Mans "sapnis": Maligina mantinieču strīdā iesaistīta augsta Valsts policijas amatpersona
Pietiek lasītājs07.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2019. gadā Valērija Maligina mantinieču strīdā Niku Saveļjevu sākotnēji pārstāvēja Haralds Velmers un Milana Beļeviča. Vēlāk šo personu starpā radās nesaskaņas, Haralda Velmera un Milanas Beļevičas pārmērīgās ”apetītes” dēļ. Nika Saveļjeva un viņas pārstāvji pārstāja komunicēt ar Haraldu Velmeru un Milanu Beļeviču, taču vairums pieņemto lēmumu jau bija izpildes stadijā. Viens no šādiem lēmumiem bija Haralda Velmera nonākšana AS “Olainfarm” padomē un Milanas Beļevičas nonākšana SIA “Olmafarm” un AS “Olainfarm” valdē.
2019. gada vasarā Nika Saveļjeva bija pazudusi no Haralda Velmera un Milanas Beļevičas ietekmes sfēras, attiecīgi nebija informācijas par notiekošo Irinas Maliginas un Nikas Saveļjevas pusē. Haraldam Velmeram sens draugs, paziņa un medību biedrs, Valsts policijas darbinieks Jānis Kāpostiņš kopā ar Jāni Preisu piedāvāja inscenēt draudus viņa veselībai un dzīvībai.
Attiecīgi Haraldam Velmeram tika sagatavota augsne iesnieguma pieņemšanai Jāņa Kāpostiņa paspārnē esošajā nodaļā, lai varētu, pamatojoties uz Haralda Velmera iesniegumu, uzsākt informācijas apstrādi datubāzēs, attiecīgi arī aicināt sniegt paskaidrojumu Haralda Velmera “oponentus”. Valsts policijā pabija virkne mantinieču strīdā iesaistīto personu, taču minētais nedeva neko daudz, izņemot iespēju apstrādāt datu bāzes un saprast “Oponentu” noskaņojumu.
Lielākas iespējas Jānim Kāpostiņam pavērās tieši pēc Pāvela Rebenoka nežēlīgās slepkavības, jo šī nozieguma aizsegā Jānis Kāpostiņš ne tikai varēja pieņemt paskaidrojumus un veikt personu datu apstrādi, bet radās iespēja uzsākt operatīvo darbību pret personām un veikt procesuālās darbības. Kā vienu no šī visa varētu minēt kratīšanu Pāvela Rebenoka un Mārtiņa Krieķa ofisā, kur tika izņemta dažāda rakstura informācija, kura pa tiešo nonāca Haralda Velmera rīcībā. Protams, ka visas šī darbības neveica pats Jānis Kāpostiņš, bet attiecīgi viņa padotie darbinieki.
2021. gada jūnijā no AS “Olainfarm” padomes tika atsaukti Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš, jo pret viņiem tika uzsākts kriminālprocess par krāpšanas mēģinājumu. Pēc viņu atsaukšanas tika veikta uzņēmuma veikto darījumu pārbaude, pēc kā atklājās, ka Haralds Velmers kopā ar Milanu Beļeviču bija noslēguši divus fiktīvus līgumus par šķietamiem darījumiem, taču pakalpojumi faktiski uzņēmumam netika sniegti. Šie divi līgumi noslēgti, lai apmaksātu Jāņa Kāpostiņa sniegtos pakalpojumus, t.i. ar SIA “Freita”, kur valdē bija Haralda Velmera un Jāņa Preisa tuvs draugs un paziņa Tālivaldis Freibergs, un SIA “Sabiedrība privātajām investīcijām”, kur valdē bija Inesa Zalviņa, iepriekš minētā Jāņa dzīvesbiedre. Par Jāni Preisu un tā radu rakstiem būs atsevišķs raksts, kas paplašinās skaidrību par notikumiem ap AS “Olainfarm” un pieņemtajiem lēmumiem tiesās.
2021. gada beigās notikumi ap mantiniecēm un AS “Olainfarm” nebeidzās, jo Rīgas Reģiona Pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 1. nodaļā ar Jāņa Kāpostiņa atbalstu tika sagaidīti un pieņemti divi iesniegumi no Irinas Maliginas bijušā drauga Mārča Judža par to, ka “2021. gada 21. decembrī ir uzsākta resoriskā pārbaude par iespējamu draudu izteikšanu attiecībā pret Mārci Judzi, kas konstatēts 21.12.2021.g., Rīgā, Gaujas ielā 15, un par iespējamām pretlikumīgām darbībām attiecībā pret nepilngadīgo Annu Emīliju Maliginu, kas konstatēts 21.12.2021. g, Rīgā, Gaujas ielā 15”. Pamatojoties uz Mārča Judža iesniegumiem, tika uzsākts kriminālprocess Nr. 11511000122, kas Jānim Kāpostiņam deva iespēju vākt un apkopot informāciju Haralda Velmera interesēs ar savu darbinieku palīdzību, tikai šobrīd jau par Signi Balderi – Sildedzi un viņai tuvu stāvošiem cilvēkiem, kā arī piekļūt Jūrmalas bāriņtiesas lēmumiem attiecībā uz nepilngadīgo Annu Emīliju Maliginu. Šobrīd, neskatoties uz to, ka Haralds Velmers ir patriekts no AS “Olainfarm”, viņam ir iespēja lasīt un iepazīties ar Jūrmalas bāriņtiesas lēmumiem attiecībā uz nepilngadīgo Annu Emīliju Maliginu, izmantojot Valsts policijas starpniecību.
Šis ir spilgts piemērs, kā mahinatori izmanto Valsts policijas resursus savām biznesa vajadzībām, veikli manipulējot gan ar informāciju, gan ar saviem darbiniekiem. Lai ierosinātu pret jums kriminālprocesu, ir vajadzīgas šādas „sastāvdaļas”:
- Iesnieguma iesniedzējs Mārcis Judzis;
- Iesnieguma sagatavotājs, kurš atbilstoši noformē iesniegumu, lai tas nonāktu pēc piekritības;
- Iesniegumā obligāti jānorāda draudi dzīvībai un veselība, lai iesniegums nonāktu Jāņa Kāpostiņa kompetences robežās;
- Protams, labas attiecības ar Jāni Kāpostiņu.
Iztrūkstot 3. un 4. punktam, jums nekas neizdosies, jo saņemsiet atteikumu uzsākt kriminālprocesu.
Iepriekš minētie fakti ir pārbaudāmi un nenoliedzami parāda to, kā tiek izmantotas tiesību aizsardzības iestādes Latvijā.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
