Iesaki rakstu: 
Pēc pamācošās epizodes ar “TV Rain” (“Doždj”) stratēģiskais mērķis var būt tikai viens – pēc iespējas samazināt Krievijas pilsoņu skaitu Latvijā. Mēs negribam pie mums redzēt nekādus terorismu atbalstošās valsts pilsoņus, ieskaitot tā dēvētos opozicionārus! Mums pietiek, ko ņemties ar pašu elksniņiem un bartaševičiem. Konsekventi sekojot šim mērķim, pēc apraides atļaujas anulēšanas visiem “TV Rain” darbiniekiem – Krievijas pilsoņiem – jāatņem arī uzturēšanās atļaujas, un tie jāizraida no valsts.
Noris eksistenciāls karš par Ukrainas un visas Rietumu civilizācijas „būt vai nebūt”, kurā zaudējums var nozīmēt arī Latvijas valsts pastāvēšanas beigas un latviešu nācijas bojāeju. Ja “TV Rain” grib darboties Latvijā, tad viņiem katru dienu savos raidījumos ir jānolād krievu mātes un sievas, kas sūta savus dēlus un vīrus “peļņā” uz Ukrainas karu, nevis jāaicina gādāt vilnas zeķes slepkavu armijas karotājiem, bet jānovēl tiem nomirt kā žurkām frontes ierakumu dubļos.
Tikai tā! Ja krievu medijs vēlas šeit strādāt, tam jābūt lielākam Putina režīma un Krievijas imperiālistiskā kara nosodītājam nekā latvieši paši.
Pagaidām mēs “TV Rain” galvenā redaktora personā redzam tikai narcisistiski augstprātīgu Maskavas kundziņu, kas no sirds nesaprot, ko tie provinciālie aborigēni viņa kanālam piekasās par kaut kādiem valodas celiņiem. Varu mierīgi iedomāties, ka šis kundziņš pēc laika transformēsies par niknāko impēristu un Latvijas nīdēju.
“TV Rain” atbalstam sacēlusies Krievijas opozīcija un ar to saistītie mediji. Vladimirs Milovs no Navaļnijam pietuvināto loka soctīklos pat sāka draudēt, ka “vecākie biedri” mūs par “TV Rain” slēgšanu pārmācīšot. Izskatās, viņš draudu valodu labi iemācījies no Putina.
Skandāls ap “TV Rain” nostrādājis arī savu pozitīvo lomu – viens otrs Krievijas opozicionārs izgaismojis savu totalitāro un impērisko būtību. Skaļā jezga arī raidījusi signālu, lai visa Krievija un opozicionāri emigrācijā skaidri zina, ka Krievijas pilsoņiem Latvijā vairs nav ko meklēt. Ir apzināti jākultivē Latvijas kā Krievijas pilsoņiem nelabvēlīgas valsts tēls!
Atzīsim, ka sākotnējā ideja par Latviju kā Krievijas opozīcijas centru ir izrādījusies kļūdaina.
Kas ir krievu opozicionāri? Tie paši impēristi, tikai pagaidām vēl nenokļuvuši pie varas. Vai mums patiešām nepieciešams, lai Latvija kļūst par pleķīti, kur viņi, siekalas šķaidīdami un savā starpā skaļi bļaustīdamies, strīdas, “kā mums labāk ierīkot Krieviju”? Vai arī mēs labāk gribētu, lai šie biedri aizvācas un Latvijā iestājas miers un klusums?
Turklāt šie krievu “ģermokrāti” nekad nenokļūs pie varas Krievijā. Pēc būtības krievu opozicionāri ir gudri runājošu ļaužu pulciņi, piesātināti ar Putina aģentiem bez mazākajām praktiskās darbības spējām. Krievijā varu iegūst nevis ar muldēšanu, bet ar enerģisku sviedrainu kulaku vicināšanu un trāpīgiem mauzera šāvieniem. Kā to uzskatāmi nodemonstrēja boļševiki 1917. gadā.
Izskatās, ka Krievijā pamazām cementējas Ziemeļkorejas tipa režīms, ko šai nācijai, var gadīties, nāksies izturēt vēl ilgi. Nu ko, krievi paši sev ir nopelnījuši šo bandītu varu!
Bet tas nozīmē, ka mums un visai Eiropai ir steidzami jānolaiž dzelzs priekškars, lai Krievijas pilsoņi te vairāk neparādītos.
Protams, ar izņēmumiem, ko katrā konkrētā gadījumā var izlemt valdība. Jo gandrīz katrs Krievijas pilsonis, kā mēs to tagad redzam, ir kā mazs kremlītis un nes sevī Krievijas impērisko ideju, pats to nemaz īsti neapzinoties.
Pārpublicēts no la.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.