Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Televīzijai kā sabiedriskajam medijam šis laiks ir bijis sarežģīts. Mēs esam bijuši pakļauti gan dezinformācijai, gan agresīviem uzbrukumiem no dažādām pusēm – esam saukti gan par putinistiem, gan nacistiem. Vienā brīdī mums pārmests, ka esam valsts medijs, citā – ka esam pretvalstisks.

Pēdējo nedēļu laikā aktivizējušies arī politiķi, ar lielu steigu sagatavojot grozījumus likumos, no kuriem viens liegtu profesionālu mediju žurnālistiem veidot priekšvēlēšanu debates, jo tās tiek pielīdzinātas priekšvēlēšanu aģitācijai. Otrs – dotu tiesības Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei noteikt valodu lietojumu sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos.

Lai kāds būtu mērķis šiem grozījumiem, būtībā tas var nozīmēt cenzūras atjaunošanu, kad padomei tiks dotas tiesības un pienākums noteikt, kādus raidījumus, kādās valodās un kura redakcija var vai nevar veidot. Grozījumi ir pretrunā esošajam Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, kas nosaka gan padomes pilnvaru robežas, gan definē sabiedrisko pasūtījumu, gan garantē medija redakcionālo neatkarību.

Kāpēc mums par visu šo būtu jāuztraucas?

Sabiedriskie mediji demokrātiskās valstīs pilda īpašu un nozīmīgu lomu, ko bieži nevar komercmediji, kuri, iespējams, strādā vienai konkrētai mērķauditorijai, ideoloģijai vai tiek uzturēti peļņas gūšanas vai kādu īpašnieku interešu dēļ.

Sabiedriskais medijs piedāvā visdažādāko saturu, mēģinot sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju, izzinot un veidojot saturu gan lielākām, gan mazākām sabiedrības grupām. Tāpat piedāvā saturu, kas nekad nebūs peļņu nesošs, bet ir ļoti būtisks mūsu valstij, kultūrvēsturei, kas ir iekļaujošs, piemēram, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Sabiedriskajam medijam ir ļoti apjomīgs arhīvs, kur faktiski ir uzkrāta visa mūsu vēsture – gan ierakstos, gan raidījumos, filmās.

Mēs apzināmies savu atbildību krīzes situācijās. Sākoties karam Ukrainā, mūsu auditorija ļoti strauji pieauga, jo cilvēki gribēja saprast, kas notiek, notiks, kas jādara. Šobrīd esam vēl vairāk gatavi dažādām krīzēm, mūsu cilvēki būs iemācījušies strādāt jebkādos apstākļos, lai nodrošinātu informāciju visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Latvijas Televīzija nav tikai stalta māja Zaķusalā. Latvijas Televīzija vispirms ir cilvēki – daudzi labi zināmi, vēl vairāk - ikdienā kadrā neredzamie, bet ļoti svarīgie, kas strādā, lai viss, ko redzat, ir iespējams. Tie ir cilvēki ar savu pārliecību, gaumi, interesēm, sajūtām, nerviem un sirdi.

Bet ir kaut kas visiem kopīgs – mēs visi esam Latvijas Televīzija. Tas nenozīmē, ka jūtam vienādi, domājam vienādi un soļojam vienā ritmā, bet mēs kopā darām darbu, ko uzskatām par ļoti svarīgu un nepieciešamu.  

Mēs esam kopā Dziesmu un deju svētkos, lielā sporta uzvarās un zaudējumos, Bruņoto spēku parādēs un skaistos koncertos. Nereti nespējam slēpt saviļņojumu labdarības akcijās, Ukrainas atbalsta mītiņos. Sekundi pa sekundei esam sekojuši līdzi pieminekļa gāšanai Pārdaugavā, Krievijas pirmajiem asiņainajiem tankiem uz ukraiņu zemes. Esam kopīgi gaidījuši pēdējās Augstākās Padomes lēmumus, iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā. Kopā. Mēs esam vienā pusē – otrā pusē ir ļaunums un nežēlība. Tur mēs nekad nebūsim.

