Mārtiņa Bunkus mātes iesniegums ģenerālprokuroram Jurim Stukānam par liela apmēra noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

Kaspars Bunkus ir bijusī VID amatpersona. Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju, pēc pēdējām Kaspara Bunkus iesniegtajām amatpersonas deklarācijām Kaspara Bunkus rocība ir bijusi aptuveni EUR 20 000, viņam nav bijušas kapitāldaļas uzņēmumos, nav piederējuši īpašumi, bijusi tikai VID alga un nenozīmīgi nelieli uzkrājumi.

Cik man zināms, visu šo laiku kopš aiziešanas no VID Kaspars Bunkus nav nodarbojies ar uzņēmējdarbību, nav bijis ne dalībnieks ne amatpersona nevienā no uzņēmumiem. Kaspars Bunkus sēdē bāriņtiesā 2020.gadā manā un bāriņtiesas locekļu klātbūtnē bija norādījis, ka darbojas bezpeļņas biedrībā un ne ar ko citu nenodarbojas, ienākumus negūst (man ir šīs sēdes ieraksts).

Neskatoties uz to, ka Kaspars Bunkus atstāja VID amatu bez ievērojamiem līdzekļiem un visu šo starpposmu ne ar ko oficiāli nav nodarbojies, 2022.gadā viņš pēkšņi ir kļuvis par patiesā labuma guvēju veselos septiņos uzņēmumos:

1)   SIA "Strianese invest", reģistrācijas numurs 40103453565;

2)   SIA "ADELO COMMERCE", reģistrācijas numurs 40203138466;

3)   SIA Hotel Operator, reģistrācijas numurs 40103213950;

4)   SIA Bunkus Birojs, reģistrācijas numurs 40003667039;

5)   AS Strianese Holding, reģistrācijas numurs 40203138131;

6)   SIA RĪGA Holding, reģistrācijas numurs 40103614023;

7)   SIA Strianese projects, reģistrācijas numurs 40103453724.

Saskaņā ar šo uzņēmumu gada pārskatiem par 2021 .gadu, tātad gadu pirms Kaspars Bunkus ir kļuvis par šo uzņēmumu patiesā labuma guvēju, šo uzņēmumu gada pārskata bilances aktīvu pozīcijas kopsumma sastāda EUR 8,4 miljonus, šiem uzņēmumiem kontos ir nauda EUR 2,3 miljoni, un šiem uzņēmumiem pieder nekustamie īpašumi ar bilances vērtību EUR 2,6 miljoni.

Viens no nekustamajiem īpašumiem, kas pieder šiem uzņēmumiem, konkrēti SIA “Strianese projects”, ir man faktiski izkrāptā viesnīca Dzirnavu ielā 2, Rīgā. Lai gan es šo viesnīcu biju izveidojusi un par to ir informācija arī publiski, man tā tika atņemta dažādu shēmu rezultātā un maksātnespējas procesu rezultātā. Sajās lietās bija iesaistīts arī Andrejs Škarupins, kurš saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju, iespējams, ir iesaistīts dažādu lietu “kārtošānā” tieši VID. Cik man zināms, šī persona, iespējams VID pārstāv ļoti daudzus uzņēmumus uz pilnvaras pamata.

Savukārt cits uzņēmums SIA Hotel operator, nopirka dzīvokli, par kuru prettiesiski atskaitīja PVN, lai arī dzīvoklis nebija saistīts ar saimniecisko darbību, un pēc tam šo dzīvokli uzdāvināja Ojāram Bunkum, kurš tur arī dzīvo.

Vēl viens uzņēmums SIA Bunkus birojs ir saņēmis ievērojamus līdzekļus no Trasta komercbankas likvidācijas, ar to arī ir izskaidrojams ievērojamais skaidras naudas līdzekļu apjoms šī uzņēmuma kontā. Kāds sakars Kasparam Bunkus ir ar šo biroju un Trasta komercbankas likvidāciju, man nav skaidrs, un manā ieskatā šie jautājumi būtu jāpārbauda tiesībsargājošajām iestādēm.

Lai arī pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības manas attiecības ar Kasparu Bunkusu pasliktinājās līdz tādam līmenim, ka mēs nesarunājamies, taču iepriekš es par saviem ģimenes locekļiem, viņu nodarbošanos un īpašumiem esmu zinājusi pietiekami daudz un man nav skaidrs, par kādiem līdzekļiem Kaspars Bunkus oficiāli varētu būt ieguvis šādus aktīvus. Vienīgais iespējamais izskaidrojums manā ieskatā ir tāds, ka tie ir noziedzīgi iegūti līdzekļi, kurus Kaspars Bunkus šādā veidā cenšas legalizēt.

