Iesaki rakstu: 
Cienījamās Tautietes! Godājamie Tautieši! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LPSR AP deputāti, kuri bija ievēlēti pēc totalitārās valsts PSRS likumiem, PATVAĻĪGI, nesaņemot Latvijas pirmās brīvvalsts un tās likumīgo pilsoņu pilnvarojumu/uzticības mandātu, sev piešķīra LR AP deputātu statusu.
Tāda LR AP deputātu rīcība ļāva viņiem paturēt Tautas varu savās rokās un vēlāk nodot to pašu izveidotajām politiskajām partijām, kuras finansiāli atbalstīja, un tātad faktiski kontrolēja, ekonomiskie grupējumi. Faktiski notika Tautas varas UZURPĀCIJA.
Avīzē “Mūsu Zeme” 2001.g. jūlijā bija publicēts jurista, tiesību zinātņu doktora J.Rozenberga atzinums: “...Augstākā Padome, nebūdama Latvijas Republikas likumdevēja institūcija, nevarēja grozīt Latvijas Republikas likumu. Vēl jo vairāk tai nebija tiesību ietvert tajā normas, kas bija pretrunā ar Satversmi.”
Turklāt Satversmes tiesa savulaik ir pateikusi (2007. gada 29. novembra sprieduma lietā Nr. 2007-10-0102): „AP tika ievēlēta daļēji brīvās vēlēšanās un nebija kompetenta izlemt jebkuru jautājumu, jo pauda ne tikai Latvijas pilsoņu, bet arī citu Latvijas PSR iedzīvotāju politisko gribu.”
Vairākus gadu desmitus Latvija ir formāli brīva un neatkarīga valsts, kurā valsts pārvaldes degradācija straujāk un straujāk uzņem apgriezienus. Daudzu bijušo un pašreizējo Saeimas un pašvaldību deputātu un izpildvaras amatpersonu darbu raksturo nebeidzamas intrigas, neiedomājama, drīzāk ciniska, augstprātība pret Latvijas iedzīvotājiem, personīgo interešu risināšana uz nodokļu maksātāju rēķina, nemitīgie korupcijas skandāli, neremdināma alkatība, morālā degradācija, visatļautība un valsts (precīzāk būtu teikt tautas) apzagšana (mūsdienās funkcionāri to gan sauc par neracionālu izlietošanu). Tautas varas uzurpatori ir veiksmīgi izveidojuši savu valsts pārvaldes modeli, kurā amatos tiek iecelti tikai „savējie” un kam piemīt visas iepriekšminētās raksturiezīmes, ka arī egoisms un nespēja domāt valstiski.
Tāpēc Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas politikā dominē ekonomisko grupējumu kontrolēto politisko partiju ielikteņi visās valsts pārvaldes struktūrās, un ar ekonomisko grupējumu finansējumu tiek atbalstīta arī grupējumiem vēlamo cilvēku nonākšana Saeimas un pašvaldību deputātu krēslos.
Esmu pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa piekritīs teiktajam, ka daudzi Saeimas deputāti un daudzas valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas ir zaudējuši tautas uzticību un daudzas valsts iestādes nelietderīgi izmanto (precīzāk –nesodīti izsaimnieko) nodokļu maksātāju līdzekļus.
Politika, kuru realizē deputāti un atbildīgās valsts amatpersonas, ir prettautiska, tā neveicina tautas labklājības pieaugumu, un nenodrošina Latvijas iedzīvotājiem elementārās sociālās garantijas. Šīs bezatbildīgas politikas rezultātā ir katastrofāli palielinājies Latvijas parāds un ir izveidojusies sabiedrības dziļa sašķeltība bagātajos un trūcīgajos, kuri nevis dzīvo cilvēk-cienīgu dzīvi, bet gan eksistēt uz elementārās izdzīvošanas robežas.
Šādā Latvijas tautas „kalpu” apzinātā rīcība ir ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 25. panta 1.daļas [1] klaja ignorēšana.
