Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta
Riku Salmivuori18.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Tā savas jūtas rezumēja mans amerikāņu draugs, kuram Tramps īpaši nepatīk. Viņa redzējums bija skaidrs: Tramps vada valsti, ko sauc par ASV, un viņa vēlētāji sagaida, ka viņš rīkosies tās interesēs. Trampam nav pienākuma veicināt citu valstu intereses, un neviens viņam šādu pienākumu nevar uzlikt. Var, protams, strīdēties, vai tāda lieta nāktu par labu viņa darbam, bet pats darbs nemainās.
Tas pats mana drauga padoms mums aiz okeāna bija tāds, ka tā vietā, lai brīnītos par Trampu, mums pirms gadiem vajadzēja koncentrēties uz citu lietu apbrīnošanu. Trampa rīcība mūs neizbēgami ietekmēs, taču mums nevajag un nevajag būt viņa žēlastībā.
Somijā Tramps iegūst neticami daudz mediju vietas. Runa vairs nav pat par "dienas Trampu", kā tas varēja būt viņa pirmajā pilnvaru termiņā. Drīzāk tagad viņa darbību uzraudzība notiek gandrīz reāllaikā. Pēc tam bieži vien seko ilgstoša vaimanāšana par to, kā tas viss atkārtojās un kā mēs, nabagi, tiekam ar to galā.
Tramps nav pasaules prezidents. Tramps pat nav mūsu prezidents. Trampa pārmērīgā zaimošana un viņa nākamās kaprīzes gaidīšana šajos grūtajos laikos novirza uzmanību.
Neatkarīgi no tā, cik ļoti mēs drebētu un cik ļoti mēs censtos izdomāt jaunus, gudrus veidus, kā savās analīzēs un komentāros pateikt "Tramps ir stulbs", viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo.
Tomēr mēs varam izlemt, kā šī dzīvošana notiek.
Seko mums 
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.