Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?
Edgars L., invalīds05.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās jomās, mani sirdēsti šķitīs mazāk baisi, tomēr es aicinu ieklausīties, jo šī problēma sevī slēpj daudz dziļāku sakni, kas tūkstošiem un tūkstošiem pacientu ir ļoti svarīga.
Nesen pabiju Stradiņos un devos uz aptieku, lai nopirktu zāles. Un sastapos ar šokējošu pārsteigumu. Izrādās, ka mēs dzīvojam Mēness aptieku monopola zvaigznājā. Pastaigāju apkārt Stradiņu slimnīcai un saskaitīju piecas Sentor Farm Aptiekas, bet, pārbaudot sajūtas aptieku kartē, izrādījās, ka pat sešas no astoņām aptiekām ir Sentor Farm Aptiekas.
Rodas jautājums - kā tādu situāciju varēja pieļaut mūsu kontrolējošās institūcijas, ka tādā nelielā teritorijā ap vienu slimnīcu ir tik liels skaits vienas firmas aptieku? Diemžēl no tā cieš pacienti, kam nākas zāles pirkt (vairākos gadījumos) par dārgāku naudu.
Zāļu cenas pēdējos gados ir izaugušas divkāršos un trīskāršos apmēros. Daudzi tās vispār nevar atļauties, jo ir vēl citi neatliekami maksājumi – lai bērni varētu paēst vai kāds parādu piedzinējs neizliktu no dzīvokļa par nesamaksātu siltumu! Kas tad tieši ir noticis?
Aptiekās, kas atrodas slimnīcu teritorijā (Mēness aptiekā) – un tas nav tikai Stradiņos, bet mani radi ir teikuši, ka tā ir arī Dobelē un pat Onkoloģijas centrā, Infekciju centrā un arī kādreizējā Liepājas Metalurga poliklīnikā. Kā jau minēju, tad ap Stradiņu slimnīcu ir sešas Sentor Farm Aptiekas, kas liek uzdot jautājumu par to īpašo statusu, jo kā gan citādi ir iespējama šāda situācija?
Liepājas radiniecei Rīgas Onkoloģijas centrā bija operācija, un viņai caurvējā piemetās klepus. Ar apsaitētu galvu viņa steberē no palātas lejā (jo spēka aiziet uz tālāko aptieku nepietiek un katru dienu radi izbraukāt ciemos nevar). Un tad tu ej lejā uz tuvāko aptieku un pērc vienas vai otras zāles, kas slimnīcā ir ļoti dārgas!!!
Es saprastu vēl, ka privātā slimnīcā katrs dara, kā grib, un izīrē telpas savu draugu un čomaku aptiekām, paņemot par to labu komisijas naudiņu. Bet valsts klīnikā pelnīt baltu naudu uz smagi operētu pacientu rēķina???
Varētu jau domāt, ka tas ir brīvais tirgus, bet man un daudziem citiem pacientiem tā izskatās pēc sistēmas kļūdas, kas steidzami būtu jānovērš, lai vēl pēc dažiem mēnešiem neizrādās, ka zāļu cenas, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir kāpušas vēl par vairākiem eiro.
Es aicinu šo problēmu nenoslēpt tālu dokumentos, bet gan steidzami risināt, lai pacienti var atļauties zāles, bet daži biznesmeņi ar sistēmas svētību beigtu nesamērīgi vārīties uz mūsu veselības rēķina.
Nav jau noslēpums, ka tajā pašā Mēness aptiekā daudzas zāles ir tuvu Zāļu valsts aģentūras maksimāli noteiktajai cenai vai ir dārgākas par citu ķēžu piedāvājumiem, piemēram, Ibumetin un Voltaren Emulgel. Vai tā ir apzināta vēlme iztukšot mūsu maciņu un veselības saturu, lai lielkompānijas gūtu maksimālo peļņu?
Lūgums mūsu valsts institūcijām izvērtēt, vai tādas kompānijas kā Mēness aptieka neizmanto savu dominējošo stāvokli, lai negodīgi pelnītu uz sabiedrības veselības rēķina.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
