Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Mēs izmisīgi gribam izkrāpt valsts iepirkuma garantijas mūsu terminālim!

Renārs Miķelsons, Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors
29.09.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Darbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tiesa, šāda situācija novērojama arī citur Eiropā, taču jau kopš pavasara sākuma katra valsts risina to atbilstoši savām nacionālajām interesēm. Diemžēl to nevar teikt par Latviju. Lai gan tieši Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai attīstītu LNG termināļa projektu, radot lētāk milzīgu eksporta potenciālu, tomēr mūsu progress šajā jautājumā notiek gliemeža ātrumā.

Sabiedriskajā informācijas telpā ik pa laikam paradās jautājumi gan par šāda projekta ekonomisko pamatojumu, gan ietekmi uz vidi, gan arī nepieciešamo valsts atbalstu. Kopējā atbilde uz visām bažām ir, ka Skultes LNG termināļa īstenošana viennozīmīgi ir visas Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības interesēs. Lūk, arī faktos balstīts pamatojums.

Lai īstenotu Skultes LNG termināļa projektu, nav nepieciešams valsts finansējums

Brīdī, kad Lietuva gāzes piegāžu drošībā ir investējusi 500 milj. eiro un tikpat turpmākajos desmit gados plāno investēt arī Igaunija un Somija, Latvijas valsts ieguldījums ir apaļa nulle. Mēs esam unikālā situācijā, kad projekta finansējums nāk tikai un vienīgi no privāto investoru puses, neprasot no valdības neko vairāk par vienotu institucionālo un politisko atbalstu enerģētiskās patstāvības realizēšanā. Taču tieši politiskā griba mums tradicionāli ir vājākā vieta, lai virzītu uz priekšu nacionālās intereses.

Šobrīd valdība lēmusi piešķirt "Skulte LNG Terminal" nacionālo interešu objekta statusu, kas ir labs priekšnoteikums projekta sekmīgai īstenošanai. Tomēr šādi infrastruktūras projekti netiek būvēti "tukšā vietā". Eiropā pašlaik notiek vairāku LNG termināļu projektu īstenošana. Būvniecība vēl nav sākusies, bet par LNG termināļa izmantošanu Brunsbutelē, Vācijā, jau ir noslēgta vienošanās ar enerģētikas milzi "Shell", Štādes termināli izmantos vācu "EnBW" un "Fluxys". Termināļus Vilhelmshavenā attīsta un noietu garantēs vācu enerģētikas grandi "Uniper" un "RWE".

Tik tikko darbu sākušo peldošo termināli Emshavenā, Nīderlandē, jau iepriekš bija piekrituši izmantot ne tikai vietējie gāzes tirgotāji, bet arī čehu "CEZ Group". Ar Baltijas tirgus lielajām enerģētikas kompānijām ir par maz, tādēļ termināļa izbūvei ir nepieicešamas vienošanās par sadarbību ar vietējiem gāzes patērētājiem un tirgotājiem, tostarp ar pašmāju milzi "Latvenergo". Taču valsts kontrolētā kapitālsabiedrība plāno slēgt 10 gadu līgumu ar Klaipēdas termināli par regazifikācijas pakalpojumu izmantošanu. Parakstoties uz Lietuvas piedāvātājiem nosacījumiem, "Latvenergo" sniedz līdzīgas garantijas, bet nevis pašmāju, bet kaimiņu risinājumam, turklāt uzņemoties daudz lielākas saistības un jau šobrīd zināmos dabasgāzes apgādes drošības riskus.

Tā, piemēram, Lietuvas partneru piedāvājums, vispirms pavasarī, liedzot "Latvenergo" pieeju terminālim nepieciešamajā apjomā, un tagad, liekot parakstīt desmit gadu līgumu, paredz iespēju nodrošināt Latvijai pusi no mums nepieciešamā patēriņa. Par šādu labvēlību gan būs jāsamaksā 96 milj. eiro, turklāt garantējot piegādes tikai pēc tam, kad tiks apmierināti savi, proti, Lietuvas, tirgotāji. Otro pusi, bet jau par lielāku summu mums varētu nodrošināt somi un igauņi, arī, protams, tikai no tām jaudām, kas viņiem paliks pāri. Latvijas patērētājiem šī "reģionālā sadarbība" izmaksātu 282 milj. eiro, salīdzinot ar 120 miljoniem, kas būtu jāsamaksā, ja Latviju apgādātu caur Skultes termināli.

