Mēs ļoti gribam veikt parlamentāro kontroli

KNAB likuma 4.panta otrā daļa ietver deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, kas nosaka KNAB priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

Delna ir konstatējusi, ka Ministru kabinets būtiski ir pārkāpis tiesiskas valsts principu, kas garantē augstu un stabilu tiesisko kārtību, tiesību normu savstarpējo saskaņotību, likuma prioritāti pār varas institūciju un amatpersonu gribu, īstenojot KNAB likuma 4.panta otrās daļas likumdevēja deleģējumu.

Lai nodrošinātu likumdevēja deleģējumu, Ministru kabinets ir uzdevis KNAB izstrādāt noteikumus “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumi un kārtība, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtība”, ko KNAB ir veicis un iesniedzis Ministru kabinetā.

Uzskatām, ka Ministru kabinets nedrīkstēja noteikumu izstrādi uzdot KNAB, vēl jo vairāk situācijā, kad esošais KNAB priekšnieks ir publiski paziņoji par atkārtotu kandidēšanu uz priekšnieka amatu. Noteikumu izstrādes uzdošana KNAB ir izraisījusi valsts tiesiskuma principa būtisku pārkāpumu, kā arī intereša konflikta situāciju. Neskatoties uz to, ka KNAB ir institūcija, kura novērš interešu konflikta situācijas, no noteikumu projekta redzams, ka formāli KNAB centies no interešu konflikta izvairīties, jo MK noteikumus parakstījusi KNAB priekšnieka vietniece, taču tas nemazina KNAB priekšnieka iespēju ietekmēt to saturu un virzību.

Izskatot noteikumu projektu pēc būtības, Delna secina, ka KNAB ir centies noteikumu projektu izstrādāt tā, lai dotu būtisku priekšroku esošajam KNAB priekšniekam, piemēram, dodot būtiski vairāk punktus kandidātam, kuram ir pieredze korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, diskriminējot citus iekšlietu sistēmā strādājošos, kuriem ir pieredze, tikai citā jomā. Savukārt, jautājumos par stratēģisku redzējumu, iniciatīvu, lēmumu pieņemšanu, kas ir nepieciešams augsta līmeņa profesionālam vadītājam, ir minimāli punkti. Kā arī ir iestrādātas daudz citas normas, kas negarantē augsta profesionāļa atlasi KNAB priekšnieka amatā.

Tas, ka noteikumu izstrāde ir vērsta uz vēlmi izstrādāt pēc iespējas labvēlīgākus vienam kandidātam, liecina arī lielā slepenība noteikumu izstrādē un virzībā, jo informācija par noteikumu izstrādi nav nonākusi KNAB Sabiedriski konsultatīvajā padomē. Vismaz Delna to nav ieguvusi no KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes, kaut gan ir tās sastāvā. Kā arī noteikumu anotācijā ir norāde - “Spēkā esošo noteikumu izstrādē tika iesaistīts "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" un "Sabiedrība par atklātību "Delna"", turklāt viņu sniegtie priekšlikumi tika iestrādāti projektā. Ņemot vērā izmaiņu apjomu (tas nav liels), papildus sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē nav nepieciešama. ”, liecina par vēlmi noteikumus virzīt “klusi”. Uzskatām, ka šo noteikumu izstrādē ir nepieciešama sabiedrības iesaiste, ņemot vērā jautājuma sensitivitāti.

Ņemot vērā minēto, lūdzam Saeimu veikt parlamentāro kontroli pār KNAB likuma 4.panta otrās daļas izpildi un uzdot Ministru kabinetam izpildīt deleģējumu, ievērojot tiesiskas valsts principu un sabiedrības līdzdalību.

Vienlaicīgi izsakām gatavību sniegt savu viedokli Saeimas komisijās par minēto situāciju un piedalīties Ministru kabineta noteikumu izstrādē.

* saglabāta oriģinālā rakstība

Novērtē šo rakstu: