Motociklists „dabas drauga” Juraša acu priekšā izbradā zāli, bet tas tikai smaida
Pietiek lasītājs09.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā konservatīvā partija savā Facebook lapā reklamē attēlu, kurā Rīgas mēra amata kandidāts Juris Jurašs, redzams, runājot ar kādu motocikla vadītāju. Spriežot pēc foto apraksta, tas uzņemts 5. augustā netālu no JKP reklāmas telts Ēvalda Valtera un Biķernieku ielas stūrī, Maxima veikala priekšā.
Neskatoties uz to, ka pie veikala Maxima ir liela autostāvvieta, kur savu transporta līdzekli var novietot, iegādājoties speķa pīrādziņu, un tad tāpat kā visi normāli cilvēki noiet simt metrus līdz JKP teltij, motocikla vadītājs to nedara. Tā vietā viņš, kā “blatnoj” vispirms ar motociklu brauc pa ietvi līdz JKP teltij un tad, sēžot tieši blakus teltij uz sava pavecā Kawasaki Z1000 Black Edition motocikla, parāda visiem, ka viņš ir nedaudz labāks par viņiem.
Sarunas laikā ar Juraša kungu vīrietis nolemj, ka viņa pārākums jāpierāda ne tikai apkārtējiem cilvēkiem, bet arī zālienam, kas aug blakus ietvei. Lai to izdarītu, vīrietis ierāda zālienam tā īsto vietu, pa to kārtīgi pabradājot. Un viss tas notiek Juraša kunga priekšā, kurš ne vēlāk kā februārī, apgūstot dabas sargātāja tēlu, rīdziniekiem solīja iestādīt miljons koku.
Ir jāatzīst, ka Juraša kungam pēdējā laikā ar dabu, kura viņam it kā būtu jāsargā, ir pārpratumi. Vēl nesen viņa automašīna vairākas stundas stāvēja zālienā Baltezerā, un Juraša kungs cītīgi izlocījās par to, kurš toreiz bija pie stūres. Tagad kāds motociklists viņa acu priekšā izbradā zāli, un Juraša kungs tikai smaida. No malas Juraša kungs pavisam neizskatās pēc cilvēka, kurš rīdziniekiem varēs iestādīt pat vienu koku, nerunājot par solīto miljonu.
Kas attiecas uz motociklistu, tad ir grūti pateikt, vai viņš ir tipiskais JKP vēlētājs. Tikai laiks mums visiem rādīs, vai JKP strādās vienīgi “blatnuju” labā, vai tomēr parastie mirstīgie arī iegūs dažas drupatas. Taču bija diezgan ironiski bija paskatīties uz to, kā līdzīgs pievelk līdzīgu - no visiem JKP reklāmas kampaņas dalībniekiem tieši Juraša kungs bija tas cilvēks, kuru “blatnoj” motociklists izvēlējās sarunai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
