Iesaki rakstu: 
Laiku pa laikam diskusiju ērtumam dabas aizsardzības pretinieki meža nozares pārstāvju vidū sevi pasniedz kā meža īpašnieku aizstāvjus un dabas aizsardzības organizācijas parāda kā tādas, kas dažādi apspiež un ierobežo īpašniekus. Lūk, arī pagājušajā nedēļā, Meža konsultatīvās padomes sēdē spriežot par koku ciršanas noteikumu grozītājiem, vairāki meža nozares pārstāvji aizrādīja, ka "privātais īpašnieks nav ienaidnieks dabai" un ka izskatās, ka "privātais meža īpašnieks ir vissliktākais, no kā vajag sargāt".
Droši vien cīņu "par īpašnieku tiesībām" stipri sarežģītāku padarītu atziņa, ka meža īpašnieks patiešām nav dabas ienaidnieks. Kā jau esmu rakstījis iepriekš, "Latvijas Faktu” veiktā aptauja parādīja, ka 77% meža īpašnieku piekrīt tam, ka būtu jānosaka mežizstrādes pārtraukums putnu ligzdošanas laikā. Zināms arī tas, ka 15% Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) biedru ir meža īpašnieki.
Lūk, ko saka viens no LOB biedru rindās esošajiem meža īpašniekiem: "Man visu laiku mežu ciršana pavasarī saistās ar vergu tirdzniecību. Verdzības primārais mērķis bija gūt peļņu, un tas tika darīts uz citu dzīvības rēķina. Anglijas svarīgākie argumenti par verdzību bija, ka tā ir obligāti nepieciešama, lai nodrošinātu bagātu un veiksmīgu Angliju, visas citas valsts dara tāpat, vergturība nāk par labu afrikāņiem, tas ir neizmantots resurss, jo nekam citam viņi tāpat neder. Mežu nozare, šķiet, izmanto tādus pašus argumentus. Anglija pēc verdzības atcelšanas nesabruka, bet pārstrukturizējās uz citiem ienākumu avotiem, tāpat būs arī ar Latviju, ja atcels ciršanu pavasarī."
Tas nenozīmē, ka citētais meža īpašnieks necērt savā īpašumā kokus. Cērt, bet neaizmirst arī par citām meža vērtībām. Tāpat meža īpašnieki darbojas citās dabas aizsardzības organizācijās, lepojas ar mikroliegumiem savos mežos, māca citus īpašniekus, kā saimniekot dabai draudzīgi...
Tā vien šķiet, ka tieši meža īpašnieku (?) pārstāvji ir tie, kas mēģina iztēlot meža īpašnieku par dabas ienaidnieku. Lūk, biedrības "Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs" (viņi arī Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks") ieraksts sociālajos tīklos: Biedrība "Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs":
„Pateicoties tam, kā Latvijā līdz šim ir tikusi organizēta dabas aizsardzība, privātajos mežos katru gadu tiek iznīcinātas lielas ligzdas. Gada laikā šādu iznīcinātu ligzdu skaits varētu sniegties pat tūkstošos. Vai tas ir normāli? Varbūt tā tam ir arī jābūt? Ja šādas lietas notiek, tikai un vienīgi pateicoties valsts politikai, kas meža īpašniekam liek izdarīt izvēli starp valsts uzliktu saimnieciskās darbības ierobežojumu un ligzdas iznīcināšanu, tas nav normāli!”
Bez jebkādiem pierādījumiem meža īpašnieki tiek vainoti neticamu apmēru noziedzībā! Vai varat iedomāties, kāda būtu reakcija, ja ko šādu pateiktu kāda dabas aizsardzības organizācija?
Nav šaubu, ka ir gadījumi, kad īpašnieki iznīcina savos mežos esošās lielās ligzdas. Jā, daļa meža īpašnieku tomēr ir dabas ienaidnieki. Tomēr nav pamata domāt, ka tā varētu būt lielākā daļa un ka gada laikā izpostīto ligzdu skaits patiešām "varētu sniegties tūkstošos". Pat tie īpašnieki, kam nepatīk esošā dabas aizsardzības sistēma, biežāk izvēlēsies slēpt ligzdu un lamāsies, ja kāds dabas eksperts to uzies, bet nepacels roku, lai ligzdu nogāztu. Varu tikai pieņemt, ka "ligzdu tūkstoši" radušies paviršas ekstrapolācijas rezultātā, "Mežsaimnieka" biedru nodarījumu attiecinot uz visiem Latvijas mežu īpašniekiem.
Tomēr arī tajos gadījumos, kad meža īpašnieks izšķiras iznīcināt lielo ligzdu (kas, atgādinu, var būt krimināli sodāms pārkāpums!) vai īpaši aizsargājamu biotopu, nereti tas nenotiek pēc paša īpašnieka iniciatīvas. Aiz kadra sēž "mežsaimnieki", "meža īpašnieku biedrības" un "meža sertifikācijas padomes", kas biedē un baksta īpašnieku: "Nogāz! Nocērt! Citādi tev visu aizliegs un atņems! Pat kompensāciju nesamaksās!"
Kantori, kas ieinteresēti no īpašnieka dabūt lētu koksni, neteiks, ka saņemt kompensāciju par mikroliegumu var būt izdevīgāk nekā cirst mežu. Īpašnieks būs pastrādājis noziegumu, bet tie, kas pagrūduši īpašnieka roku, tāpat arī paliks aiz kadra, nesodīti.
Saprātīgi domājošs meža īpašnieks apzinās meža nozīmi Latvijas dabas saglabāšanā un noteikti zina arī to, ka tas, ka tev kaut kas pieder (vienalga - mežs, māja, auto vai tikai pildspalva), nekad nenozīmē, ka vari ar savu īpašumu darīt jebko, kas ienāk prātā. Vienmēr būs kādi ierobežojumi sabiedrības interesēs. Un, lai ko teiktu meža īpašnieku interešu šķietamie pārstāvji, es ticu, ka lielākā daļa Latvijas meža īpašnieku ir saprātīgi domājoša.
Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