Man ir pieejama tikai publiska informācija, un manā ieskatā jau no šīs publiskās informācijas var izsecināt pietiekami daudz. Savukārt prokuratūras un tiesībsargājošo iestāžu rīcība ir dažādi resursi, ar kuriem noskaidrot patiesību par šiem uzņēmumiem un par to, kā Kaspars Bunkus tos ir ieguvis un vai šādā veidā nav legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi. Man grūti iedomāties, ka Kaspara Bunkus rīcībā oficiāli būtu varējuši būt tik ievērojami naudas līdzekļi, lai tos iegādātos darījuma veidā. Savukārt, ja tie ir iegūti citā veidā, lētāk, nekā būtu šo aktīvu vērtība, būtu jāprasa, kā tas ir izskaidrojams, vai personas, kas tos atsavināja Kasparam Bunkus, nesaprata šo uzņēmumu vērtību vai varbūt Kaspars Bunkus šīs personas apkrāpa? Savukārt, ja Kaspars Bunkus patiesībā jau iepriekš ir bijis saistīts ar šiem uzņēmumiem, taču oficiāli nav bijis ne patiesais labuma guvējs, ne jebkā citādi iesaistīts šajos uzņēmumos, iespējams, šeit bez noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, ir saskatāms arī cits noziedzīgs nodarījums - patiesā labuma guvēja slēpšana.

Saistībā ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem pastāv prezumpcija, ka personai ir japierāda līdzekļu izcelsme.

Daudzās lietās pat par krietni mazākiem līdzekļiem ir tikuši uzsākti kriminālprocesi, izdalītas lietas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un tiesībsargājošās iestādes un prokuratūra ir ieņēmusi tādu nostāju, ka personām ir ļoti grūti pierādīt līdzekļu izcelsmi.

Esmu dzirdējusi par gadījumiem, kad kriminālprocesā izņemti līdzekļi EUR 10 000 apmērā ilgstoši netiek atdoti, lai gan persona ir varējusi iesniegt policijā un prokuratūrā informāciju par to, ka šī persona ir izņēmusi dividendes un izņēmusi šādus naudas līdzekļus no bankas.

Tāpat ir dzirdēti daudz un dažādi gadījumi, kad policija, prokuratūra, VID, bankas, rūpīgi un skrupulozi pēta katru eiro, līdz pēdējām centam, savukārt šādā kliedzošā gadījumā, par kuru es vēstu šajā iesniegumā, kad bijusī valsts amatpersona ar apšaubāmu reputāciju ir pēkšņi kļuvusi stāvus bagāta ar miljonos mērāmiem aktīviem, neviens neko nav pārbaudījis.

Tādējādi man nav saprotama šī īpašā attieksme pret Kasparu Bunkus un viņa klajais tiesiskais nihilisms un visatļautība. Arī Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā tika izņemti skaidras naudas līdzekļi EUR 200 000 apmērā, kuri tika ļoti ātri atdoti Mārtiņa Bunkus tēvam. Neviens neveica jebkādas darbības, lai pārbaudītu šo līdzekļu izcelsmi, un šie līdzekļi tika prettiesiski atdoti Ojāram Bunkum, kuram nebija nekādu tiesību tos saņemt. Vēl jo vairāk Ojārs Bunkus slēpa, ka šādi līdzekļi ir saņemti un nav tos deklarējis VID.

Uzskatu, ka tā ir Krimināllikumā paredzētā piesavināšanās un tiku vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs, taču bez rezultātiem. Iestādes uzskatīja, ka tas ir civiltiesisks strīds, šeit būtu jāuzdod retorisks jautājums, vai tiešām, piemēram, gadījumā, kad uzņēmuma grāmatvedis pārskaitītu no uzņēmuma naudas līdzekļus vai paņemtu skaidras naudas līdzekļus, policija un prokuratūra arī atbildētu, ka nekāda piesavināšanās nav notikusi, ejiet, prasiet atdot līdzekļus civilprocesā tiesā? Vai, piemēram, policijas darbinieks paņemtu operatīvās darbības līdzekļus (tādi gadījumi ir bijuši un par to ir bijušas krimināllietas) vai maksātnespējas administrators paņemtu uzņēmuma līdzekļus (arī par to ir bijušas krimināllietas), tad pēc līdzīgas loģikas, arī šajos gadījumos būtu nevis krimināllietas, bet šie līdzekļi būtu jāprasa atpakaļ civilprocesā.

Uzskatu, ka tiesībsargājošās iestādes un prokuratūra nevarētu ignorēt šajā iesniegumā minētos faktus faktus. Cik man zināms citās lietās, ja tiek izņemta nauda, vai kādas personas iegūst īpašumus, saņem naudas pārskaitījumus gan iestādes, gan bankas prasa smalki par visu atskaitīties.

Tāpat bez rezultāta esmu vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs par to, ka uzreiz pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības, tika iztīrīti viņa seifi kredītiestādēs, kuros bija ievērojami naudas līdzekļi un dokumenti. Manā rīcībā ir fotogrāfijas (pēc pieprasījuma varu Jums tās nodot), kurās ir redzams, ka no seifiem tiek ņemtas paciņas ar EUR 500 banknotēm, grūti pat iztēloties, cik precīzi naudas tur varēja būt, bet skaidrs, ka tās ir ievērojamas summas, visticamāk mērāmas simtos tūkstošos vai miljonos. Cik man zināms, arī šie līdzekļi iespējams, ir nonākuši Kaspara Bunkus rīcībā. Iespējams, tieši šos līdzekļus viņš tagad legalizē caur šiem uzņēmumiem. Neviena no iesaistītajām personām, kas izņēma līdzekļus no seifiem, šos līdzekļus, cik man zināms nav nekur deklarējušas.

