Miniatūrā SIA norēķinājusies ar Rīgas domi par iespaidīgo pirkumu, līdzekļu avots neskaidrs
PIETIEK09.05.2013.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Niecīgā SIA Doreks, kas Rīgas domes rīkotajā izsolē par 2,2 miljoniem latu iegādājās īpašumu Rīgā, Grēcinieku ielā, par to ir arī norēķinājusies. Taču ne zemesgrāmata, ne Komercķīlu reģistrs pagaidām nevieš skaidrību, kādus līdzekļus izmantojusi šī SIA, kuras pagājušā gada kopējais apgrozījums bijis tikai 20,4 tūkstošu latu apmērā.
"SIA Doreks 15.aprīlī ar bankas (AS Swedbank) pārskaitījumu ir veikusi pirkuma maksas samaksu pilnā apmērā, un 29.aprīlī ir noslēgts nekustamā īpašuma Grēcinieku ielā 34, Rīgā pirkuma līgums," atbildot uz Pietiek pieprasījumu, informē Rīgas pašvaldība.
Līdz ar to nav attaisnojušās vairāku politiķu izteiktās bažas, ka izsolē uzvarējušais pircējs ir tikai fiktīvs un izsole uzskatāma par izgāzušos. Toties atklāti paliek jautājumi par iespaidīgā pirkuma finansējuma avotiem.
Pati SIA no saviem līdzekļiem šādu pirkumu acīmredzami nevar atļauties. SIA Doreks, kā rāda Lursoft datu bāze, reģistrēta kādā dzīvoklī Rīgā, A. Dombrovska ielā, uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir 72 gadus vecais Aleksandrs Savickis, valdes loceklis - 1984. gadā dzimušais Dmitrijs Smetaņins.
2011. gadā uzņēmums strādājis tikai ar 2997 latu apgrozījumu un 39 801 lata zaudējumiem, pērn - ar 20 478 latu apgrozījumu un 7831 lata peļņu. Lai gan uzņēmuma gada pārskatā apgalvots, ka tas nodarbojas ar "tirgus pētīšanu un investīcijām meitas uzņēmumos", Lursoft datu bāze rāda, ka tam pašlaik nemaz nav neviena meitas uzņēmuma.
Taču ne Komercķīlu reģistrs, ne arī Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata nerāda, ka SIA Doreks būtu ņēmusi kādu hipotekāru aizņēmumu, lai iegādātos dārgo pirkumu.
Komercķīlu reģistrs rāda, ka SIA Doreks nav reģistrēta neviena pati komercķīla, savukārt zemesgrāmatā, lai gan kopš pirkuma slēgšanas pagājušas gandrīz divas nedēļas, uz īpašumu neviena hipotēka nav uzlikta. Nav arī fiksēts, ka uz īpašumu tiktu izskatītas kādas būtiskas tā statusa izmaiņas.
Saistībā ar šo pirkumu partijas Vienotība Rīgas domes frakcija bija nākusi klajā ar paziņojumu, ka "prasību, ka izsoles dalībniekam jāspēj ieguldīt savi līdzekļi īpašuma iegādei, kura sākotnējā izsoles cena bija noteikta 2.078 miljonu latu apjomā, Vienotība uzskata par nepamatotu izsoles pretendentu ierobežojumu".
“Rīgas dome ar savu absurdo kritēriju samazināja izredzes īpašumu pārdot par maksimāli labāko un pilsētai izdevīgāko cenu. Daudzi uzņēmēji pamatoti izsaka iebildes, uzsverot, ka šādam darījumam nepieciešamie līdzekļi skaidrā naudā ir retajam, līdz ar to atļauja piesaistīt kredītiestādi būtu bijusi pilnībā saprotama,” - ar šādu paziņojumu savukārt nāca klajā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.
Taču Rīgas domes publiski pieejamajos īpašuma izsoles noteikumos šāds "absurds kritērijs" nemaz nebija atrodams. Tajos vienīgi norādīts, ka "pirkuma maksas, tajā skaitā nodrošinājuma, maksāšanas līdzeklis ir lati" un ka "izsolāmā manta tiek pārdota ar tūlītēju samaksu. Samaksa par Izsolāmo mantu veicama divu nedēļu laikā no Izsoles dienas, iemaksātā Nodrošinājuma summa tiek ieskaitīta pirkuma maksā".
Kad Pietiek demonstrēja Ēlertei šos noteikumus un lūdza tajos norādīt uz vietu, kas norādītu uz prasību ieguldīt tieši savus līdzekļus, mēra amata kandidāte to nespēja vai nevēlējās izdarīt. Uz jautājumiem šajā sakarā nevēlējās atbildēt arī Ēlertes sākotnējo paziņojumu izplatījusī Vienotības preses pārstāve Laila Timrota.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
