Iesaki rakstu: 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Elisona Makfarleina, kas ir Britu Kolumbijas Universitātes Sabiedriskās politikas un globālo lietu skolas direktore un bijusī ASV Kodolenerģijas regulēšanas komisijas priekšsēdētāja: "Viena no lielākajām SMR problēmām ir tā, ka tie neeksistē." (Par Elisones Makfarleinas kompetenci laikam nevajadzētu šaubīties.)
“Mēs joprojām esam papīra stadijā, datormodeļa stadijā. Lai nokļūtu līdz demonstrācijas modeļiem un pēc tam pilna mēroga modelim, kad esat gatavs komercializācijai, būs nepieciešami miljardiem dolāru," viņa piebilda.
Tātad kaut kad visticamāk, ka būs, taču ne šajā desmitgadē, un līdz rūpnieciskiem apjomiem paies vēl kāds laiciņš. Tātad bez dabasgāzes, akmeņoglēm un degslānekļa kādus gadus desmit neiztiksim.
P.S. Vai Eiropas enerģētikas politiku nevajadzētu tomēr uzticēt enerģētiķiem un ekonomistiem?
Seko mums 
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.