Par šo lietu policijas amatpersona, pie kuras bija šis iesniegums, pati man norādīja, ka viņam nav resursu un kompetences izmeklēt šādas lietas, ka viņš nesaprot, kādēļ viņam tāda lieta ir iedota, ka šī lieta būtu jāskata kopā ar Mārtiņa Bunkus slepkavības lietu. Man ir šīs sarunas ar policistu ieraksts, kuru pēc Jūsu pieprasījuma var Jums nodot. Tāpat šīs sarunas laikā policists teica, ka viņu (policistu) vai mani iespējams dēļ šis lietas noklausās. Man tika prasīts, lai es pasaku, kādi dokumenti bija seifos, tad varēšot ierosināt lietu. Uzskatu, ka tas ir absurdi, tas viss bija jānoskaidro policijai, nevis man. Pēc analoģijas, ja manā rīcībā būtu informācija par slepkavību, proti, es būtu redzējusi vai redzējusi video, kur kāds tiek nogalināts, vai man arī policija prasītu, lai es viņu vietā meklēju līķi un tikai tad varēs uzsākt lietu?

Mani šokē arī tas, ka jau vairākkārtīgi biju norādījusi uz Kaspara Bunkus prettiesiskajām darbībām, taču ne policija, ne prokuratūra nav tās izvērtējusi. Tāpat arī publiski daudzkārt ir izskanējusi informācija par Kaspara Bunkus apšaubāmo reputāciju un iesaisti pretlikumībās, taču tā vietā, lai kāds to pārbaudītu, tieši pretēji, Kaspars Bunkus jūtas nesodāms un atklāti legalizē savus noziedzīgi iegūtos līdzekļus, kamēr citām personām bankas, VID, tiesībsargājošās iestādes liek atskaitīties par katru centu, Kaspars Bunkus vienā brīdī var kļūt par miljonāru, neko nedarot, un nevienam nerodas nekādi jautājumi.

Tāpat pie manis ir nonākusi informācija, ka Kaspara Bunkus bijusī sieva un bērnu māte, kura vispār nestrādā un negūst ienākumus un kurai nav bijuši nekādi aktīvi un uzkrājumi, iespējams, kopā ar Kaspara Bunkus bērniem dzīvo Nicā, Francijā. Arī šādā veidā, iespējams, iegādājoties īpašumu Francijā, Kaspars Bunkus ar savas bijušās sievas palīdzību, ir, iespējams, legalizējis noziedzīgi iegūtos līdzekļus. Manā rīcībā nav resursu, lai noskaidrotu informāciju par Francijas īpašumu. Kasparam Bunkus arī nav nekāda pienākuma sniegt man atbildes, taču policija gan var nopratināt gan Kasparu Bunkus, gan Egiju Bunkus un uzdot jautājumus par bijušās sievas un bērnu dzīvesvietu, tāpat policija var pieprasīt informāciju Francijas varasiestādēm. Tāpat policijai ir operatīvā darba metodes, ar kurām noskaidrot šādu informāciju.

Cik man zināms, Kaspars Bunkus bija arī, iespējams, iegādājies Mercedes Benz džipu melnā krāsā vismaz EUR 100 000 vērtībā, ar kuru pārvietojās. Arī šajā gadījumā man nav iespēju noskaidrot, kam pieder šī automašīna, ar kuru pārvietojās Kaspars Bunkus un par kādiem līdzekļiem tā ir iegādāta, savukārt policijai gan ir visas iespējas šādu informāciju noskaidrot.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, lūdzu veikt pilnīgu un visaptverošu pārbaudi par Kaspara Bunkus iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, patiesā labuma guvēja nenorādīšanu, piesavināšanos, krāpšanu, amatpersonu ietekmēšanu, vajadzības gadījumā ierosinot krimināllietas, piemērojot arestu mantai, izdalot atsevišķi lietas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, kā arī lūdzu veikt pārbaudi par amatpersonu bezdarbību, kuras jau iepriekš esmu informējusi par Kaspara Bunkusa darbībām un kuras nav veikušas savus pienākumus un apzināti vai bezdarbības dēļ palaidušas visu šo informāciju garām. Cik man zināms, Kasparam Bunkus ir senas saites VP RRP Rīgas Ziemeļu iecirknī un prokuratūrā, lūdzu nenodot šos faktus pārbaudīt šīm iestādēm.

Norādu, ka esmu gatava ierasties un liecināt, kā arī iesniegt visus manā rīcībā esošos dokumentus un informāciju, tajā skaitā par maniem iepriekš iesniegtajiem iesniegumiem un amatpersonām, kuras to ir izskatījušas.

* Iesniegums datēts ar 2023. gada 17. aprīli. Cik zināms pietiek.com, iesniegums šajās dienās no prokuratūras ir pārsūtīts izskatīšanai Valsts policijai.

Attēlā - notiek Mārtiņa Bunkus bankas seifu kastītes iztīrīšana.

Novērtē šo rakstu: