Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik, kad klajā nācis Indriķa Latvieša jaunais romāns „Nāve 2”, ēdējo dienu notikumi, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām tiekot aizturētām it kā par kukuļa izspiešanu no bēdīgi slavenā miljonāra Andra Ramoliņa un padomju okupācijas kolaboranta Romualda Vonsoviča prāvai nonākot līdz pirmās instances tiesas spriedumam, ārkārtīgi zīmīgi atbilst romāna „Nāve” pirmajā daļā aprakstītajam. Publicējam „Nāves” pirmās daļas kopsavilkuma daļu, kas attiecas uz virkni caurcaurēm izdomātu personāžu - prezidentu Melitu, viņa kancelejas vadītāju Feikmani, advokātu Vamzoviču, viņa lauleni Pļautmani, Valsts ieņēmumu departamenta vadītāju Kaunzemi, uzņēmēju Mazoliņu un žurnālistu Āpsi.

„Prezidents Egils Melits izsaucis savas kancelejas vadītāju Andri Feikmani, lai tas atskaitītos, kā tad veicas ar negodprātīgā okšķera Ata Āpša “presēšanu”. Kancelejas direktora – bijušā padomju tiesneša un visādi citādi šmucīgu lietu kārtošanas eksperta – stāstījumā viss ir lieliski: grāmata “Viltnieks” gan diemžēl iznākusi, tur nu neko, taču ar pretkampaņu viss ir bijis kārtībā, Āpsim nokārtotais “kolaboracionista” kriminālprocess virzās uz priekšu, arī no nez kur izzagtajiem viņa e-pastiem izspiests viss iespējamais, šis tas vēl piedzejots klāt, pat okšķerim veltīta mājaslapa izveidota. Viss ir lie-lis-ki, raportē Feikmanis, sabiedrībai ir skaidrs, cik negodprātīgs cilvēks ir šis Āpsis.

Kā izrādās, ne gluži tik labas ziņas saistītas ar valsts arhīvu: Melitu ģimenes padomjlaiku emigrācijas lietu oficiāli neviens nav aplūkojis, arī okšķeris ne, un tas nozīmē, ka Āpsim to piespēlējuši vienīgie, kuri visu pieprasa un saņem bez kādām formalitātēm, – kāda no valsts drošības iestādēm. Tas pilnībā sakrīt ar paša Melita sajūtām – protams, ja aiz muguras stāvēja “kantoris”, tad tāds Āpsis varēja arī nekaunīgi uzstāties pret pašu prezidentu un Nacionālās drošuma padomes vadītāju. Bet kura no iestādēm tā bija?

Ir pēdējais laiks pārņemt iniciatīvu, un Melits ir skarbs – Feikmanim jāsaprot, ka šis ir nacionālās drošības jautājums, tāpēc precīzi jānoskaidro, ko negodprātīgais Āpsis plāno un kāds ir otrās grāmatas saturs, arī jātiek skaidrībā ar arhīvu. Un vispār cilvēkiem, kuri uzstājas pret valsts varu, ir jāizjūt visa tār bardzība un taisnīgums! Melits paceļ balsi – mums ir Finanšu izmeklēšanas dienests, Ekonomikas policija, vēl visādas policijas mums ir, un viņi visi nespēj sarūgtināt dzīvi tādam negodprātīgam indivīdam?!

Feikmanis klanās un visam piekrīt, taču viņam ir kas sakāms – izrādās, visus interneta un pārējos projektus Āpša sakarā apmaksājis advokāts Vamzovičs, arī Āpša kriminālprocesam iniciators bijis viņš, tāpēc tagad lūdz izdevumu segšanu. Summa nav maza, apmēram divsimt tūkstošu, un, nedaudz padomājis, Melits liek ataicināt advokātu uz savu Jūrmalas rezidenci.

Vamzovičs ir izcili neuzvedīgs tik izcilas personas klātbūtnē un bez ceremonēšanās pieprasa kompensēt apmēram trīssimt četrdesmit tūkstošus, kā īpašu pretimnākšanu piedāvājot tos sadalīt maksājumos līdz prezidenta pilnvaru beigām. Protams, klāt arī kavējuma procentus, bet no tiem varētu atteikties, ja Melita kungs parūpētos par Triju Zvaigžņu ordeni arī viņa dzīvesbiedrei Baibai Pļautmanei, kura taču aktīvi piedalījusies “Āpša projektā”.

Melits novaldās un neizmet nekauņu pa durvīm, bet vienu pasaka skaidri: neizskatās, ka Āpsis ļoti pārdzīvotu visu līdzšinējo, tieši otrādi – negodprātīgais indivīds iet uz priekšu ar jauniem plāniem, nomelno valsts varu atkal un atkal! Ir vajadzīgi jauni pasākumi, un ir jāpieliek punkts visām šīm grāmatām, nomelnojošām publikācijām, arhīvu dokumentiem, kas nozīmē personas datu kriminālu izmantošanu! Punkts, Vamzoviča kungs!

Vamzovičs klanās, tomēr sarunas noslēgumā iepilina indes karoti – viņš, lūk, varot piedāvāt prezidentam dažus arhīvu dokumentus tā ģimenes saistībā, varbūt esot interese. Melits saraujas – ko tad, ja pie šīm nekaunīgajām niecībām ir nonācis TAS dokuments? Vai tiešām būtu laiks doties uz nepatīkamu sarunu ar Satversmes apsardzības biroja direktoru Mīzīti? Taču pa to laiku jau minētajam Feikmanim ir ienācis prātā jauns plāns.

