Iesaki rakstu:

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātÄ«bas nozÄ«mÄ«gumu Guntars GÅ«te sarunājas ar izdevuma lÄ«dzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drÄ«z pie lasÄ«tājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar lÄ«dzautori KristÄ«ni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvÄ“ku, pelnÄ«tāju un zaudÄ“tāju, dividenžu saņēmÄ“ju un patieso labuma guvÄ“ju TOP 500. Kurš izdevums pÄ“c kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicÄ“ts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vÄ“stures apskats.

Es patiesÄ«bā bez liekas kautrÄ«bas gribÄ“tu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārÄ“jiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnÄ«tājiem, 100 lielākajiem zaudÄ“tājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmÄ“jiem un pÄ“dÄ“jos gados arÄ« patiesā labuma guvÄ“ju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis. Viena lieta ir, ka Centrālā statistikas pārvalde, kas apkopo dažādus datus [par Latvijas tautsaimniecÄ«bu], bet tas, kas ir visplašÄkajām tautas masām domāts, saprotams, viegli uztverams un ļaujošs izdarÄ«t secinājumus, ir šis datu apkopojums, kurš tālajā 1997. gadā sākās kā vienkārši Latvijas 100 miljonāru saraksts, daļēji balstoties arÄ« uz kritÄ“rijiem "man tā šÄ·iet", "viena tante teica" un "droši vien, ka tā tas ir", bet gadu gaitā sadarbÄ«bā ar SIA Lursoft pārvÄ“rtās par ļoti nopietnu apkopojumu un analÄ«zi.

Ir kādi pārsteigumi, ko nācās secināt, gatavojot šo jauno datu apkopojumu? Kāds ir pÄ“kšÅ†i izkritis ārā no šÄ« saraksta, parādÄ«jies kāds jauns?

Katru gadu ir virkne atsevišÄ·u faktu, kas rada lielāku vai mazāku izbrÄ«nu, arÄ« jaunajā sarakstā tādu ir pietiekami daudz, bet ko nu es iešu te tagad izstāstÄ«t visu interesantāko? To katram lasÄ«tājam pašam vÄ“rts sameklÄ“t jaunajā izdevumā.

Par pārsteigumiem kā tādiem runājot, var tos sadalÄ«t divās grupās. Pirmkārt, ir kaut kādas tendences, ko visi jaunie dati uzrāda – tur principā vai nu tā ir dzÄ«ves pieredze, vai kas cits, bet pÄ“dÄ“jos gados vismaz man personiski tendenču jomā nekas tāds šausmÄ«gi pārsteidzošs nav bijis – ar veselo saprātu un dzÄ«ves pieredzi raugoties, šÄ·iet, ka tā varÄ“tu bÅ«t, un tad ir patÄ«kami redzÄ“t, ka tā tiešÄm arÄ« ir. PiemÄ“ram, jaunie pelnÄ«tāju un dividenžu izņēmÄ“ju saraksti ļoti uzskatāmi parāda to, ko mÄ“s nojautām – ka pandÄ“mijas laiks un pandÄ“mijas apkarošana valstiskā lÄ«menÄ« noteiktiem uzņēmumiem un uzņēmÄ“jiem ir bijis ārkārtÄ«gi finansiāli veiksmÄ«gs. Kuri tie ir un kurās jomās – katrs droši vien pats var nojaust un salÄ«dzināt savu nojausmu ar patieso situāciju, lasot jauno Miljonāra izdevumu. Un tāpat katru gadu ir virkne atsevišÄ·u, ne ar ko nesaistÄ«tu faktu, kas vienkārši izbrÄ«na. Jautājāt par maniem personÄ«gajiem pārsteigumiem – droši vien tāds visinteresantākais atsevišÄ·ais apskats (kas pats par sevi neko neliecina) ir lielāko dividenžu izņēmÄ“ju saraksts, kur pirmajās divās vietās ir abi SIA MikrotÄ«kls Ä«pašnieki. To, ka MikrotÄ«kls ir ārkārtÄ«gi veiksmÄ«gs, pelnošs un vÄ“rtÄ«gs uzņēmums, mÄ“s zinām, bet tas, ka abi kungi ir izņēmuši dividendÄ“s pa 45,5 miljoniem eiro katrs, protams, ir ļoti interesanti. Noteikti ir cilvÄ“ki, kuri precÄ«zi zina, kāpÄ“c tas tā notiek, bet cilvÄ“kam no malas ir nedaudzas versijas, – ka vai nu mÄ“s šos izņemtos 45 miljonus eiro redzÄ“sim kaut kur tepat Latvijā kāda jauna uzņēmuma dibināšanā, kur vajadzÄ«gs pietiekami liels sākuma kapitāls, vai arÄ« nauda no biznesa tiek izņemta, vienkārši sakot, personiskām vajadzÄ«bām. Ja mÄ“s nākamā Miljonāra sarakstos neredzÄ“sim, ka abi kungi Latvijā ir dibinājuši jaunu, perspektÄ«vu (vismaz savā ieskatā) uzņēmumu kādā nozarÄ“, nu tad mÄ“s varÄ“sim izdarÄ«t secinājumu, ka vai nu runa ir par kaut kādu biznesu ārpus Latvijas robežām, vai runa ir par personiskām vajadzÄ«bām, kur arÄ« 45 miljoni eiro vienmÄ“r var lieti noderÄ“t. Un šÄdu pārsteigumu vai vienkārši interesantu faktu ir jaunajā Miljonāra izdevumā desmitiem.

