Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Mīlestības likums liek mums raudzīties uz ikvienu kā savu laikabiedru

Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhibīskaps metropolīts
25.12.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā vadmotīvu šai svētku uzrunai paņemsim tekstu no Lūkasa Evaņģēlija: Un viņi steigā atnāca un atrada Mariju un Jāzepu, un Bērniņu, kas gulēja silē. Lk 2,16

Ziemassvētki ir prieka, miera un pateicības svētki. Pateicamies un priecājamies par to, ka Dievs ir, ka mēs viņam rūpam, ka viņš ir tuvāk nekā mēs varam iedomāties. Šī prieka un pateicības iemesls ir no debesīm nākušais Vārds, tapis miesa Jēzus Kristus personā, un kuru pasaule pirmoreiz ieraudzīja kā mazu bērniņu Bētlemes stallītī. Bērni pieaugušajos rada prieku un cerību par nākotni. Bērns Jēzus jau gadu simtiem ir prieka un cerības avots kristiešiem un labas gribas cilvēkiem.

Uz ko Jēzus mūs aicina Ziemassvētkos? Varbūt jaundzimušais Emmanuēls jeb Dievs ar mums aicina mūs vairāk pateikties par tām mazajām un lielajām lietām, kuras ikdienā liekas pašsaprotamas. Varbūt Jēzus aicina mūs ne tikai izgreznot svētku eglīti, bet arī savu dvēseli ar to skaistumu, kas nav tikai ārēji redzams, bet ir apslēpts un ārēji izpaužas mūsu labajos darbos un cieņpilnā, atbildīgā attieksmē gan pret sevi, gan pret citiem. Labā vēsts ir tā, ka mums nav jāpaveic kaut kādi varoņdarbi, lai izgreznotu savu dvēseli. Jēzus mūs aicina būt uzticīgiem mazās lietās – tas ir veikt savus ikdienas pienākumus kā paša Dieva uzticētus.

Mūsdienās vārds ‘mīlestība’ bieži vien ir zaudējis savu patieso nozīmi. Ar šo vārdu parasti apzīmējam pieķeršanos kādam cilvēkam vai divu cilvēku intīmās attiecības. Bet patiesībā mīlēt otru nozīmē vēlēt viņam labu, darīt visu, lai otra persona var augt, attīstīties, justies novērtēta un būt laimīga. Šādu nostāju varēsim saglabāt tad, ja nemitīgi apzināsimies Dieva mīlestību uz mums, kā arī to, ka mēs visi esam Viņam dārgi.

Patiesi mīlēt otru varam tad, ja protam pareizi mīlēt sevi. Mīlestība pret sevi nenozīmē izdabāšanu savām iegribām. Nevarēsim otram dāvāt patiesu mīlestību, ja mūsu sirds būs noslēgusies egoismā, vai pirmajā vietā mums būs pašlabums. Pareizi mīlēt sevi, pirmkārt, ir pieņemt sevi tādu, kāds es esmu – ar visiem talantiem un arī vājībām; otrkārt, censties atklāt to ceļu dzīvē, pa kuru iet Dievs mani aicina, un būt uzticīgam tam. Ja visi cilvēki apzinātos savu aicinājumu, sūtību un izturētos pret to ar atbildību, pasaule būtu pavisam citāda.

Tas būtu jāatceras, dzīvojot tādā sabiedrībā, kāda ir Latvijā – daudznacionālā un daudzkonfesionālā. Mīlestības likums liek mums raudzīties uz ikvienu kā savu laikabiedru, ar kuru „esam vienā laivā” – saka pāvests Francisks. Tieši par manu līdzcilvēku Kungs kādreiz jautās – vai tu viņam devi ēst, dzert, vai tu viņu apģērbi? Mainīt sabiedrību varam, tikai izmainot savu attieksmi pret to, kurš ir mums blakus. Ja viņš kļūs laimīgāks, no tā iegūs visi. 

Daudzi svētie ir bijuši priecīgi uzupurēties Dieva un līdzcilvēku labā. Varbūt šajos īpašajos Ziemassvētkos Jēzus arī mūs aicina rast prieku, kopīga labuma vārdā atsakoties no ierastajām Ziemassvētku tradīcijām – iepirkšanās, koncertu apmeklēšanas, draugu apmeklēšanas, tā vietā ziedojot savus līdzekļus? Kā katru gadu, arī šoziem atvērt savu sirdi uz otra vajadzībām aicina dažādas labdarības akcijas.

Varbūt tas, ka mums sevi kaut kādā lietā ir jāierobežo, mūs sāpina, jo galu galā vēsturiskā atmiņa atgādina, ka ir bijuši ilgstoši laika posmi, kad mūsu brīvība un labklājība ir tikusi ierobežota, bet mums jāatceras tā bibliskā patiesība, ka Dievs bieži vien pieļauj to, ka mēs zaudējam kontroli pār savu dzīvi, lai augtu mūsu paļāvība un uzticēšanās viņam.

Šajos Ziemassvētkos esam aicināti mīlēt un pateikties Dievam arī par mūsu kopīgajām mājām – Zemi. Citas Saules sistēmas planētas ir dzīvībai nepiemēroti akmeņu, putekļu un gāzu tuksneši. Bet Zemi Radītājs ir dāvājis cilvēkiem par mājvietu kā līgavainis, kas savai līgavai ir sagatavojis skaistu māju ar plaukstošu dārzu ap to. Vai mēs apzināmies, ka mīlestību pret Dievu varam izpaust arī cieņpilnā attieksmē pret viņa radību?

No kā varam mācīties mīlēt? Mūsu tuvākie skolotāji ir mūsu vecāki. Tāpēc vēlos pateikties saviem vecākiem par viņu pašaizliedzīgo ieguldījumu manas izaugsmes ceļā. Vēlos pateikties visiem vecākiem, kuri ar pašaizliedzību, reizēm ar varonīgu upurgatavību rūpējas par savu bērnu audzināšanu, veicinot to, kas bērniem ļauj uzplaukt, un sargājot no tā, kas var tiem kaitēt šīs zemes dzīves un mūžības perspektīvā. 

Mums katram ir nepieciešams tāds Skolotājs, kurš parāda mīlestības skaistumu. Vēl vairāk, kurš parāda īstās Mīlestības avotu – Dievu. Tāpēc šajos Ziemassvētkos novēlu ikvienam no mums no jauna piedzīvot patiesas mīlestības atklāsmi – vai caur tuvu cilvēku, vai caur kādu notikumu, bet jo īpaši, uzlūkojot silē gulošo Bērnu, kas ir Dieva mīlestības pret cilvēku augstākā izpausme.

Priecīgus un mierpilnus Kristus dzimšanas svētkus!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...