Tas viss skaidri norāda uz to, ka iesāktais totalitārā komunistiskā režīma genocīds pret Latvijas tautu turpinās, atšķirība ir tikai izpildes formā. Brutālu fizisku cilvēku iznicināšanas vietā pašmāju „Pašizredzēto” Kangaru banda izmanto ekonomiskā genocīda formu. Rezultāts ir viens un tas pats – Latvija neatgriezeniski zaudē savus dēlus un meitas.
Cik ilgi vēl?! Cik ilgi tā tas turpināsies?! Cik ilgi cilvēki Latvijā tiks pazemoti un diskriminēti?! Atbilde ir vienkārša. Tik ilgi cik iedzīvotāji pazemīgi kurnēs savās pagultēs. Vai nav gana?
Domāju, ka tautas lielākā daļa grib, bet nezina, kā panākt izmaiņas. Tauta joprojām cer, ka politiķi beigs nodarboties ar vieglas uzvedības politiskajiem darījumiem un sāks risināt samilzušās valstiskās problēmas. Var droši teikt, ka viņi to sāks darīt tikai tad, kad tauta viņus piespiedīs to darīt.
Un Tauta to var panākt, tikai aktīvi iesaistoties deputātu, valsts amatpersonu un ierēdņu kontrolē.
Cien. Latvijas iedzīvotāji!
Uzskatu, ka Latvijas attīstību un Latvijas iedzīvotāju labklājības izaugsmi var nodrošināt tikai attīstīta uzņēmējdarbības vide katrā pilsētā un novadā, ekonomiskā un sabiedriskā dzīvē aktīvi Latvijas iedzīvotāji, izglītota un iniciatīvu pilna, radoša jaunatne.
Uzskatu, ka liela uzmanība ir jāvelta daudzbērnu ģimenēm, vientuļām mātēm, pensionāriem, invalīdiem un ir jāveicina tautiešu atgriešanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
Uzskatu, ka Saeimas deputātiem, pašvaldību deputātiem un visām Latvijas izpildvaras amatpersonām ir bez jebkādām atrunām jāievēro šādi postulāti:
Latvijas tautas vairākuma griba ir vienīgais politisko lēmumu avots.
Viens likums – viena Taisnība visiem.
Uzskatu, ka tikai sociālā taisnīguma, solidaritātes un tiesiskuma principu konsekventa realizēšana valstī nodrošinās pakāpenisku visu iedzīvotāju dzīves līmeņa izaugsmi, stiprinās Latvijas valstiskos pamatus un latviešu nacionālo pašapziņu.
Svarīgākās lietas, kuras ir bez kavēšanas jārisina.
1) Valsts pārvaldes reforma.
- Jāsamazina ierēdņu skaits un jāizvērtē valsts pārvaldes institūciju funkcijas un to skaits. Tai ir jābūt skaitliski nelielai, bet darbaspējīgai.
- Jāsamazina padomdevēju un juristu (ministrijās departamenti, citās valsts institūcijās nodaļas, utt.) armija, kuras padomu efektivitāte ir apšaubāma.
- Jāsamazina valsts institūciju skaits, kurām ir dublējošas funkcijas.
2) Likumdošana.
- Likumos ir jānosaka deputātu un amatpersonu personīga atbildība par pieņemtajiem lēmumiem (tai skaitā materiālā).
- Jāpanāk izmaiņas Krimināllikumā, ir jānosaka, ka Noilgums nav piemērojams valsts pārvaldē pastrādātajiem noziegumiem (pārvaldei piešķirto līdzekļu izsaimniekošana un piesavināšanās un to izmantošana Tautas kalpu Veiksmes stāstu veidošanai).
- Jāizvērtē visi spēkā esošie likumdošanas akti, kuri neatbilst vai ir pretrunā ar tautas vairākuma interesēm. Visi likumdošanas akti, kuri neatbilst tautas vairākuma interesēm ir jāpārskata vai jāatceļ (OIK, NIN aprēķināšanas metodika, utt.)).
- Jāveicina jauno ģimeņu atgriešanās laukos.
- Ir jāveicina tautiešu re-emigrācija.
- Jāveic Latvijas rūpniecības integrēšana NATO un ES militārās rūpniecības kompleksā, un ir aktīvāk jāiesaista Zemessardze Latvijas iekšējās drošības garantēšanā.
Paralēli cittautiešu, kuri ciena un atbalsta latviešu tautu, integrācijai Latvijas sabiedrībā ir jāizstrādā likumi Latvijai un latviešu tautai naidīgu politisko partiju aktīvistu izraidīšanai no Latvijas.
Jāveic vecāku pabalsta indeksāciju.
Ir jāgarantē brīvpusdienu pieejamība skolēniem un vides pieejamība invalīdiem.
Ir jāpanāk esošās vēlēšanu sistēmas maiņa uz mažoritāro vai jaukto (Taivānas piemērs) vēlēšanu sistēmu.
Tautas vēlēts prezidents – tikai tad, ja prezidentu ievēl Latvijas pirmās brīvvalsts pilsoņi un viņu pēcnācēji.
Ir jāsamazina PVN pirmās nepieciešamības pārtikas precēm un medikamentiem. Paralēli tam ir jārada mehānisms, kādā veidā valsts pārvalde var ierobežot TIRGOŅU vēlmi gūt papildpeļņu uz PVN samazinājuma rēķina.
Ir jāsamazina PVN energoresursiem un pakalpojumiem (siltumapgāde, ūdens apgāde un kanalizācija).
Satversmes 111.pants nosaka - valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.
Tas nozīmē to, ka valsts pārvalde ir ATBILDĪGA arī par to, ka Latvijā maznodrošinātie, invalīdi, hroniskie slimnieki var atļauties iegādāties nepieciešamos medikamentus. Faktiski valsts pārvalde savu pienākumu ir atdevusi privātfirmu rokās, kuras, izmantojot savu monopolstāvokli, uztur nesamērīgi augstas medikamentu cenas.
Risinājums – valsts pārvaldītu aptieku tīkla izveidošana, lai nodrošinātu lētāku zāļu pieejamību.
Visu iepriekš minēto problēmu/jautājumu un virknes svarīgu, šajā sarakstā neminēto, problēmu/jautājumu (nodokļi, utt.) veiksmīgai risināšanai ir nepieciešams veicināt Latvijas pilsoņu aktīvu iesaistīšanu valsts pārvaldē (pirmkārt, valsts pārvaldē strādājošo darba kontrolē, lai tas atbilstu Tautas vairākuma interesēm, nevis šauras sabiedrības grupas interesēm).
Tikai kopā mēs varam:
- iegrožot politisko partiju Latvijas sabiedrības šķeltniecisko darbību, izmantojot sen pārbaudītu „Skaldi un valdi” principu;
- pārtraukt negodīgu politiķu dominanci Latvijas politikā;
- panākt politiķu, valsts (arī pašvaldības) amatpersonu politiska un finanšu rakstura personīgās atbildības par pieņemtajiem lēmumiem principa realizēšanu Latvijā;
- panākt sociāli taisnīgas un latviskas Latvijas izveidi, kurā galvenā pamatvērtība ir CILVĒKS.
Cien. tautiete/God. tautieti!
Tu esi saimnieks šajā zemē, un Tavs pienākums ir aizstāvēt latviešu tautas likumīgās tiesības dzīvot attīstītā, latviskā Latvijā. Saeimas un pašvaldību deputātu ievēlēšana ir katra pilngadību sasniegušā pilsoņa PIENĀKUMS un ATBILDĪBA.
Saules mūžu Latvijai un latviešu tautai! Labklājību visiem labas gribas cilvēkiem, kuri mīl Latviju un ar cieņu izturas pret latviešu tautu, valodu un latviešu tautas kultūrvēsturisko mantojumu!
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
