Meroni “kohorta” atkārtoti piebalso Lemberga uzskatiem, aicinot apturēt JKP plānus tranzīta nozares turpmākai graušanai
Imants Liepiņš12.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar Rūdolfa Meroni interesēm saistīti spēki atkārtoti nākuši klajā ar publisku paziņojumu, ka ieplānotās “pārmaiņas”, brīvostu pārvaldes no valsts institūcijām padarot par komercuzņēmumiem un tādējādi pakļaujot iespējamai privatizācijai, sagraušot vēl atlikušo tranzītbiznesu.
Medijos jau daudzkārt analizēta pirmā pusgada statistika — pēc tam, kad Saeima un valdība atbalstīja pašvaldību pārstāvju izslēgšanu no brīvostu pārvaldēm, bet Jaunās Konservatīvās partijas politiķi Vašingtonā izlūdzās ASV sankciju uzlikšanu Latvijas valstij pašai piederošajai Ventspils brīvostas pārvaldei, kravu apgrozījums ostās nokrities no 20% (Rīgā) līdz 41% (Ventspilī), kas novedis pie dzelzceļa pārvadāto tranzītkravu apjoma summārā krituma uz pusi. Taču tranzīta nozari politiski kontrolējošā JKP turpina virzīt jaunus veidus, kā graut transportnozari, neraugoties uz šobrīd jau „sasniegtajiem” katastrofālajiem rezultātiem.
Ventspils ostas uzņēmumu darbiniekus apvienojošo arodbiedrību konsultatīvās padomes vadītājs Linards Gulbis izplatījis paziņojumu “Ostu pārvalžu pārvēršana komersantos var novest pie nozares sabrukuma”, kurā ironizē par satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbībām twitterī, kamēr viņa vadītā nozare piedzīvo antirekordu pēc antirekorda: “Ir labi, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits demonstrē pilsonisko aktivitāti un piedalās “sociālā eksperimentā” garo rindu apkarošanā slimnīcas traumatoloģijas nodaļā. Taču, kamēr Linkaits inspicē Veselības ministrijas lauciņu, viņa paša Satiksmes ministrijā tapušais likumprojekts “Grozījumi likumā par ostām” draud novest pie situācijas, kad ostās strādājošie privātie uzņēmumi gūs tādas traumas, kas vairs nebūs savienojamas ar tranzīta biznesa izdzīvošanu.
Katram, kurš kaut nedaudz iedziļinājies biznesa likumsakarībās, ir skaidrs, ka vienā un tanī pašā salīdzinoši šaurajā segmentā strādājošs un ar varas svirām apveltīts valsts uzņēmums vienmēr izkonkurēs privāto. Arī tad, ja sākotnējie nolūki šāda valsts uzņēmuma dibināšanai bijuši kristāltīri. Pieredze rāda, ka pilnīgi pietiek arī ar valsts akciju sabiedrības meitasuzņēmumu, kura intereses saduras ar privāto sektoru, lai sāktos nozarē strādājošo privāto uzņēmēju diskriminācija. [...]
Likumprojekts par Ostu likuma grozījumiem paredz, ka jaunās Ventspils un Rīgas ostas kapitālsabiedrības nodarbosies ar komerciju. Respektīvi, veiks tās pašas funkcijas, ko pašlaik piedāvā privātie uzņēmēji. [...] Likumprojektā iestrādāta vēl kāda “pērle” — proti, ostu kapaitālsabiedrībām noteiks nodarboties arī ar velkoņu pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka ar šo pakalpojumu brīvā tirgus apstākļos nekādu problēmu nav un to ļoti labi veic privātais sektors, tad šāda punkta iekļaušanu grūti vērtēt citādāk, kā privāto komersantu apzinātu izspiešanu no minētā tirgus segmenta.”
Šī jau ir otrā reize, kad ar Rūdolfa Meroni kontrolē esošajiem uzņēmumiem saistītas personas skaļi protestē pret JKP un satiksmes ministra plāniem — pagājušomēnes šādu uzņēmumu veidotā “kabatas asociācija” BATL izplatīja paziņojumu, kurā iebilda pret šiem pašiem JKP plāniem.
Par to, ka arī L. Gulbis ir saistīts ar šiem pašiem uzņēmumiem, jāšaubās nav — viņš 2017. gadā kandidējis Ventspils domes vēlēšanās no t.s. “apvienotā” jeb “Meroni saraksta”: ar 14. numuru izliktais L. Gulbis savā kandidāta anketā kā darbavietu uzrādījis R. Meroni kontrolēto AS Baltijas Ekspresis, kurā viņš ieņēmis Vilcienu kustības organizācijas daļas vadītāja posteni.
Līdz ar to izveidojusies paradoksāla situācija — R. Meroni ietekmes sfērā esošas personas izvērš argumentāciju, kura saskan ar viņu politiskā pretinieka Aivara Lemberga retoriku (tai gan, tiesa, ir pavisam cits pamatojums).
Mediji jau daudzkārt rakstījuši: pēc JKP politiķu Jāņa Bordāna un Jura Juraša iniciatīvas uzliktās ASV sankcijas Ventspils brīvostai nav nodarījušas redzamu kaitējumu A. Lemberga reitingam vēlētāju vidū un līdz ar to viņa ieturētajam politiskajam kursam, taču sankcijas smagi trāpījušas tieši R. Meroni pārvaldītos ostas uzņēmumus, kam gandrīz visiem ievērojami krities apgrozījums un pārkrautā tonnāža.
Iepriekšējais paziņojums:
https://www.pietiek.com/raksti/meroni_algotni_nostajas_pret_linkaita_ostu_reformu
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
