās likuma iniciatīvas – grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā – darbs vēl turpinās, jo sarunās ar ekspertiem klāt nākuši jauni ierosinājumi, ko būtu nepieciešams iestrādāt topošajos likuma grozījumos.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
