Mēģināsim izlikties, ka tas, ko sarunāja mūsu partijas biedrs Eglītis, nav patiesība
Jānis Bordāns21.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Alberts Einšteins ir teicis: "Neprāts ir atkārtoti darīt vienu un to pašu un cerēt uz atšķirīgu rezultātu." Tas ir stāsts par Latvijas reģionu (ne)attīstību un reģionālajām reformām. Redzot, ka tūlīt atkal piepildīsies Einšteina teiciens, mēs esam apturējuši valdības ieceri izveidot tukšu čaulu spēcīgu reģionu vietā. Tā vietā mums ir skaidrs plāns, kā nākamo gadu laikā Latvijas novadus padarīt par pievilcīgu dzīvesvietu jaunajām ģimenēm un veicināt latviešu atgriešanos dzimtajā pusē.
Mērķis, kas jāsasniedz
Eiropas Savienībā (ES) veiksmīgi savu mērķi pildošu reģionu mugurkaulu veido ceļi, veselība un izglītība. Tādam modelim ir jābūt arī Latvijā, jo citādi nebūs iespējas izveidot līdzsvarotu valsts attīstību. Minētie trīs elementi ir fundamentāli, lai reģioni spētu noturēt un piesaistīt cilvēkus un investīcijas.
Jaunas darbvietas un ārvalstu kapitāls nodrošinās labas algas. Taču investori nāks tad, ja būs kārtībā ceļi un kvalificēti darbinieki. Šo uzņēmumu darbinieki savukārt labprāt izvēlētos dzīvot skaistajos Latvijas novados, ja tur ir augstvērtīga veselības aprūpe, izglītība un labas algas.
Kā redzat, ceļi, veselība un izglītība ir viens otru papildinoši obligāti nosacījumi visas Latvijas līdzvērtīgai attīstībai. Trīsdesmit gados ļoti maz ir izdevies izdarīt šādas gudras sistēmas radīšanā. Var lieliski saprast cilvēku neapmierinātību ar izteikto koncentrēšanos uz Rīgu.
Lai sasniegtu mērķi – reģionu ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju piesaiste –, ir nepieciešams ieviest tādu reģionu administrācijas modeli, kas aptvertu politiski atbildīgu pārvaldes modeli, pilnu apjomu ar piekritīgām funkcijām, kā arī uzdevumu sasniegšanai atbilstošu reģiona budžetu. Esam iesnieguši piedāvājumu koalīcijai, kā tas izskatītos praktiski, kā arī saprotamu reģionu izveides ceļa karti.
"Nauda atgriežas pie cilvēkiem" – šāds ir mūsu piedāvātā reģionu modeļa vadmotīvs. Proti, cilvēki paši spēj un tiem ir tiesības izlemt savas apkārtnes, pilsētas, novada un reģiona saimnieciskos jautājumus. Subsidiaritātes princips ir jāievieš arī reģionu pārvaldībā.
Katra reģiona iedzīvotāji caur vēlētiem vietējiem pārstāvjiem kopā ar valsts ministru, kas pārstāv reģionu valdībā, lemtu par to, kā labāk īstenot "ceļi, veselība, izglītība" stratēģiju, un paši dalītu gan valsts, gan ES finansējumu. Un partijas būtu spiestas uzņemties atbildību caur valsts ministru par katra reģiona sekmēm. Vairs nekādas aizbildināšanās, jo viss būtu pašu rokās. Un cilvēki vērtētu partijas pēc padarītā reģiona labā, nevis skaistākajām bildēm un cukurotiem vārdiem.
Pašreizējā situācija
Latvija ir kļuvusi par pašu monocentriskāko valsti starp ES dalībvalstīm. Nekur galvaspilsētas un tās metropoles reģiona ietekme nav tik liela. Tas rada stimulus paātrinātai emigrācijai no pārējām teritorijām un potenciāli apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanu.
Atzinumā par 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR) neizdošanās cēloņiem minēts, ka viens no galvenajiem iemesliem bija apriņķu (2. līmeņa pārvaldības jeb reģionu) neizveidošana. Rezultātā reģionu atpalicība no Rīgas – iedzīvotāju skaita izmaiņas, vidējā alga un atšķirības attīstības indeksā – ir turpinājusi pieaugt.
Jaunā ATR likuma 23. pantā teikts, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādā likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā. Diemžēl valdībā skatītajā konceptuālajā ziņojumā atklājās bēdīga aina.
Dažu partiju pārvaldībā esošās ministrijas nebija gatavas nodot reģioniem funkcijas, kas raksturo spēcīgus reģionus Eiropā. Piemēram, Veselības ministrija atteicās no līdzdalības vispār, bet Zemkopības ministrija spēja atvēlēt tikai suņu "čipošanu" kā svarīgu funkciju Latvijas reģionu attīstībai.
Iemesls ministriju neatsaucībai ir bēdīgi pragmatisks. Proti, kopā ar funkcijām tām būtu jādod līdzi arī finansējums reģioniem, taču tas samazinātu katras partijas pārvaldīto naudas daudzumu. Bēdīgi, ka Latvijas politiskā realitāte ir bieži tikai par "zupas katla" pārdali.
Rīcības plāns
Svarīgi – izveidojot spēcīgu reģionu modeli, spēsim tiem piesaistīt ES finansējumu jau no 2027. gada, nevis VARAM prognozētā 2034. gada. Līdzīgi kā pēc 2008. gada globālās krīzes, ES pārskatīja savu budžetu plānošanas periodam. Līdzīga notikumu attīstība norisināsies arī pēc pandēmijas krīzes pārvarēšanas.
Šajā pārskata periodā Latvija var rosināt iesaistīt jaunos reģionus. NUTS3 līmenī Latvija pati tos administrētu, bet svarīgi, ka tie rada plānošanas pamatu arī NUTS2 līmenim. NUTS2 līmenī tiek piešķirts ES finansējums reģioniem.
Lai Latvija pārliecinātu ES par finansējumu reģioniem jau no 2027. gada, ir svarīgi, ka spēsim atbildēt uz ierasto jautājumu "Ko jūs paši esat darījuši?". Tieši tāpēc ir nepieciešams izdarīt mājasdarbu jau tagad, izveidojot reģionus ar plašām funkcijām, politiski atbildīgu pārvaldi un savu budžetu.
Reģionu dalījums varētu stāties spēkā ar 2022. gadu pēc Saeimas vēlēšanām, kad saskaņā ar mūsu piedāvājumu tiktu iecelti arī valsts ministri – 5 reģionu pārvaldnieki. Tādējādi uz 2025. gadu jau būtu uzkrāts statistiskais materiāls, lai varētu sākt plānot finansējumu reģioniem ES līmenī no 2027. gada. Rezumējot – mājasdarbs ir jāizdara šodien, lai Latvija iegūtu jau nākamajā ES plānošanas periodā.
Tāpēc svarīgi arī citām partijām spēt vienoties ap šo pacelto karogu par līdzvērtīgu Latvijas attīstību. Nepieciešams tikai politiski pārslēgties no līdz šim sargātā principa "mana ministrija, mana nauda", kā arī atmest mūsdienīgai valsts pārvaldei novecojušo pieeju, kurā visas valsts norises jāvada no centra.
Naudai un lēmumiem ir jāatgriežas pie cilvēkiem reģionos!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
