Iesaki rakstu: 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Grūti neredzēt, ka viena no mūsu lielākajām nelaimēm ir melošana. Tā iesūkusies kā inde visā. Meloja, ka Krievija nav drauds, tāpēc Latvijas armijas prioritātes nesprāgušās munīcijas neitralizēšana un naftas savākšanu jūrā. Meloja, ka atkarība no Krievijas gāzes nevienu neapdraud.
Meloja, ka "Азов" ir nacisti, meloja, ka Ragozins ir starptautiski atzīts žurnālists. Meloja, ka 9.maijs Rīgā ir kā krievu dziesmu svētki. Meloja, ka Zelenskis būs Krievijai draudzīgāks par Porošenko.
Meloja par valsts materiālajām rezervēm, kas dārgi maksāja pandēmijā, jo noliktavās nekā vairāk par segām un lāpstām nebija. Meloja par vakcīnu iepirkumiem, meloja, kad izplatīja kļūdainus aprēķinus. Kad vajadzēja glābt "AirBaltic" kā to darīja arī citas valstis, meloja, ka investē un aizdod.
Meloja par robežas sakārtošanu, kas visu aizkavēja un daudzkārt sadārdzināja. Meloja, ka robežsargi slikti izturas pret bēgļiem. Meloja, ka Tukumā dedzina gejus. Meloja par lidojumiem ar privātajām lidmašīnām.
Meloja, ka nomadu vīzas atvedīs augsti kvalificētus darbiniekus. Meloja, ka klimata ministrijas izveide neradīs lielāku birokrātiju. Meloja, ka vajag dinamiskāku valdību, meloja, ka Stambulas konvencija no vardarbības pasargā sievietes. Meloja, ka samazina PVN dārzeņiem no 5% līdz 12%. Meloja, ka salātu un kurjeru pētījumi ir ļoti vajadzīgi.
Meloja, kas notika ar "Rail Baltica". Meloja, ka sliedes uz lidostu Mārupē ir valsts drošības jautājums. Meloja, ka cūku komiksi ir pārpratums, meloja, ka drona ielidošana tika kontrolēta. Meloja, izvēloties bankas prezidentu. Meloja, ka Tramps uz inaugurāciju uzaicinājis Orbanu.
Šo sarakstu var turpināt nebeidzami, un visos piemēros ir kas vienojošs - varēja nemelot. Melošana neko nav uzlabojusi, tikai kaitējusi visiem, grāvusi reputāciju un uzticēšanos valstij.
Seko mums 
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.