Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta
Riku Salmivuori18.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Tā savas jūtas rezumēja mans amerikāņu draugs, kuram Tramps īpaši nepatīk. Viņa redzējums bija skaidrs: Tramps vada valsti, ko sauc par ASV, un viņa vēlētāji sagaida, ka viņš rīkosies tās interesēs. Trampam nav pienākuma veicināt citu valstu intereses, un neviens viņam šādu pienākumu nevar uzlikt. Var, protams, strīdēties, vai tāda lieta nāktu par labu viņa darbam, bet pats darbs nemainās.
Tas pats mana drauga padoms mums aiz okeāna bija tāds, ka tā vietā, lai brīnītos par Trampu, mums pirms gadiem vajadzēja koncentrēties uz citu lietu apbrīnošanu. Trampa rīcība mūs neizbēgami ietekmēs, taču mums nevajag un nevajag būt viņa žēlastībā.
Somijā Tramps iegūst neticami daudz mediju vietas. Runa vairs nav pat par "dienas Trampu", kā tas varēja būt viņa pirmajā pilnvaru termiņā. Drīzāk tagad viņa darbību uzraudzība notiek gandrīz reāllaikā. Pēc tam bieži vien seko ilgstoša vaimanāšana par to, kā tas viss atkārtojās un kā mēs, nabagi, tiekam ar to galā.
Tramps nav pasaules prezidents. Tramps pat nav mūsu prezidents. Trampa pārmērīgā zaimošana un viņa nākamās kaprīzes gaidīšana šajos grūtajos laikos novirza uzmanību.
Neatkarīgi no tā, cik ļoti mēs drebētu un cik ļoti mēs censtos izdomāt jaunus, gudrus veidus, kā savās analīzēs un komentāros pateikt "Tramps ir stulbs", viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo.
Tomēr mēs varam izlemt, kā šī dzīvošana notiek.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
