Mīti un patiesība par obligāto mīļdzīvnieku čipēšanu un reģistrēšanu

Dzīvnieka apzīmēšanai (čipēšanai) nav jēgas, ja tas netiek reģistrēts valsts reģistrā Lauksaimniecības datu centrā (LDC), un otrādi – reģistrēt iespējams tikai apzīmētu dzīvnieku. Suņu obligātā apzīmēšana un reģistrēšana ir jāvērtē kā komplekts. Tas nozīmē, ka nepieciešams ne tikai samazināt reģistrācijas un apzīmēšanas izmaksas, bet jāatvieglo šī procesa kopums, padarot to lētu, ērtu un neizbēgamu.

Jau 2011. gadā ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfonda finansējuma palīdzību Latvijā tika izveidota LDC datu bāze, kur līdz šī gada 31. decembrim ir jābūt reģistrētiem vismaz 80 000 čipētu suņu. Suņu uzskaite Latvijā patlaban ir nepilnīga, jo reģistrēti ir vien nepilni 45 000, kas ir gaužām niecīgs skaits. Pēc FEDIAF (The European Pet Food Industry) datiem, 2014. gadā Latvijas teritorijā bija aptuveni 260 000 suņu. Neskatoties uz to, ka bija noteikts piecu gadu pārejas periods suņu čipēšanai un reģistrēšanai vienotajā datu bāzē, vairums dzīvnieku īpašnieku to joprojām nav veikuši.

Tāpēc „Dzivniekupolicija.lv” sadarbībā un nozares speciālistiem ir iesniegusi LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijai jaunu likuma projektu ar mērķi veicināt atbildīgu attieksmi pret dzīvniekiem, veicināt dzīvnieku saimniekiem maksimāli ērti veicamu dzīvnieku apzīmēšanu (čipēšanu), kas suņiem ir obligāta visā Latvijas teritorijā no 2017.gada 1.janvāra.

Jaunās normas nodrošinās, ka labturības normu pārkāpēji pārkāpuma brīdī tiek identificēti ar savu dzīvnieku, tāpat maksimāli tiks ierobežotas nereģistrētas dzīvnieku patversmes, kas nenodrošina dzīvniekiem labturības normas, kā arī tiks mazināts ēnu ekonomikas segments - nelegālas suņu audzētavas.

Lai palīdzētu suņu saimniekiem orientēties likuma prasībās, palīdzēt atrast ērtāko iespēju savu suni nočipot un reģistrēt, nākamo mēnešu laikā „Dzivniekupolicija.lv” sadarbībā ar „4finance fondu Labie Darbi” organizēs informatīvu kampaņu. Kopīgiem spēkiem plānots sakārtot dzīvnieku reģistrācijas sistēmu, lai jau tuvākajā laikā, šīs izmaiņas tieši ietekmētu novārtā atstāto dzīvnieku skaitu samazinājumu Latvijas dzīvnieku patversmēs.

Čipēšana/reģistrēšana ir viens no veidiem, kā mazināt dzīvnieku nokļūšanu patversmēs, mazināt bezatbildīgu dzīvnieku pamešanu likteņa varā, jo apzīmēts dzīvnieks ir identificējams ar konkrētu personu, kurš ir atbildīgs par dzīvnieku. Pateicoties reģistrētam čipam, pazudušo dzīvnieku ir iespējams ātri atdot saimniekam, tādējādi mazinot viņa atrašanos ārpus mīlošās ģimenes. Tā ir iespēja izveidot suņu uzskaiti, kas turpmāk kalpos efektīvai šīs jomas uzraudzībai un kontrolei, kā arī samazinās iemidzināto mājas dzīvnieku skaitu, kas diemžēl var strauji pieaugt, ja likums netiks mainīts.

Sabiedriskās kārtības uzraudzīšana mīļdzīvnieku jomā ir uzticēta pašvaldībām. Pašvaldībām jānodrošina, lai dzīvnieki neklaiņo pa ielām, tie jāizķer, jāievieto patversmēs, jāuztur 14 dienas un jāsedz dzīvnieku eitanāzijas izmaksas, ja neatrodas tā saimnieks. Tāpēc pašvaldības ir tieši ieinteresētas anonīmi pamestu dzīvnieku skaita samazināšanā un bezatbildīgo dzīvnieku īpašnieku identificēšanā un sodīšanā, ko nodrošinātu pilnvērtīgs apzīmētu un reģistrētu dzīvnieku reģistrs.

Tāpēc Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir vērsusies Tautsaimniecības komisijā ar ierosinājumu virzīt nepieciešamos likuma grozījumus, lai atvieglotu un veicinātu čipēšanas/reģistrācijas procesu. LLPA uzskata: „Iespēja dzīvniekus čipēt un reģistrēt reģionu patversmēs par pašizmaksu, kā arī pašvaldībām sadarbībā ar patversmēm, rīkot akcijas un reidus, būtiski palielinās apzīmēto un reģistrēto dzīvnieku skaitu un nodrošinās pilnvērtīgu reģistru, kura datus varēs izmantot uzraugošie dienesti. Tāpat nepieciešams nodrošināt iespēju PVD inspektoriem labturības prasību pārbaudēs nekavējoši veikt dzīvnieka apzīmēšanu un reģistrēšanu, lai iespējamajam pārkāpējam –saimniekam uzreiz ir piesaistīti viņa īpašumā esošie dzīvnieki.”

Kā savā vēstulē Tautsaimniecības komisijai par nepieciešamajiem grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā norādīja biedrība „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome”, „lai Latvijā līdz 2017.gada 1.janvārim obligātā suņu apzīmēšana un reģistrēšana kļūtu par realitāti, ir nepieciešams samazināt dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrēšanas izmaksas, jāpadara šī sistēma saprotamāka un pieejamāka ikvienam mājdzīvnieka īpašniekam, kā arī jāpaplašina personu loks, kas ir tiesīgs veikt mīļdzīvnieka apzīmēšanu un reģistrēšanu. Tāpat mājas dzīvnieku reģistrēšana un apzīmēšana ir jānodala no citiem veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem, jo dzīvnieku apzīmēšana nav ārstnieciska procedūra, ko nevarētu veikt kāda cita speciāli apmācīta persona”.

Dzīvnieka apzīmēšanu uzticēt apmācītām personām paredz ES regula. Jebkuru citu dzīvnieku (lauksaimniecības dzīvnieki, zirgi) apzīmēšanu un reģistrēšanu jau sen MK noteiktā kārtībā veic apmācītas personas. Patlaban valstī obligāti noteiktā suņu apzīmēšana/reģistrācija vienkopus vēl joprojām ir iespējama tikai kā komercpasākums, ko var komplektā veikt tikai pie veterinārārsta. Diemžēl valsts noteiktā obligātā prasība ir izvērtusies par komercpakalpojumu – naudas iekasēšanu neatbilstoši patiesajām izmaksām. Līdz ar to daudzi mājas dzīvnieku īpašnieki saprot, ka to nevar atļauties, tādēļ izlemj dzīvnieku neapzīmēt. Realitātē šo abu pakalpojumu pašizmaksa ir ap 5 eiro.

Vienkāršākais veids, kā nodrošināt jebkura dzīvnieka aizsardzību, ir to čipēt un reģistrēt. Aicinām suņu saimniekus būt atbildīgiem un apzīmēt savu suni līdz 2016. gada 31. decembrim.

Novērtē šo rakstu: