MiljonÄrs – Latvijas ekonomikas barometrs
Guntars GÅ«te, Diena · 04.12.2022. · Komentāri (0)Par jaunÄ izdevuma MiljonÄrs tapšanu un informÄcijas atklÄtÄ«bas nozÄ«mÄ«gumu Guntars GÅ«te sarunÄjas ar izdevuma lÄ«dzautoru, publicistu Lato Lapsu.
Jau pavisam drÄ«z pie lasÄ«tÄjiem nonÄks jaunais izdevums MiljonÄrs – žurnÄls, kurÄ kopÄ ar lÄ«dzautori KristÄ«ni Bormani esat apkopojuši informÄciju par – kÄ paši sakÄt – Latvijas bagÄtÄko cilvÄ“ku, pelnÄ«tÄju un zaudÄ“tÄju, dividenžu saņēmÄ“ju un patieso labuma guvÄ“ju TOP 500. Kurš izdevums pÄ“c kÄrtas tas jau ir?
Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicÄ“ts šis saraksts.
SanÄk, ka visi šie izdevumi kopÄ ir sava veida atjaunotÄs Latvijas miljonÄru vÄ“stures apskats.
Es patiesÄ«bÄ bez liekas kautrÄ«bas gribÄ“tu teikt, ka miljonÄru saraksts komplektÄ ar pÄrÄ“jiem datu apkopojumiem – 100 lielÄkajiem pelnÄ«tÄjiem, 100 lielÄkajiem zaudÄ“tÄjiem, 100 lielÄkajiem dividenžu izņēmÄ“jiem un pÄ“dÄ“jos gados arÄ« patiesÄ labuma guvÄ“ju sarakstu ir ilgÄkais un nopietnÄkais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kÄds vispÄr ir bijis. Viena lieta ir, ka CentrÄlÄ statistikas pÄrvalde, kas apkopo dažÄdus datus [par Latvijas tautsaimniecÄ«bu], bet tas, kas ir visplašÄkajÄm tautas masÄm domÄts, saprotams, viegli uztverams un ļaujošs izdarÄ«t secinÄjumus, ir šis datu apkopojums, kurš tÄlajÄ 1997. gadÄ sÄkÄs kÄ vienkÄrši Latvijas 100 miljonÄru saraksts, daļēji balstoties arÄ« uz kritÄ“rijiem "man tÄ šÄ·iet", "viena tante teica" un "droši vien, ka tÄ tas ir", bet gadu gaitÄ sadarbÄ«bÄ ar SIA Lursoft pÄrvÄ“rtÄs par ļoti nopietnu apkopojumu un analÄ«zi.
Ir kÄdi pÄrsteigumi, ko nÄcÄs secinÄt, gatavojot šo jauno datu apkopojumu? KÄds ir pÄ“kšÅ†i izkritis ÄrÄ no šÄ« saraksta, parÄdÄ«jies kÄds jauns?
Katru gadu ir virkne atsevišÄ·u faktu, kas rada lielÄku vai mazÄku izbrÄ«nu, arÄ« jaunajÄ sarakstÄ tÄdu ir pietiekami daudz, bet ko nu es iešu te tagad izstÄstÄ«t visu interesantÄko? To katram lasÄ«tÄjam pašam vÄ“rts sameklÄ“t jaunajÄ izdevumÄ.
Par pÄrsteigumiem kÄ tÄdiem runÄjot, var tos sadalÄ«t divÄs grupÄs. PirmkÄrt, ir kaut kÄdas tendences, ko visi jaunie dati uzrÄda – tur principÄ vai nu tÄ ir dzÄ«ves pieredze, vai kas cits, bet pÄ“dÄ“jos gados vismaz man personiski tendenÄu jomÄ nekas tÄds šausmÄ«gi pÄrsteidzošs nav bijis – ar veselo saprÄtu un dzÄ«ves pieredzi raugoties, šÄ·iet, ka tÄ varÄ“tu bÅ«t, un tad ir patÄ«kami redzÄ“t, ka tÄ tiešÄm arÄ« ir. PiemÄ“ram, jaunie pelnÄ«tÄju un dividenžu izņēmÄ“ju saraksti ļoti uzskatÄmi parÄda to, ko mÄ“s nojautÄm – ka pandÄ“mijas laiks un pandÄ“mijas apkarošana valstiskÄ lÄ«menÄ« noteiktiem uzņēmumiem un uzņēmÄ“jiem ir bijis ÄrkÄrtÄ«gi finansiÄli veiksmÄ«gs. Kuri tie ir un kurÄs jomÄs – katrs droši vien pats var nojaust un salÄ«dzinÄt savu nojausmu ar patieso situÄciju, lasot jauno MiljonÄra izdevumu. Un tÄpat katru gadu ir virkne atsevišÄ·u, ne ar ko nesaistÄ«tu faktu, kas vienkÄrši izbrÄ«na. JautÄjÄt par maniem personÄ«gajiem pÄrsteigumiem – droši vien tÄds visinteresantÄkais atsevišÄ·ais apskats (kas pats par sevi neko neliecina) ir lielÄko dividenžu izņēmÄ“ju saraksts, kur pirmajÄs divÄs vietÄs ir abi SIA MikrotÄ«kls Ä«pašnieki. To, ka MikrotÄ«kls ir ÄrkÄrtÄ«gi veiksmÄ«gs, pelnošs un vÄ“rtÄ«gs uzņēmums, mÄ“s zinÄm, bet tas, ka abi kungi ir izņēmuši dividendÄ“s pa 45,5 miljoniem eiro katrs, protams, ir ļoti interesanti. Noteikti ir cilvÄ“ki, kuri precÄ«zi zina, kÄpÄ“c tas tÄ notiek, bet cilvÄ“kam no malas ir nedaudzas versijas, – ka vai nu mÄ“s šos izņemtos 45 miljonus eiro redzÄ“sim kaut kur tepat LatvijÄ kÄda jauna uzņēmuma dibinÄšanÄ, kur vajadzÄ«gs pietiekami liels sÄkuma kapitÄls, vai arÄ« nauda no biznesa tiek izņemta, vienkÄrši sakot, personiskÄm vajadzÄ«bÄm. Ja mÄ“s nÄkamÄ MiljonÄra sarakstos neredzÄ“sim, ka abi kungi LatvijÄ ir dibinÄjuši jaunu, perspektÄ«vu (vismaz savÄ ieskatÄ) uzņēmumu kÄdÄ nozarÄ“, nu tad mÄ“s varÄ“sim izdarÄ«t secinÄjumu, ka vai nu runa ir par kaut kÄdu biznesu Ärpus Latvijas robežÄm, vai runa ir par personiskÄm vajadzÄ«bÄm, kur arÄ« 45 miljoni eiro vienmÄ“r var lieti noderÄ“t. Un šÄdu pÄrsteigumu vai vienkÄrši interesantu faktu ir jaunajÄ MiljonÄra izdevumÄ desmitiem.
Cik viegli vai grÅ«ti ir veidot šÄdus sarakstus? Cik viegli ir iegÅ«t informÄciju, un cik laika tas paņem? Nav bijusi kÄdÄ brÄ«dÄ« sajÅ«ta – vienreiz pietiek, vairs negribas ar šo noņemties...
Tas vienmÄ“r ir ļoti interesants un saistošs process. Es ļoti gribÄ“tu uzsvÄ“rt ilggadÄ“jo labo un ļoti konstruktÄ«vo sadarbÄ«bu ar Lursoft, bez kura šÄdi regulÄri saraksti vienkÄrši nebÅ«tu iespÄ“jami. Katru gadu ir savas grÅ«tÄ«bas, ik pa laikam vienas grÅ«tÄ«bas tiek atrisinÄtas, vietÄ nÄk citas. PiemÄ“ram, daudzus pÄ“dÄ“jos gadus LatvijÄ ir bijuši pašiem savi ofšori, respektÄ«vi – akciju sabiedrÄ«bas, kuru akcionÄru saraksti nav bijuši publiski pieejami. Tagad šis jautÄjums beidzot bÅ«s atrisinÄts no nÄkamÄ gada, tajÄ pašÄ laikÄ, kÄ mÄ“s redzam no nupat pieņemtÄ Eiropas SavienÄ«bas Tiesas nolÄ“muma, tad šÄ« tiesa ir izdomÄjusi, ka uzņēmumiem nav pienÄkuma publiskot savus patiesos labuma guvÄ“jus. Un no datu atklÄtÄ«bas viedokļa skatoties, šÄds lÄ“mums bÅ«tÄ«bÄ varÄ“tu šÄ·ist absolÅ«ti absurds. Papildus tam mÄ“s ļoti labi redzam to virzÄ«bu, kÄda Latvijas valstÄ« JÄņa BordÄna tieslietu ministrÄ“šanas laikÄ ir bijusi uz maksimÄlu dažÄdu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas datu slÄ“pšanu no sabiedrÄ«bas. VÄrdu sakot – vieni izaicinÄjumi atrisinÄs, citi nÄk klÄt. VienmÄ“r jautÄjums par to, kÄdi dati bÅ«s pieejami sabiedrÄ«bai nÄkamajÄ gadÄ, ir aktuÄls.
BÅ«tÄ«bÄ šÄdi jÅ«su pieminÄ“tie lÄ“mumi ik pa laikam tomÄ“r rada šÄ·Ä“ršÄ¼us, lai varÄ“tu pilnvÄ“rtÄ«gi strÄdÄt ar šÄdu datu apkopošanu.
Runa nav par vienu konkrÄ“tu izdevumu, kurÄ bÅ«tu apkopoti kaut kÄdi dati. Gan jau Latvijas vai jebkuras citas Eiropas valsts iedzÄ«votÄji iztiktu bez tÄ, ka viņiem ir precÄ«zi dati par to, kas ir valsts bagÄtÄkie iedzÄ«votÄji. Runa ir par datu pieejamÄ«bu sabiedrÄ«bai, jebkuram pilsonim, kuram nevajadzÄ“tu prasÄ«t nevienam atļauju, lai noskaidrotu, kam pieder uzņēmums, ar ko viņam ir darÄ«šana. Å…emot vÄ“rÄ visu to, kas mums ir stÄstÄ«ts par tiesiskumu, caurspÄ«dÄ«gumu, atklÄtÄ«bu Eiropas SavienÄ«bÄ, bÅ«tu loÄ£iski un likumsakarÄ«gi, ka Latvijas pilsonim nevajadzÄ“tu bÅ«t problÄ“mÄm, piemÄ“ram, slÄ“dzot lÄ«gumu ar uzņēmumu X vai saņemot pakalpojumu no uzņēmuma Y, neprasot nevienam [Ä«pašu] atļauju, noskaidrot, ar ko tieši viņš stÄjas lÄ«gumattiecÄ«bÄs. Vai gadÄ«jumÄ, ja cilvÄ“ks slÄ“dz lÄ«gumu ar kompÄniju X, patiesÄ«bÄ kompÄnijas X patiesie labuma guvÄ“ji šÄ« te cilvÄ“ka ieskatÄ nav amorÄli, neÄ“tiski, varbÅ«t pat noziedzÄ«gi cilvÄ“ki. Jebkas, kas šÄ«s ikviena pilsoņa tiesÄ«bas ierobežo, manÄ izpratnÄ“ ir absolÅ«ti nedemokrÄtiski, prettiesiski, negodprÄtÄ«gi