Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

Draugi, nav labi – trūkst pamata zināšanu par medijiem!

Izmantoju šo nu jau bijušā politiķa frāzi, lai raksturotu savu centrālo atziņu, kas izvijās caur gandrīz visiem pasākumiem. Patiešām nav labi! Lai gan dažādie mediju un informācijas pratības veicinātāji valsts, nevalstiskajā, arī privātajā sektorā, dažādie ārvalstu finansētāji – visi mēs darām ļoti svarīgu darbu. Cītīgāk pasekojot, vai ik nedēļu kaut kur Latvijā varētu atrast vismaz vienu aktuāliem medijpratības jautājumiem veltītu semināru vai apmācību pasākumu.

Aktualitāšu mediju laukā netrūkst: aizvien rafinētākas dažādu vietēju ārvalstu finansētu dezinformatoru veidotas kampaņas, aizvien netīrākas politiskās manipulācijas iedzīvotāju ietekmēšanai, mākslīgā intelekta risinājumi, sociālo mediju platformu īpašnieku neētiskās biznesa prakses.

Šie un vēl daudzi citi aspekti summējas, un tā rezultātā strauji sarūk svarīgākais, kas satur kopā demokrātiskas sabiedrības – uzticēšanās dažādām institūcijām¹. Lai kādai institūcijai uzticētos, tā ir jāpazīst, vismaz virspusēji jāsaprot tās mērķi, uzdevumi un loma sabiedrībā. Nu lūk, par medijiem, mūsu sabiedrībā zināšanu līmenis ir nepietiekams – to atklāja ne tikai dažādo aizvadītās nedēļas norišu dalībnieki, bet apstiprināja arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) īstenotais un aizvadītajā nedēļā prezentētais medijpratības pētījums².

Izveidojies tāds paradokss: gandrīz garantēti, ka daudzi būs dzirdējuši, kāpēc ir bīstami dziļviltojumi (angļu valodā -deep fakes), bet taujāti par to, kā atšķiras portāls Delfi no platformas Facebook, atbildi, iespējams, nezinās. Tāpat kā nezinās atšķirību starp profesionālu žurnālistu, kurš strādā atbilstoši nozarē aktuālajiem kvalitātes un atbildīguma principiem, ievēro žurnālistikas ētikas normas, un satura veidotāju - influenceri, kurš saņem atlīdzību par konkrētu produktu popularizēšanu.

Mediju un informācijas pratības nedēļu neražas – sabiedrībā trūkst intereses un trūkst arī iespēju mācīties

Aizņēmos vārdu "neraža" kā labu raksturojumu problēmai, kuru medijpratības nedēļas atklāšanas pasākumā Valsts kancelejā iezīmēja portāla Delfi galvenais redaktors Filips Lastovskis: esam palaiduši garām brīdi un iespēju sabiedrību izglītot par mediju vides pašiem pamatiem. Šobrīd šāds saturs nav populārs – tāds, kur mediji stāsta, iepazīstina ar mediju vidi, izglīto par dažādo satura radītāju mērķiem un nolūkiem, par satura dažādību, piemēram, atšķirībām starp viedokļu rakstiem (kā šis) un ziņu materiāliem.

Ļoti virspusēji pārskatot vēlreiz man zināmos interneta resursus, noformulēju, ka Latvijā par medijiem pietiekamā daudzumā un aktuāli izglītojoši materiāli pieejami pārsvarā skolu vecuma bērniem un jauniešiem. Tādus piedāvā, piemēram, Drošāka interneta centrs³.

Neliela materiālu kopa izstrādāta Baltijas mediju izcilības centrā⁴. Drošāka interneta centrs, starp citu, veido arī materiālus vecākiem, kuriem rūp tas, kā viņu bērni patērē internetā pieejamo informāciju, kā veidojas bērnu mediju lietošanas paradumi, Visplašāko medijpratībai veltīto brīvi pieejamo materiālu klāstu var iepazīt NEPLP uzturētajā datu bāzē⁵.

Bet vai es kā pieaugušais izvēlēšos apgūt sev nezināmas lietas, verot vaļā 4.līdz 6.klasei paredzētus mācību resursus un stundu plānus? Droši vien, ka nē. Līdz ar to viena no atziņām, kuru es paņemu no UNESCO Globālās mediju un informācijas pratības nedēļu nedēļas – ir brīva niša satura veidošanai pieaugušajiem.

Vien jāatrisina problēma – kā panākt, ka šādam saturam veidojas pieprasījums, ka pieaugušie papildus daudz kam citam savā piesātinātajā ikdienā atrod laiku, lai kaut ko iemācītos par medijiem. Bet bez tā mēs patiesi labus medijpratības rezultātus nesasniegsim – ja nebūs pamata zināšanu, tad aktualitāšu apguve notiks pagalam nestrukturēti, jo iztrūks zināšanu "lielākais rāmis" – kas vispār ir mediji, ko tie dara un cik daudzveidīga, sarežģīta un demokrātiskai sabiedrībai svarīga ir mediju vide.

Bez šādām zināšanām iztikt nevarēs, jo kā viens no galvenajiem izaicinājumiem arī nākotnē demokrātisku sabiedrību pastāvēšanai saglabāsies cīņa ar dezinformāciju un informācijas manipulācijām. Mums vēl krietns darbs jāpaveic, lai informācija kļūtu ne tikai par mūsu ieroci, bet arī vairogu drošākai sabiedrībai.No 2022. gada Vidzemes Augstskolā darbojas UNESCO katedra Mediju un informācijas pratības un zinātnes pratības jautājumos, tādējādi studējošajiem un mācībspēkiem paplašinot iespējas šo tēmu izzināšanā un pētniecībā. Lai gan katedra augstskolā darbojas salīdzinoši nesen, augstskolas aktivitātes medijpratības jomā sniedzas jau krietni ilgāk. Mēs esam viens no vadošajiem šo kompetenču sniedzējiem un sava veida "sargsuņiem", lai medijpratība un informācijas pratība sasniegtu arvien jaunas un dzirdīgas auditorijas.

Tiesa – kaut arī Latvijā šī joma sāk attīstīties aktīvāk, Eiropā ir vērojama lielāka sistēmiska pieeja – vairāku valstu izglītības sistēmās tiek ieviesti mācību priekšmeti vai kursi, kas paredz medijpratības un informācijas pratības prasmes integrāciju skolu mācību programmās. Noslēdzot dalos ar vienu noderīgu avotu – bezmaksas tiešsaistes kursu, kas radīts mediju patērētājiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai palīdzētu izvērtēt informāciju un apbruņotu tevi ar spēju identificēt dezinformāciju: https://veryverified.eu/lv/home-latviesu-valoda/

1 https://lvportals.lv/skaidrojumi/366607-uzticesanas-petijums-cilvekus-uzruna-saprotami-pieradijumos-balstiti-lemumi-un-cienpilna-komunikacija-2024

2 https://www.neplp.lv/lv/jaunums/publiskots-petijums-par-latvijas-iedzivotaju-medijpratibu

3 https://drossinternets.lv/lv/info/medijpratiba

4https://bcme.eu/lv/darbi/medijpratiba/medijpratibas-macibu-materiali

5 https://datubaze.neplp.lv/

Novērtē šo rakstu: