Iesaki rakstu: 
Izrādās, tiesiskās aizsardzības procesā nonākusī Rīgas kuģu būvētava nav vienīgais uzņēmēja Vasilija Meļņika uzņēmums, kas nonācis smagā saimnieciskā stāvoklī: Valsts ieņēmumu dati rāda, ka Meļņika uzņēmumu nodokļu parādi jau tuvojas trim miljoniem eiro.
Līdz šim bija zināms, ka Meļņika un viņa meitas kontrolētās Rīgas kuģu būvētavas nodokļu parādi ir pārsnieguši 1,21 miljonu eiro, taču nu izrādās, ka tas nav viss. SIA Eiro Paint nodokļu parādi ir 1,15 miljoni eiro, AS Tosmares kuģubūvētava – 347 tūkstoši eiro, SIA Eiro Welding – 51 tūkstotis eiro, SIA Andalusians – 36 tūkstoši eiro un SIA Eiro Construction – 26 tūkstoši eiro.
Tas nozīmē, ka nopietnas finansiālas problēmas ir ne tikai Rīgas kuģu būvētavai, kura faktiski jau atrodas bankrota priekšvakarā, bet arī lielākajai daļai pārējo Meļņika kontrolēto uzņēmumu.
Pietiek avoti Rīgas kuģu būvētavā ziņo, ka katastrofāla situācija tajā sākusies jau krietni ātrāk, nekā apgalvo uzņēmuma vadība. Algas lielākajai daļa uzņēmuma darbinieku neesot maksātas jau kopš ziemas, un daļa profesionālāko darbinieku to jau esot pametuši. „Faktiski no uzņēmuma palikusi tikai čaula,” stāsta informācijas avoti.
Tikmēr uzņēmuma vadība turpina apgalvot, ka runa ir tikai par īslaicīgām problēmām, kurās esot vainojama ģeopolitiskā situācija un citi ārējie apstākļi, tikai ne kuģu būvētavas saimnieki un menedžments.
Saskaņā ar viņu versiju vainojams esot tas, ka „Eiropā un jo īpaši Skandināvijā valda liela neuzticība Latvijas kredītiestādēm - galvenokārt ar pašmāju kapitālu”, kam „likumsakarīgi sekoja kuģu būves pasūtītāju lēmums nepieņemt Latvijas kredītiestāžu garantijas kā nodrošinājumu.
Tāpat arī ABLV Bank piespiedu izstāšanās no Latvijas finanšu tirgus esot izraisījusi ievērojamu esošo materiālu un pakalpojumu piegādātāju skaita samazināšanos, negatīvi ietekmējot ražošanas izmaksas.
Rīgas kuģu būvētavai traucējot arī „sarežģītā ģeopolitiskā situācija, kas skar mūsu reģionu”, jo „starptautisko sankciju vilnis izraisīja milzīgu kravas transporta plūsmas samazināšanos visos transporta veidos, tostarp jūras transportā”.
Sankcijas arī esot ietekmējušas arī lielākās daļas klientu iespējas izvēlēties uzņēmumu kā remonta vietu, jo „to karoga valstis nepieļauj kuģu remonta veikšanu Latvijā kā valstī, kura veic sankciju piemērošanu”. Nevienu konkrētu valsti gan uzņēmuma vadība nav nosaukusi.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.