utt. Latvijas valsts arÄ« bez jebkÄdiem Eiropas tiesu lÄ“mumiem ir pÄ“dÄ“jos gados darÄ«jusi ļoti daudz ko, lai šÄdas Latvijas pilsoņu tiesÄ«bas dažÄdos veidos solÄ«ti pa solÄ«tim ierobežotu. Es nedomÄju, ka lasÄ«tÄjiem ir liela vÄ“lÄ“šanÄs [šajÄs niansÄ“s] iedziļinÄties, bet runa ir par visu ko – sÄkot no absurdajiem jaunajiem personas kodiem, no kuriem vairs nav iespÄ“jams saprast personas koda Ä«pašnieka vecumu, un beidzot ar juridisko personu amatpersonu personisko datu slÄ“pšanu, nemaz nerunÄjot par Uzņēmumu reÄ£istra notÄru lÄ“mumiem un daudzÄm citÄm lietÄm, par kurÄm jau ir daudz runÄts un rakstÄ«ts. MÄ“s katrs stÄvam krustcelÄ“s, kur viens virziens ir uz datu pieejamÄ«bu un atklÄtÄ«bu, kÄ tam jÄbÅ«t atvÄ“rtÄ sabiedrÄ«bÄ, atvÄ“rtÄ, brÄ«vÄ ekonomikÄ, bet otrs – uz datu slÄ“pšanu un nepieejamÄ«bu, kas ir raksturÄ«gi totalitÄrismam.
Atgriežoties pie MiljonÄra – jÅ«s gan sarunas sÄkumÄ paudÄt, ka pirms laika negribat atklÄt visas kÄrtis, lai nemazinÄtu cilvÄ“kiem intrigu meklÄ“t un lasÄ«t jauno izdevumu pašiem, bet tomÄ“r – varat iezÄ«mÄ“t kÄdas "odziņas", kuru dēļ cilvÄ“kam tiešÄm ir vÄ“rts šo žurnÄlu nopirkt un izlasÄ«t?
ManuprÄt, viens no labÄkajiem veidiem, kÄ vispÄr saprast, kas notiek ar Latvijas tautsaimniecÄ«bu, kuras nozares iet kalnÄ, bet kuras – tieši pretÄ“ji, ir paņemt šo un vairÄkus iepriekšÄ“jos izdevumus (ja tie nav pieejami nekur citur, tad tie ir bibliotÄ“kÄs) un šÄ« kopaina, pa gadiem ejot cauri, ļoti labi rÄda to, ka – lai ko mums stÄstÄ«tu valdÄ«ba un politiÄ·i, muldÄ“šana ir viena lieta, bet dati ir lieta, ko nevar apstrÄ«dÄ“t un tie ir uzskatÄmi un pÄrliecinoši. Otrs – pelnÄ«tÄju un zaudÄ“tÄju saraksti ir tie, no kuriem var izdarÄ«t – ne absolÅ«tus –, bet pietiekami noderÄ«gus secinÄjumus, salÄ«dzinot jaunos sarakstus ar iepriekšÄ“jiem – kur mÄ“s redzam veiksmes stÄstus, veiksmes nozares, bet kur redzam panÄ«kumu un bÄ“du ieleju. Un beigu beigÄs – tÄ kÄ Latvija ir maza zeme, šajos sarakstos kopÄ ir vairÄki simti cilvÄ“ku, no kuriem, domÄju, katrs Latvijas iedzÄ«votÄjs atradÄ«s sev pietiekami daudz zinÄmu vÄrdu un uzvÄrdu un ar izbrÄ«nu, interesi, gandarÄ«jumu vai vÄ“l kÄdÄm emocijÄm secinÄs, kÄ šiem cilvÄ“kiem gada laikÄ ir gÄjis.
KÄ saka – paveicies vai nepaveicies...
TajÄ uzņēmÄ“jdarbÄ«bÄ, kuru rÄda šie saraksti, paveikšanÄs ir ceturtais piektais faktors pÄ“c daudz svarÄ«gÄkÄm lietÄm, kas saucas – aprÄ“Ä·ins, uzņēmÄ«ba, tÄlredzÄ«ba un tamlÄ«dzÄ«gi.