Mārtiņa Bičevska un kompanjonu shēmas “Valsts nekustamajos īpašumos”
Pietiek lasītājs11.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
14. jūnijā tika izsludināts konkurss uz piektā vērtīgākā valsts uzņēmuma – “Valsts nekustamie īpašumi“ (VNĪ) valdes priekšsēdētāja amatu. Tika nozīmēta “autoritatīva” nominācijas komisija ar padomes priekšsēdētāju (nesen atlaistās “Latvenergo” padomes loceklis) Mārtiņu Bičevski priekšgalā, padomes locekļiem Intu Komisāri un Ansi Grasmani, Dzintru Gasūni no “Pārresoru koordinācijas centra” kā arī nu jau bēdīgi slavenās (~1,6 mlj EUR izkrāpšana viltus komandējumiem) “Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras” (LTRK) padomes priekšsēdētāju Aigaru Rostovski.
Kā pieteikumu iesniegšanas datums tika minēts 12.jūlijs. 15. jūlijā M.Bičevskis ar patiesu lepnumu ziņoja par milzīgo interesi par konkursu un iesniegtajām 38 augsti profesionālajām kandidatūrām.
Apstāsimies pie prasībām kandidātiem, kas alka šo valstiski svarīgo amatu. Jau iedziļinoties prasībās, jūtama tendence mākslīgi ierobežot pretendentu loku. Piemēram:
Pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadu pieredze vairāku struktūrvienību vadībā lielā, uz pakalpojumu sniegšanu orientētā uzņēmumā B2B segmentā (uzņēmuma apgrozījums >10 milj., uzņēmumā strādājošo darbinieku skaits >100, padotības darbinieku skaits vismaz 30).
Ar šādu prasību atkrīt visi pieredzējušie vadītāji, kas vadījuši uzņēmumus, kas sniedz pakalpojumus, piemēram, iedzīvotājiem vai privātpersonām, jo B2B nozīmē “business to business”. Arī prasība pēc 30 padotības darbiniekiem, iepazīstoties ar VNĪ struktūru mājas lapā, liekas neadekvāta – jāvada valde no 3 locekļiem (pašu ieskaitot), sekretāre, PR.
Zināšanas finanšu vadības jautājumos.
Lielajos uzņēmumos (VNĪ tāds noteikti ir) par finansēm atbild atsevišķs valdes loceklis (CFO). VNĪ par šo jautājumu līdz 12. augustam atbildēja aizgājusī valdes locekle Līga Ērmane.
Angļu valodas zināšanas (C1 līmenis) un valsts valodas zināšanas (C1 līmenis).
Angļu valodas C1 līmenis ir pirmais līmenis pēc C2 (dzimtā valoda), kas nozīmē – emigrācijas latviešu izcelsmes kandidāts vai tāds, kas ilgus gadus pavadījis ārzemēs.
Jocīgi, ka netiek prasītās nekādas zināšanas un pieredze darbā valsts sektorā, kas tomēr ir specifiska lieta.
Tātad no 12. jūlija nominācijas komisija kopā ar personāla atlases kompāniju jau vairāk nekā 3 mēnešus vērtē šos 38 kandidātus un nespēj pieņemt lēmumu? Vai varbūt tomēr iemesls slēpjas šajās prasībās pretendentam, padomes un nominācijas komisijas vai izvēlēto kandidātu personālijās vai tomēr LTRK ES naudas izkrāpšanas skandālā?
Runā, ka pēdējos mēnešus M.Bičevskis klīst pa Finanšu ministrijas gaiteņiem, augstu amatpersonu kabinetiem un piesakās vizītēs pie visa līmeņa lēmējiem un pelēkajiem lēmējiem kāda jauka, neliela un runīga kunga pavadībā, kas esot neviens cits kā M.Bičevska izlolotais valdes priekšsēdētāja kandidāts Renārs Griškevics.
Papētot publikācijas par šo kungu, kurš nav slēpis informāciju par savu dzīves gājumu un pat sniedzis intervijas (https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/laci-kalnos-lidmasinas-un-cements-14017256, atrodam gan izskaidrojumu B@B pieredzes prasībai (Ungārijas “Cemeks”), virs 30 padotības struktūrvienībām (Ungārijas “Cemeks”), gan pieredzi finanšu jautājumos (airBaltic finanšu kontrolieris), gan iemeslu angļu valodas zināšanām (laivu gids un oberis ASV). Nav ne mazākās pieredzes valsts sektorā!
Top skaidra arī LTRK padomes priekšsēdētāja Aigara Rostovska atrašanās nominācijas komisijā – pretendents Renārs Griškevics ir LTRK amatpersona - rūpniecības padomes loceklis.
Viss saliekas un it kā ir jauki, tikai nav saprotams, kāpēc lēmēji nepiekrīt lieliskajai M.Bičevska izvēlei un valsts lielākais īpašumu pārvaldnieks un apsaimniekotājs (VNĪ) jau vairāk nekā 6 mēnešus strādā bez valdes priekšsēdētāja – vai iemesli ir:
- LTRK skandāls un iespēja, ka arī R.Griškevica k-gs ir braucis viltus biznesa braucienos (iespējama apsūdzība krimināllietā),
- LR Finanšu ministrijā kāds tomēr ir pamanījis negodīgo atlasi un konkursa virzīšanu R.Griškevica virzienā,
- R.Griškevics ir no 2016. gada gandrīz 3 gadus vadījis “Cemex Russia” - iespējamas problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam,
- vai tomēr kandidāts un, iespējams, vēl kāds no iepriekš minētajiem, ir pakļauts potenciāliem reputācijas (un ne tikai) riskiem?
Ja beidzot Latvijā esam pieķērušies iepirkumu un karteļu jautājumiem, vai beidzot nevajadzētu sākt analizēt augstu valsts amatpersonu atlases konkursus? Negodīgi atlasītas amatpersonas aiz pateicības saviem virzītājiem ir ar augstu ietekmējamības un korumpējamības risku!
Iespējams jālūdz Bičevska k-gam arī pārējos pretendentus noprezentēt tautai, kuras īpašumus viņš apsaimnieko vai, pareizāk, pa kuriem saimnieko!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