Taču Ekonomikas ministrijai šobrīd ir vieglāk lūgt valdībai līdzekļus no neparedzētiem izdevumiem — 247 milj. eiro kārtējo gāzes rezervju iepirkšanai, kas būtībā ir cīnīšanās ar neizlēmības sekām. Piemēram, vasarā bija iespēja iegādāties spot kuģus par 60 eiro/MWh brīdī, kad biržas cena bija virs 100 eiro/MWh. Tas nozīmē, ka varējām ietaupīt 40-50 milj. eiro uz katru kuģi. Ņemot vērā, ka Latvijas gada patēriņš pērn bija 12 kuģi, ietaupījums ir acīmredzams.

Vai šī situācija ir tradicionālā Latvijas politiķu neizlēmība, vai tomēr vēsturiskā "Gazprom" ietekme valdībā, par ko liecina kategoriskā "Latvenergo" nostāja? Atbilde lai paliek katra paša ziņā, taču skaidrs ir tas, ka par valdības lēmumiem maksās ikviens lietotājs no saviem maciņiem. Šo ietekmi mēs nejutīsim uzreiz — šoruden ir vēlēšanas, tādēļ daļu gāzes cenas kompensēs valdība uz aizdevumu rēķina, bet grūtākās būs nākamā un aiznākamā ziema, kad Eiropā prognozē lielāku gāzes deficītu un vēlēšanas būs jau aiz muguras.

"Skulte LNG Terminal" būs lētākais un efektīvākais iespējamais terminālis pasaulē

Uzņēmuma biznesa modelis paredz, ka terminālis pats sašķidrināto gāzi nepirks un nepārdos, bet tikai un vienīgi piedāvās gāzes tirgotājiem un lielajiem patērētājiem infrastruktūras pakalpojumus. Projekta ekonomiskais pamatojums un visi izmaksu aprēķini ir iesniegti gan valdībai, gan "Latvenergo" un ir pieejami izvērtēšanai jau vairākus gadus. Ar pilnu atbildību var teikt, ka "Skulte LNG Terminal" būtu lētākais iespējamais terminālis pasaulē.

Tas nodrošinātu ne tikai zemāko tarifu Baltijā, bet palīdzētu novērst pašlaik vairākus desmitus miljonos mērāmās regazifikācijas un pārvades sastrēgumu izmaksas Latvijas lietotājiem. Finanšu aprēķini un patēriņa tirgus struktūras modeļi rāda, ka terminālis sniegs iespēju samazināt gāzes apgādes izmaksas Latvijā par vairākiem desmitiem miljonu eiro katru gadu, nemaz neskaitot papildu izmaksu ietaupījumus, ko terminālis nodrošinās citu reģiona valstu lietotājiem.

Pateicoties Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, Latvija vēsturiski ir bijusi gāzes apgādes centrs Baltijas valstīs. Starpsavienojumu jauda ir pietiekama, lai no Latvijas apgādātu kaimiņvalstis, nevis otrādi. Tāpat Latvijai ir gāzes termoelektrostacijas kā bāzes jaudas ar lielu gāzes patēriņu. Brīdī, kad notiks reģiona elektrotīklu atslēgšana no Krievijas jeb desinhronizācija, "Latvenergo" būtiski palielināsies gāzes patēriņš, un viens no TEC būs jādarbina nepārtrauktā režīmā, lai pildītu frekvences nodrošināšanas un karstās rezerves funkcijas visām Baltijas valstīm.

Enerģētiskā neatkarība ir visas Latvijas sabiedrības interesēs, it sevišķi, ja Skultes terminālis būs lētāks par kaimiņu termināļiem. Šī ir lieliska iespēja pārgriezt "nabas saiti" ar Krieviju un beidzot izmantot Inčukalnu savām vajadzībām, nevis lai apkalpotu kaimiņus.

Minimālā ietekme uz vidi un apkaimes iedzīvotājiem

Balsoties uz citu Eiropas valstu pieredzi, piemēram, Klaipēdā, Barselonā, Zēbrugē (Beļģijā), kur šādi termināļi darbojas lielu pilsētu tuvumā, var droši apgalvot, ka Skultes terminālis radīs minimālu ietekmi gan uz vidi, gan apkaimes iedzīvotājiem.

Pirmkārt, termināļa projekts atbilst starptautiskajiem drošības standartiem, un tā darbību sertificēs vadošās nozares sertifikācijas kompānijas. Turklāt tajā plānots izmantot modernākās regazifikācijas tehnoloģijas — "Linde Gas" submerge combustion vaporizers jeb iegremdētā iztvaicētāja tehnoloģiju, kas tiek plaši pielietota Skandināvijas reģionā. Tā ir drošākā un efektīvākā tehnoloģija mūsu platuma grādos šāda veida termināļiem.