Vēlamies palīdzēt Latvijai kļūt par valsti, kur katram ir vieta, kur katrs var justies droši, kur solidarizējamies, palīdzam un atbalstām. Mēs esam uzstājuši, lai  atbildīgie domā par "neērtajiem bērniem", par bāreņiem, par vientuļajiem vecākiem, pensionāriem, cilvēkiem ar veselības problēmām un viņu tuviniekiem.

Esam rosinājuši plānot, kā izvairīties no Krievijas gāzes un asiņainās kaimiņvalsts biznesa Latvijā, kā mazināt inflāciju un bezdarbu, kā uzlabot veselības aprūpi un izglītību mūsu bērniem. Iestājušies par kultūras darbiniekiem un kultūrvietām. Dzirdam un runājam cieņpilni ar katru, kurš ir  pret karu, naidu un nežēlību, kurš tieši tāpat grib redzēt Latviju kā skaistu, mierīgu un labu un drošu vietu, kur dzīvot un audzināt bērnus.

Mēdzam būt asi un neiecietīgi – pret korupciju un meliem, pret neapdomīgiem valdības un politiķu lēmumiem vai lēmumu neesamību. Pret visu to, kas vēl joprojām traucē mums dzīvot sakārtotā, demokrātiskā un attīstītā valstī. Sekojam partiju finansēm un ierēdņu tēriņiem, Krievijas tranzītam, netīrajai naudai un dezinformācijai. Karteļiem un nepārskatāmiem iepirkumiem. Reformām un likumdošanai. Analizējam, uzdodam neērtus jautājumus, atgādinām solījumus, rēķinām līdzi, izpētām un iedziļināmies. Šim darbam ir rezultāti. Koriģēti un pilnveidoti lēmumi, normatīvi un kārtība, pie atbildības sauktas amatpersonas un blēži, un daudzi jautājumi nonākuši atbildīgo personu redzeslokā.

Un to mēs varam tikai tad, ja tiek garantēta redakcionālā neatkarība, kas pēdējā laikā daudz tiek locīta dažādās sarunās. Tādas mums nebūtu, ja pataisītu par "valsts mediju" – tad, jā, liktu sekot valdošo spēku norādēm un ideoloģiskajiem uzstādījumiem. Tas gan nozīmētu, ka daudzi no mums šādā medijā nestrādātu.

Darām darbu pēc striktiem profesionālajiem kritērijiem. Tas nenozīmē, ka nekad nekļūdāmies, ka esam perfekti. Nē, analizējam un vērtējam gan savu darbu, gan lēmumus. Esam atzinuši kļūdas, labojuši tās, atvainojušies.

Uzklausām profesionālu, argumentētu kritiku, dažreiz arī nepiekrītam, kā ikviens. Bet pastāvīgi meklējam iespējas, kā strādāt vēl labāk, kā būt noderīgākiem, interesantākiem, vispusīgākiem, dziļākiem.

Kā sabiedriskais medijs varam izdarīt daudz, un to arī darām, tāpat kā kolēģi citos atbildīgos medijos Latvijā. Tas ir mūsu darbs un apziņa, ka ar savu darbu darām Latviju labāku. Visi gribam dzīvot kvalitatīvā demokrātijā.

Gribam šodien citām acīm lasīt "1984" - ne tā, kā pirms brīvības atgūšanas. Nekad vairs negribam piedzīvot laikus, kad mums ir viena, "pareizā" partija, kad mums ir "pareizie" un "nepareizie" cilvēki, kad kliegt vienam uz otru ir norma, kad labāk ir klusēt, nevis izteikt savas domas. Kad domu policija uzmana domu pareizību un Patiesības ministrija kaldina sistēmu vienai "patiesībai".

Gribam būt kopā, saprast, noskaidrot, iedziļināties, aiznest jautājumus un meklēt atbildes, runāt, klausīties un sajust. Vienot, ne šķelt, jo visi kopā mēs esam Latvija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...