Iesaki rakstu: 
Atsaucoties uz 18. janvārī publicēto Lato Lapsas rakstu “Tiesa nospriež – Ārlietu ministrijai jāatvainojas un jāatklāj ziņas”, gribētu uzsvērt, ka Ārlietu ministrija neslēpj un nav slēpusi informāciju par savu darbinieku atalgojumu un piemaksām.
Tieši pretēji – atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam Ārlietu ministrija reizi mēnesī savā mājaslapā publisko informāciju par savu darbinieku atalgojumu un piemaksām. Informācija ir pieejama katru mēnesi par iepriekšējo mēnesi, tā ir bezmaksas un ietver sadaļas ar amatpersonu (darbinieku) vārdiem, uzvārdiem, amatu nosaukumiem un izmaksai aprēķināto atalgojuma summu, kas ir sadalīta regulārajā atalgojumā un pārējā noteiktajā atalgojumā. Pārējo noteikto atalgojumu var veidot pabalsti un piemaksas, prēmijas un naudas balvas.
Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam Ārlietu ministrija pērn ir piešķīrusi diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem) šādas piemaksas (prēmijas) un naudas balvas: piemaksa par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu, piemaksa par vakanta amata pienākumu izpildi, piemaksa par papildus pienākumu pildīšanu, piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, piemaksa par diplomātisko rangu, speciālā piemaksa par būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu, prēmija saskaņā ar amatpersonas (darbinieka) novērtējumu, naudas balva.
Piemaksas var atšķirties atkarībā no tā, vai, piemēram, darbinieks ir devies atvaļinājumā, aizvietojis kādu citu, pensionējies. ĀM mājaslapā katru mēnesi norādītajā informācijā par veiktajām piemaksām var būt būtiskas atšķirības, ja salīdzina to, cik konkrētais darbinieks saņem gada griezumā. Tāpēc 18.janvāra publikācijā izmantotā informācija par konkrētiem ĀM darbiniekiem veiktajām izmaksām pagājušā gada decembrī ir pilnībā izrauta no konteksta, tiek neatbilstoši interpretēta un maldina sabiedrību. Piemēram, rakstā minētais otrais sekretārs Gunārs Everts pērn pensionējās un atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.panta pirmās daļas ceturtajam punktam decembrī saņēma atlaišanas pabalstu sakarā ar noteikta vecuma sasniegšanu četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, atbilstoši viņa darba stāžam Ārlietu ministrijā (vairāk nekā 20 gadi), kā arī piemaksu par neizmantoto atvaļinājumu.
Ministrija vēlas vērst uzmanību uz to, ka normatīvie akti neuzliek par pienākumu ministrijai apkopot, sagrupēt sīkākās kategorijās un publicēt informāciju par papildus noteikto atalgojumu, atsevišķi izdalot informāciju par prēmijām, naudas balvām un piemaksām. Ministrijas rīcībā nav šādi sagrupētas informācijas. Šādu informācijas grupēšanu nav iespējams veikt, izmantojot ministrijas rīcībā esošās datu apstrādes sistēmas, kas ļautu automatizētā veidā iegūt no datubāzēm šādās kategorijās sistematizētus datus. Sniedzot atbildi, kurā informācija sagrupēta pēc L.Lapsas vēlmēm, ministrijai būtu jāvelta papildus cilvēkresursus nepieciešamās informācijas apkopošanai un sagrupēšanai. Šādas informācijas apkopošanai būtu nepieciešams manuāli veikt izrakstus no ministrijas izdotajiem rīkojumiem par visiem darbiniekiem.
L.Lapsa sistemātiski vēršas ministrijā ar līdzīga rakstura pieprasījumiem. Šādu datu apkopošana prasītu ievērojamu iestādes resursu (gan finansiālo, gan laika resursu) ieguldījumu, un ministrijas rīcībā nav šādu resursu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumu, personas tiesības uz informācijas saņemšanu var tikt ierobežotas, ja atbildes sniegšana pēc būtības prasa pārmērīgus resursus. L. Lapsam jāapzinās, ka viņš nav vienīgā persona, kura ministrijā vēršas ar informācijas pieprasījumiem, un regulāra informācijas sagatavošana, ievērojami apgrūtinātu ministrijas darbu un ministrija ne tikai tiek kavēta pildīt tās pamatfunkcijas, bet arī tiek ierobežotas citu personu tiesības saņemt informāciju.
Savā rakstā L.Lapsa atsaucas uz Administratīvās rajona tiesas spriedumu. Ministrija vēlas vērst uzmanību, ka pilnībā nepiekrīt spriedumam un tas tiks pārsūdzēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
* Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
Pārpublicēts no la.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.