Cik viegli vai grÅ«ti ir veidot šÄdus sarakstus? Cik viegli ir iegÅ«t informāciju, un cik laika tas paņem? Nav bijusi kādā brÄ«dÄ« sajÅ«ta – vienreiz pietiek, vairs negribas ar šo noņemties...

Tas vienmÄ“r ir ļoti interesants un saistošs process. Es ļoti gribÄ“tu uzsvÄ“rt ilggadÄ“jo labo un ļoti konstruktÄ«vo sadarbÄ«bu ar Lursoft, bez kura šÄdi regulāri saraksti vienkārši nebÅ«tu iespÄ“jami. Katru gadu ir savas grÅ«tÄ«bas, ik pa laikam vienas grÅ«tÄ«bas tiek atrisinātas, vietā nāk citas. PiemÄ“ram, daudzus pÄ“dÄ“jos gadus Latvijā ir bijuši pašiem savi ofšori, respektÄ«vi – akciju sabiedrÄ«bas, kuru akcionāru saraksti nav bijuši publiski pieejami. Tagad šis jautājums beidzot bÅ«s atrisināts no nākamā gada, tajā pašÄ laikā, kā mÄ“s redzam no nupat pieņemtā Eiropas SavienÄ«bas Tiesas nolÄ“muma, tad šÄ« tiesa ir izdomājusi, ka uzņēmumiem nav pienākuma publiskot savus patiesos labuma guvÄ“jus. Un no datu atklātÄ«bas viedokļa skatoties, šÄds lÄ“mums bÅ«tÄ«bā varÄ“tu šÄ·ist absolÅ«ti absurds. Papildus tam mÄ“s ļoti labi redzam to virzÄ«bu, kāda Latvijas valstÄ« Jāņa Bordāna tieslietu ministrÄ“šanas laikā ir bijusi uz maksimālu dažādu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas datu slÄ“pšanu no sabiedrÄ«bas. Vārdu sakot – vieni izaicinājumi atrisinās, citi nāk klāt. VienmÄ“r jautājums par to, kādi dati bÅ«s pieejami sabiedrÄ«bai nākamajā gadā, ir aktuāls.

BÅ«tÄ«bā šÄdi jÅ«su pieminÄ“tie lÄ“mumi ik pa laikam tomÄ“r rada šÄ·Ä“ršÄ¼us, lai varÄ“tu pilnvÄ“rtÄ«gi strādāt ar šÄdu datu apkopošanu. 

