Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ventspils domes deputāti, kas tikuši ievēlēti no t.s. “Meroni stipendiātu saraksta” un kas aprīlī paziņoja par nepiedalīšanos domes sēdēs, tagad sākuši boikotēt pašu izsludināto boikotu un atsākuši piedalīties domes sēdēs.

26. aprīlī četri Ventspils domes deputāti publiski paziņoja, ka turpmāk nolēmuši nepiedalīties domes sēdēs. Paziņojumu parakstīja no triju partiju apvienības ievēlētie Ģirts Valdis Kristovskis un Dace Korna (Vienotība), kā arī Aivis un Ivars Landmaņi (Reģionu apvienība).

"Mēs 25. martā, kā arī 17. aprīlī esam atkārtoti vērsušies pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces," teikts attiecīgā deputātu paziņojumā.

Tomēr aizvadītās piektdienas domes sēdē šie deputāti bija nolēmuši boikotēt paši savu izsludināto boikotu un atkal ieradās domes sēžu zālē, kā to novēroja klātesošie žurnālisti, uz sēdi sanākušie pašvaldības uzņēmumu darbinieki (tie ieradās ziņot par izskatāmajiem jautājumiem), aktīvais pensionārs — iesniegumu rakstītājs Ivars Jansons, domes ierēdņi u.c.

Iemesls slēpjas Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kura 4. pants “Deputāta pilnvaru anulēšana” strikti nosaka: “Dome var anulēt deputāta pilnvaras, ja deputāts vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdē.”

Praksē par attaisnotiem iemesliem parasti tiek uzskatīta slimošana, darba komandējumi, mācības, iepriekš saskaņota prombūtne, pat īslaicīga atrašanās ieslodzījumā utt., taču ne pašpasludināts “boikots” (realitātē — slinkošana un savu vēlētāju interešu nepārstāvēšana, ignorējot tiešos darba pienākumus).

Interesanti, ka šie četri deputāti sāka domāt par atsākšanu strādāt pēc tam, kad 9. maijā satikās ar ministru J. Pūci, kurš — būdams jurists pēc specialitātes un Rīgas domes opozīcijas deputāts pirms ievēlēšanas Saeimā — acīmredzot norādījis “boikotētājiem” uz augstākminēto likuma normu.

2017. gada pašvaldību vēlēšanās Ventspils domē tika ievēlēts Ģ. V. Kristovskis, kura firma SIA GVK Consulting jau ilgi pirms vēlēšanām saņēma 5000 eiro ik mēnesi no “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētās A/S Ventbunkers.

Ģ. V. Kristovska pagājušā gada valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš finansiāli varētu atļauties ignorēt savu tiešo darba pienākumu pildīšanu: Ventspils domē viņš darba algā saņēmis tikai ap 4700 eiro gadā, kamēr no savas firmas — 34,8 tūkstošu algu un gandrīz 16 tūkstošus lielas dividendes (patlaban vēl nav zināms, vai un cik no tā ir R. Meroni kontrolēto Ventspils uzņēmumu maksājumu daļa), un tajā pašā laikā no SEB atklātā pensiju fonda nākuši klāt vēl 11 tūkstoši, bet vēl citi ienākumi no saimnieciskās darbības sasnieguši gandrīz 20 tūkstošus. Ieguldījumi veikti 12 juridiskās personās (firmās, korporācijās, fondos u.c.), no kurām tikai divas reģistrētas Latvijā.

Ja Ģ. V. Kristovskis ir kļuvis par “Meroni stipendiātu” caur paša dibināto un vadīto firmu, tad R. Meroni saistība ar reģionāļiem Aivi un Ivaru Landmaņiem ir pavisam neslēpta: A. Landmanis bez 4700 eiro deputāta algas saņēmis 51 tūkstoti no SIA Ventspils Port Services, kur skaitoties “komercdarbības konsultants”, kamēr viņa brālis savukārt bez domes deputāta aldziņas guvis tādu pašu 51 tūkstoti no R. Meroni kontrolētā Ventbunkera. Brālis Ivars apdzinis brāli Aivi ar vēl 12 tūkstošiem, gūtiem algā no R. Meroni firmu kontrolētās Baltijas Asociācijas — Transports un Loģistika.

Pavisam cita situācija ir ceturtajai darba pienākumu “boikotētājai” — deputātei Dacei Kornai. Ne tik daudz finansiālā ziņā (aizvadītajā gadā viņa domē nopelnījusi nedaudz vairāk nekā viņas pārējie boikota biedri, vienlaikus saņemot pensijā no VSAA gandrīz tūkstoti eiro mēnesī), bet gan tajā, ka D. Korna nav tieši konstatējamā veidā “Meroni stipendiāte” — toties viņas kartīte atrasta “čekas maisā”.

Saskaņā ar to 1951. gadā dzimusī Dace Korna savervēta VDK aģentu rindās 1988. gadā ar segvārdu “Filologs”. Viņa gan pati vietējiem medijiem noliegusi ventspilnieku izspiegošanu un “nostučīšanu” čekistiem, tā vietā pieminot savu toreizējo darbu uzņēmumā Ventspils Koks.

Ja šie četri Ventspils domnieki, “boikotēdami” paši savus tiešos darba pienākumus pašvaldībā, turpinātu nenākt uz domes sēdēm un rezultātā zaudētu savus mandātus, tad no četriem nākamajiem deputātiem sarakstā saistība ar R. Meroni būtu konstatējama tikai vienam — Uģis Goldmanis ir Administratīvi tiesiskās daļas vadītājs R. Meroni pārņemtajā A/S Baltic Coal Terminal (par šo afēru, kurā aptuveni 60 miljonus vērtais jaunais ogļu termināls tika pārlikts R. Meroni kabatā par 1 eiro, mēs rakstījām jau iepriekš).

Savukārt pārējie trīs nākamie potenciālie deputāti no 2017. gada pašvaldību vēlēšanās otro vietu ieguvušā saraksta neuzrāda acīmredzamas saiknes ar R. Meroni vadīto grupējumu: zvērināta advokāte Inga Antāne tika atbrīvota no visiem amatiem R. Meroni kontrolētajos uzņēmumos jau aptuveni gadu pēc vēlēšanām un vairs nav saistāma ar R. Meroni ietekmi, savukārt Bruno Jurševics iestājies Jaunajā konservatīvajā partijā un pa Ventspili vairs ikdienā nemaisās, kamēr Edgars Ūdris — saskaņā ar CVK informāciju — ir vietējās mērnieku firmiņas priekšnieks un nav saistīts ne ar kādiem ostas uzņēmumu grupējumiem.

Līdz ar to “Meroni saraksta” augšgala cilvēkiem nācies uzlikt boikotu pašu pirms tam izsludinātajam domes sēžu “boikotam” un atsākt pildīt pašvaldības amatpersonu pienākumus, citādi viņi zaudētu domes deputātu krēslus, vietā nākot tādiem četriem kandidātiem, no kuriem trīs ir mazāk vēlami R. Meroni interesēm nekā patlaban šajos krēslos sēdošie.

Mahinācijas ar ogļu terminālu: https://www.pietiek.com/raksti/60_miljonus_vertais,_daleji_arestetais_oglu_terminalis_parlikts_meroni_kabata_par_1_eiro

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...