Izrādās, Vamzoviču ģimenes draudzene ir Valsts ieņēmumu departamenta direktore Ieva Kaunzeme, kas advokātam pastāstījusi, ka pie viņas jau pasen ir kriminālprocess, kurā attālināti figurē negodprātīgā Āpša brālis. Vajag tikai pāris iesniegumu, pāris dienesta ziņojumu, un ar to pietiks, lai procesam pieķertu klāt arī negodprātīgo pilsoni. Un tad!…

Melits lāgā nesaprot, ko sliktu Āpsim nodarītu vēl viens kriminālprocess, ja jau pirmo viņš acīm redzami izbauda un izmanto. Taču Feikmanis ir pārliecinošs. Ko mums dod kriminālprocess par naudas atmazgāšanu, kurā figurē Atis Āpsis? Visu dod! Visu! Reputācijas sagraušanu! Patiesības atklāšanu! Varbūt pat apcietināšanu! Kratīšanu, protams, ar mediju iesaisti! Ja to prasmīgi pasniegs sabiedrībai, sekas būs graujošas. Un tad beigās spriedums ar mantas konfiskāciju!

Turklāt tas vēl nav viss: Vamzovičs atradis sev jaunu klientu – mežcirtēju nozares miljonāru Andri Mazoliņu. Tas sadomājis Engures kāpās uzcelt māju un izdarījis, kā jau visi dara, – palūdzis ierakt īstajā vietā drusku būvgružu un tad uzdevis tos par vecas mājas pamatiem. Bet kāds nosūdzējis, un tagad Āpša dēļ šim Mazoliņam ir gan kriminālprocess, gan no mājas nekā…

Plāns līdz ar to ir vienkāršs un skaidrs – Mazoliņš sarakstīs pareizos iesniegumus, kur un kā vajag, to Kaunzeme pateiks priekšā. Tā, lai ir pamats rīkoties. Ja arī pēc tam nekas neapstiprināsies – kas tur liels, Kaunzemes kundzes dienests kļūdījās, tā gadās. Turklāt visus izdevumus šoreiz segs Mazoliņš, iespējams, viņš varētu apmaksāt arī iepriekšējos Vamzoviča tēriņus. Viņam naudas ir daudz un arī dulluma pietiek.

Melitam plāns patīk, nelaime tik tā, ka Feikmanis šādu lietu organizēšanu lāgā nespēj pavilkt, bet tas jau nekas – galu galā prezidentam ir pašam savs padomnieks, izbijušais Satversmes apsardzības biroja priekšnieks, pakalpīgais un iztapīgais Jānis Kožaciņš.

Valsts varai jābūt efektīvai. Tiesiskums nedrīkst kavēties. Jābūt kratīšanām, masveida kratīšanām, tā, lai visi pamana, jābūt arestiem, jābūt apcietināšanas orderiem! Jā, un vēl kam jābūt – valstij ir pilnīgi un precīzi jāzina, ko šie cilvēki ir plānojuši tālāk! Visi datori, visi datu nesēji, visi dokumenti! Kožaciņš klanās, klausoties Melita dotajā uzdevumā, bet beigu beigās tomēr paziņo – visu var, bet ir vajadzīgs akcepts no ģenerālā prokurora Jura Sūkāna.

Tas tūlīt pēc iecelšanas amatā ir šķitis dīvains un nesaprotams putns, taču ātri vien izrādījies, ka jaunais ģenerālais prokurors nevis labi, bet vienkārši izcili saprotas ar justīcijas ministru Jāni Mordānu. Un, protams, kur Mordāns, tur arī viņa saimnieciskie kompanjoni Durašs, Goldmans un Šmuglītis ar savām shēmām un kārtojamām lietām.

Sarunai ar Sūkānu Melits sagatavojis veselu priekšlasījumu par tiesiskuma jautājumiem, bet nekas labs no tā nesanāk: ģenerālais prokurors visu noklausās kā tāda salta mūmija vai varbūt ledus karaliene, drīzāk jau otrais variants, ņemot vērā viņa seksuālo gaumi, un beigās lietišķi saka – netērēsim viens otra laiku, labāk sakiet, ko jums īsti vajag, Melita kungs. Labā ziņa – nekādu īpašu iebildumu pret Melita vajadzībām Sūkānam nav, lai tik Kožaciņa kungs visu organizē. Bet… ir arī slikta ziņa.

Izrādās, Sūkāns līdz ar kabinetu mantojumā saņēmis tajā slepeni veiktus sarunu ierakstus, starp kuriem ir arī iepriekšējā ģenerālā prokurora Melnmeiera tikšanās ar Feikmani un Vamzoviču. Tikšanās, kurā, kā viegli ņirdzīgi ieminas Sūkāns, kāds neapdomīgāks tiesībsargāšanas iestāžu darbinieks varētu pat saskatīt tirgošanos ar ietekmi, spiediena izdarīšanu uz prokuratūras iestādēm un ko tik vēl ne.

Melits, protams, mēģina izlikties, ka neko par to nezina, un Sūkāns arī necenšas tēmu turpināt, tikai atskaņo mazu fragmentu no tikšanās laikā Feikmaņa teiktā: “Tu domā – visa pasaule beidzas ar Moišas dēlu? Ka mums – tu taču saproti, par ko runa, – ir tik svarīgi, vai viņu beigās izdrāž vai ne? Nu lai taču izdrāž arī…”

Egils Moišas dēls klausās un jūt, kā zem kājām paveras zeme. Nevienam šajā pasaulē nevarēja uzticēties. Nevienam.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...