Runa nav par vienu konkrÄ“tu izdevumu, kurā bÅ«tu apkopoti kaut kādi dati. Gan jau Latvijas vai jebkuras citas Eiropas valsts iedzÄ«votāji iztiktu bez tā, ka viņiem ir precÄ«zi dati par to, kas ir valsts bagātākie iedzÄ«votāji. Runa ir par datu pieejamÄ«bu sabiedrÄ«bai, jebkuram pilsonim, kuram nevajadzÄ“tu prasÄ«t nevienam atļauju, lai noskaidrotu, kam pieder uzņēmums, ar ko viņam ir darÄ«šana. Å…emot vÄ“rā visu to, kas mums ir stāstÄ«ts par tiesiskumu, caurspÄ«dÄ«gumu, atklātÄ«bu Eiropas SavienÄ«bā, bÅ«tu loÄ£iski un likumsakarÄ«gi, ka Latvijas pilsonim nevajadzÄ“tu bÅ«t problÄ“mām, piemÄ“ram, slÄ“dzot lÄ«gumu ar uzņēmumu X vai saņemot pakalpojumu no uzņēmuma Y, neprasot nevienam [Ä«pašu] atļauju, noskaidrot, ar ko tieši viņš stājas lÄ«gumattiecÄ«bās. Vai gadÄ«jumā, ja cilvÄ“ks slÄ“dz lÄ«gumu ar kompāniju X, patiesÄ«bā kompānijas X patiesie labuma guvÄ“ji šÄ« te cilvÄ“ka ieskatā nav amorāli, neÄ“tiski, varbÅ«t pat noziedzÄ«gi cilvÄ“ki. Jebkas, kas šÄ«s ikviena pilsoņa tiesÄ«bas ierobežo, manā izpratnÄ“ ir absolÅ«ti nedemokrātiski, prettiesiski, negodprātÄ«gi utt. Latvijas valsts arÄ« bez jebkādiem Eiropas tiesu lÄ“mumiem ir pÄ“dÄ“jos gados darÄ«jusi ļoti daudz ko, lai šÄdas Latvijas pilsoņu tiesÄ«bas dažādos veidos solÄ«ti pa solÄ«tim ierobežotu. Es nedomāju, ka lasÄ«tājiem ir liela vÄ“lÄ“šanās [šajās niansÄ“s] iedziļināties, bet runa ir par visu ko – sākot no absurdajiem jaunajiem personas kodiem, no kuriem vairs nav iespÄ“jams saprast personas koda Ä«pašnieka vecumu, un beidzot ar juridisko personu amatpersonu personisko datu slÄ“pšanu, nemaz nerunājot par Uzņēmumu reÄ£istra notāru lÄ“mumiem un daudzām citām lietām, par kurām jau ir daudz runāts un rakstÄ«ts. MÄ“s katrs stāvam krustcelÄ“s, kur viens virziens ir uz datu pieejamÄ«bu un atklātÄ«bu, kā tam jābÅ«t atvÄ“rtā sabiedrÄ«bā, atvÄ“rtā, brÄ«vā ekonomikā, bet otrs – uz datu slÄ“pšanu un nepieejamÄ«bu, kas ir raksturÄ«gi totalitārismam.

Atgriežoties pie Miljonāra – jÅ«s gan sarunas sākumā paudāt, ka pirms laika negribat atklāt visas kārtis, lai nemazinātu cilvÄ“kiem intrigu meklÄ“t un lasÄ«t jauno izdevumu pašiem, bet tomÄ“r – varat iezÄ«mÄ“t kādas "odziņas", kuru dēļ cilvÄ“kam tiešÄm ir vÄ“rts šo žurnālu nopirkt un izlasÄ«t?

Manuprāt, viens no labākajiem veidiem, kā vispār saprast, kas notiek ar Latvijas tautsaimniecÄ«bu, kuras nozares iet kalnā, bet kuras – tieši pretÄ“ji, ir paņemt šo un vairākus iepriekšÄ“jos izdevumus (ja tie nav pieejami nekur citur, tad tie ir bibliotÄ“kās) un šÄ« kopaina, pa gadiem ejot cauri, ļoti labi rāda to, ka – lai ko mums stāstÄ«tu valdÄ«ba un politiÄ·i, muldÄ“šana ir viena lieta, bet dati ir lieta, ko nevar apstrÄ«dÄ“t un tie ir uzskatāmi un pārliecinoši. Otrs – pelnÄ«tāju un zaudÄ“tāju saraksti ir tie, no kuriem var izdarÄ«t – ne absolÅ«tus –, bet pietiekami noderÄ«gus secinājumus, salÄ«dzinot jaunos sarakstus ar iepriekšÄ“jiem – kur mÄ“s redzam veiksmes stāstus, veiksmes nozares, bet kur redzam panÄ«kumu un bÄ“du ieleju. Un beigu beigās – tā kā Latvija ir maza zeme, šajos sarakstos kopā ir vairāki simti cilvÄ“ku, no kuriem, domāju, katrs Latvijas iedzÄ«votājs atradÄ«s sev pietiekami daudz zināmu vārdu un uzvārdu un ar izbrÄ«nu, interesi, gandarÄ«jumu vai vÄ“l kādām emocijām secinās, kā šiem cilvÄ“kiem gada laikā ir gājis.

Kā saka – paveicies vai nepaveicies...

Tajā uzņēmÄ“jdarbÄ«bā, kuru rāda šie saraksti, paveikšanās ir ceturtais piektais faktors pÄ“c daudz svarÄ«gākām lietām, kas saucas – aprÄ“Ä·ins, uzņēmÄ«ba, tālredzÄ«ba un tamlÄ«dzÄ«gi.