Meroni riskē tikt atcelts no Lemberga arestētās mantas pārvaldīšanas
PIETIEK22.11.2012.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kurš, spriežot pēc pēdējiem notikumiem, vienojies ar Ventspils miljonāru Oļegu Stepanovu kontroles pārņemšanai pār tranzītbiznesa uzņēmumiem a/s Ventbunkers un a/s Latvijas Naftas Tranzīts, staigā pa plānu ledu, jo Ģenerālprokuratūra, kas viņam uzticējusi smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga par labu valstij arestētās mantas pārvaldīšanu, nav apmierināta ar šveicieša darbību un apsver iespēju, ka arestētās mantas pārvaldīšanu uzņemtos valsts pati. Šajā virzienā jau sperti soļi, sakārtojot juridisko bāzi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Ģenerālprokuratūrai ir vairākas iebildes pret Meroni līdzšinējo darbību, kas padara aizvien reālāku iespēju, ka ar tiesas kā procesa virzītāja lēmumu Lemberga arestētās mantas pārvaldīšana varētu tikt uzticēta valstij pašai. Meroni nav bijis atsaucīgs Ģenerālprokuratūras prasībai iesniegt detalizētus finanšu pārskatus par pēdējo gadu rīcību ar viņam uzticēto arestēto mantu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Tāpat jautājumus Ģenerālprokuratūrai rada Meroni kavēšanās pabeigt liecināšanu tā dēvētajā Lemberga prāvā, kas risinās Rīgas apgabaltiesā. Neesot saņemti pārliecinoši apliecinājumi par Meroni slikto veselības stāvokli, kas Šveices advokātam it kā liedz ierasties un pabeigt liecību sniegšanu, ko viņš uzsāka pērnajā ziemā. Vienlaikus Meroni tuvi avoti, kas ir informēti par viņa patieso veselības stāvokli, vēl nesen ir apliecinājuši, ka tas nav spožs un kavēšanās ierasties liecību sniegšanai ir attaisnojama, kamēr nav panākts būtisks uzlabojums.
Ģenerālprokuratūras piesardzību varētu būt izraisījušas arī pēdējās pārbīdes a/s Ventbunkers, kur aiz Meroni un Stepanova jaunās alianses saredzama Lemberga ēna. Pietiek jau rakstīja, ka a/s Ventbunkers padomē 16. novembrī kopā ar Meroni un Stepanova pārstāvjiem iecelts arī Lemberga menedžeris Gatis Klimass.
Pērnā gada 27. decembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma jaunus noteikumus Par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu, kuri rada juridisko bāzi iespējamai Lemberga arestētās mantas pārvaldnieka nomaiņai. Atšķirībā no iepriekšējiem, spēku zaudējušajiem MK noteikumiem jaunais regulējums paredz, ka restēto mantu, kuru nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, glabā Nodrošinājuma valsts aģentūrā.
Valdība šos noteikumus pieņēma tieši dienās, kad notika apvērsums Ventbunkerā, ar ko uzņēmums tika pārņemts no Meroni rokām. Jau vairākus mēnešus pirms tam Pietiek no Ventspils tranzītbiznesa karā iesaistītām pusēm, kuru intereses tobrīd nesakrita ar Šveices advokāta interesēm, dzirdēja pārliecību, ka Meroni drīz vairs nebūs Lemberga arestētās mantas pārvaldnieks un tas tiks "sakārtots" jau likumdošanas līmenī.
Lai gan jaunos MK noteikumus par rīcību ar arestēto mantu uz valdību virzīja Iekšlietu ministrija ministra Riharda Kozlovska (Reformu partija) laikā, reāli tie tika apspriesti jau laikā, kad iekšlietu ministra pienākumus uz laiku līdz vēlēšanām pildīja tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība).
Štokenbergs, kad Pietiek pirms vairāk nekā gada, vēl ilgi pirms MK noteikumu parādīšanās uz valdības galda, jautāja par juridiskās bāzes gatavošanu tam, lai Meroni tiktu atņemtas tiesības pārvaldīt Lemberga arestēto mantu, ieteica netērēt laiku, jo tādu plānu neesot. Vienlaikus politiķis atzina, ka kā bijušais kolēģis no Ģenerālprokuratūras laikiem ticies ar vienu no Lemberga lietas vadošajiem prokuroriem Andi Mežsargu un pārrunāta arī Lemberga lieta. MK noteikumiem pievienots pozitīvs Ģenerālprokuratūras atzinums.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
