Merkeles kundze, atbalstiet NATO bāzes Baltijā
Latvijas sabiedrības pārstāvji*13.08.2014.
Komentāri (101)
Iesaki rakstu: 
Cienījamā Vācijas kanclere Angela Merkele! Jūs, Merkeles kundze, Eiropas Savienības dalībvalsts – Vācijas vārdā esat pateikusi "nē" NATO kara bāzēm Austrumeiropā. Jūsu lēmums un attieksme Baltijas valstu iedzīvotājos vieš neizpratni un apdraudējuma sajūtu, izraisot šaubas par Vācijas spēju un vēlmi solidarizēties ar Baltijas valstīm.
Otrā pasaules kara beigās, Sarkanajai armijai no nacistiem atbrīvojot, pēc tam okupējot Austrumeiropas valstis, tika turpināts 1939. gadā apkaunojošajā Molotova – Rībentropa paktā lemtais. Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis nonāca PSRS totalitārā režīma kontrolē, Baltijas valstis – Lietuva, Latvija, Igaunija – okupētas uz piecdesmit gadiem, bet Vācija – sadalīta. Kopš tā laika pagājuši sešdesmit deviņi gadi.
PSRS īstenotās agresijas rezultātā Aukstā kara laikā cieta vairākas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu paaudzes, režīms neatgriezeniski izmainīja cilvēku likteņus, un šo traumu antihumānā ietekme un mērogs nav izvērtējams skaitļos vien. Austrumeiropas un Centrāleiropas, vēl lielākā mērā Baltijas valstu demokrātiskā attīstība tika aizkavēta par veselu pusgadsimtu, savukārt miljoniem cilvēku bija spiesti dzīvot nāves baiļu un psiholoģiska terora atmosfērā.
Jūs, Merkeles kundze, kas pati esat dzīvojusi padomju totalitārās ideoloģijas un noziedzīgi represīvā STASI kontrolētajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā, Jūs, kas esat pieredzējusi Berlīnes mūra krišanu un sāpīgās problēmas, kuras bija jāpārvar vāciešiem, 90. gadu sākumā atkal apvienojoties, iepriekšminēto noteikti labi apzināties. Tāpat kā Vācijas īpašo vēsturisko lomu Baltijas reģionā.
Krievijai uzsākot Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupāciju ar jaunas paaudzes kara metodēm, Jūs publiski paziņojāt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir "zaudējis realitātes sajūtu".
Baltijas valstīs jau vairākus gadus notiek Krievijas īstenots informācijas karš, ko baltieši izjūt ik uz soļa. Milzīgie līdzekļi, kuri šajā informācijas karā tiek ieguldīti, netiek taču izlietoti bez noteikta mērķa. Apdraudējumu Baltijas valstu drošībai ir atzinušas visu triju valstu politiskās elites, velkot paralēles ar Austrijas inkorporāciju Trešajā Reihā 1938.gadā, kā arī 1939. gadu, kad divas totalitāras lielvaras vienojās par Eiropas sadalīšanu.
Šodien Baltijas politiskais spēks un garantija pret Krievijas agresiju ir atrašanās ES un NATO. Tāpēc uzskatām, ka mūsu valstīs pie Eiropas austrumu robežām šobrīd ir nepieciešama lielāka pastāvīga NATO karaspēka klātbūtne. Zināmā mērā, tas var kļūt par izšķirošu lēmumu Baltijas valstu nākotnei.
Vācija nav slēpusi, ka tai ir ievērojami ieguldījumi un aktīvi ekonomiski sakari ar vienu no pasaules lielākajiem noieta tirgiem – Krieviju. Vācija piedalījās arī Krievijas puses iniciētajā gāzes vada izbūvē, bet šodien publiskajā retorikā enerģētiskā atkarība no Krievijas tiek vērtēta ļoti negatīvi.
Merkeles kundze! Morāle, tostarp politiskā morāle, tomēr nav lēšama naudas izteiksmē, un finanšu rādītāji nedrīkst būt nozīmīgāki par Eiropas valstu drošību. Ja kāds sāk domāt savādāk, tad viņam ir «zudusi realitātes sajūta.» Robežu un vēstures pārrakstīšana nav akceptējama nedz Krimā un Ukrainā, nedz Eiropā.
Aicinām Jūs atbalstīt NATO bāžu izveidi Baltijas valstīs un Austrumeiropā! Jūsu atbalsts apliecinās – jaunas paaudzes Molotova – Rībentropa tipa nodevības pakts Eiropā vairs neatkārtosies.
* Liāna Langa, dzejniece, publiciste, Māra Zālīte, dzejniece, LZA goda locekle, Pēteris Vasks, komponists, Dzintra Geka, kino režisore, Dagmāra Beitnere, Dr. soc. sc., Ritvars Jansons, Dr. hist., Mārtiņš Mintaurs, Dr. hist., Rudīte Kalpiņa, publiciste, Mag. hist., Gundega Repše, rakstniece, Jānis Rokpelnis, dzejnieks, Nora Ikstena, rakstniece, Edvīns Raups, dzejnieks, tulkotājs, Inga Ābele, rakstniece, Osvalds Zebris, rakstnieks, Māris Bērziņš, rakstnieks, Aivars Eipurs, rakstnieks, Daina Sirmā, skolotāja, dzejniece, Jānis Vādons, dzejnieks, publicists, Ingūna Cepīte, izdevēja, Ansis Sauka, mūziķis, Solveiga Vasiļjeva, māksliniece, Eižens Valpēters, mākslinieks, Ieva Brante, juriste, Vahurs Afanasjevs, rakstnieks, Igaunijas Rakstnieku savienības biedrs, Gunita Puciriusa, žurnāliste, Heinrihs Puciriuss, ES ierēdnis, Inga Mediņa, uzņēmēja
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