Otrkārt, pretēji publiski izskanējušai informācijai, ka izvēlētais regazifikācijas risinājums sildīs jūras ūdeni, notiks tieši pretējais – jūras ūdens tiks atdzesēts nelielā teritorijā ap termināli. Rezultātā tiks panākts būtisks emisiju ietaupījums - 19 % mazāk par Klaipedās un Somijas termināļiem.

Treškārt, terminālis var tikt izvietots tālāk jūrā, lai tas būtu mazāk redzams no krasta, turklāt, tam esot bez dabasgāzes krātuvēm, tas vēl vairāk mazina vides riskus. Protams, cauruļvada būvniecības laikā notiks zemes rakšanas darbi, lai tos droši ieguldītu tranšejā, taču Inčukalna apkaimē ir ļoti daudz pazemes cauruļvadu, un cilvēki dzīvo ar tiem jau 50 gadus, nejūtot negatīvu ietekmi. Turklāt būvniecības laikā netiks skartas kāpas vai apdzīvotas teritorijas, bet meža stigas, lauksamniecības zemes un jūras gultne. Līdz ar to var droši apgalvot, ka plānotā termināļa atrašanās tālu jūrā un pārdomāts būvniecības projekts samazina jebkādus vides apdraudējumus vai neērtības vietējiem iedzīvotājiem līdz minimumam.

Apkopojot visu iepriekš teikto, Skultes LNG terminālis spēs nodrošināt Latvijas pilnu enerģētisko neatkarību, radot iespēju importēt 100 % dabasgāzes, izmantojot savu termināli, un no šīs dabasgāzes ražot elektrību, kā arī nodrošināt industriālo patēriņu. Latvijas TEC un HES jauda pilnībā nosedz Latvijas elektrības patēriņu. Terminālis sasaistē ar Inčukalnu nodrošinās iespēju iegādāties gāzi vasaras mēnešos, kad tā ir lētāka, un noglabāt to apkures sezonai. Tādējādi mums priekšā paveras iespēja kļūt par Baltijas gāzes apgādes centru. Tas radīs vairāku desmitu miljonu eksporta ieņēmumu, no kuriem daļa tiks samaksāta nodokļos. Vairākas reizes pieaugs Skultes ostas apgrozījums, kas ostas nodevu veidā palielinās novada ieņēmumus. Tāpat, nesaskaroties ar pārvades sastrēguma problēmām, termināļa lietotāji varēs beidzot iegādāties dabasgāzi visizdevīgākajos brīžos, kad tirgū gāzes cenas ir zemas.

Lēmumu pieņēmējiem LNG termināļa priekšrocības ir zināmas. Tagad ir pēdējais brīdis visām iesaistītajām pusēm beidzot sākt kopīgi strādāt pie valsts energoneatkarības veicināšanas, norobežojoties no priekšvēlēšanu cīņām un politiskas angažētības.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

2021. gadā veselības jomā valstij atradās 1,897 miljardi eiro, šogad – tikai 1,505 miljardi, nākamgad vēl nedaudz mazāk

FotoBiju jau krustu šķērsu lūdzies dažādu partiju politiķiem uzrādīt, ko viņi sarakstījuši valdības deklarācijā par veselību un medicīnu, bet tie izlikās kurli esam vai vismaz paši teicās neredzējuši šādu sadaļu  deklarācijā. 
Lasīt visu...

21

Ierobežot medības nacionālajos parkos!

FotoĶemeru Nacionālais parks ir otrais Latvijā dibinātais (1997. gadā) nacionālais parks, kas no sava vecākā brāļa – Gaujas Nacionālā parka – atšķiras ar lielāku dzīvās dabas daudzveidību. Dažādiem dzīvniekiem un augiem te ir piemērotākas dzīvotnes lielā meža masīvā, purvos, ezeros un dabīgos zālājos.
Lasīt visu...

21

Mūsdienu feodālisms

FotoPie mums var atrast paralēles ar feodālo iekārtu ar visu tās tiesībatšķirīgo kontingentu - feodāļus, viņu algotņus un pārējos iedzīvotājus, kas sadalās pa slāņiem (kastām) šī vārda nu jau pat tiesiskajā nozīmē, jautājums - kas tad ir Demokrātija? Viens likums, viena taisnība visiem? Un kas tad no tā, kas de iure pieder tautai, ir tas ko tā de facto pārvalda?
Lasīt visu...

21

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

FotoIndivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Lasīt visu...

3

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

FotoVakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Lasīt visu...

10

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

FotoPie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Lasīt visu...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes...

Foto

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena -...

Foto

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

Laika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos...

Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....