Mankurts jeb noderīgais “idiots” Raimonds

Tradicionālais skaidrojums terminam „idiots” ir muļķis, stulbenis, vārdu sakot, persona ar garīgiem trūkumiem. Šur tur literatūrā ir pieminēts, ka antīkajā Grieķijā par idiotiem sauca cilvēkus, kuri iedzīvojās uz sabiedrības rēķina. Sods par pieķeršanu tiem bija gana smags. Vienreiz pieķerts, cilvēks bija tā sakompromitēts tautas acīs, ka līdzpilsoņi viņu ātri noripināja lejā pa sabiedrības hierarhijas kāpnēm un uz mūžiem pakāra kaklā idiota birku.

Mūsdienās daudz plašāku ievērību ir guvis termins „noderīgais idiots”. Nievājošs apzīmējums cilvēkam, kurš sludina kādu ideju, nesaprotot tās patieso mērķi un tādējādi ļaujot sevi izmantot šīs idejas patiesajiem īstenotājiem.

Jāsaka, ka dažiem mūsu līdzpilsoņiem ir izdevies abus šos terminus apvienot vienā. Tādu piemēru ir pietiekami daudz, tādi indivīdi ir sastopami tuvu un tālu. Tie ir tepat kaimiņos un daudzos Rīgas kabinetos. Katru dienu daži parādās TV ekrānos, citi ar veca boļševika pārliecību saka kaismīgus vārdus no kādas tribīnes. 

Jautāsiet, kāds tam visam ir sakars ar SIA „Līvānu dzīvokļu komunālā saimniecība” priekšnieku Raimondu Šubņikovu? Kādēļ šī ārēji necilā, tikpat necilās organizācijas vadošā persona ir nonākusi mana stāsta virsrakstā?

Kā jau tas ierasti notiek, pavisam nejauši. Vasaras sākumā  uz savu e-pastu [email protected] saņēmu vairākus attēlus, kuros varēja apskatīt Raimonda Šubņikova darba gaitas SIA “Līvānu dzīvokļu komunālā saimniecība”. Iepazīstoties ar šīm bildēm, pirmais iespaids bija itin pozitīvs. Solīds jauns kungs ar vēsu prātu, karstu sirdi un metināmo aparātu rokās.

Brīdinu, ka šo kungu personīgi nepazīstu, tāpēc nācās uzticēties mammai Gūglei un dažiem pavisam neatkarīgiem avotiem Līvānu domē un pilsētā.

Tātad! Pilsētā runā, ka Raimonds ļoti mīl tehniku. Tāpēc viņš savu personīgo motociklu, kuteri un ādas vesti glabā sev uzticētā uzņēmuma siltajās garāžās. Tas nekas, ja tajā pat laikā kāds uzņēmuma traktors vientuļš rūsē pie uzņēmuma sētas. Toties mūsu Raimonds siltajā garāžā var uzlikt galvā ķiveri, sapņaini aizvērt acis un gluži kā mīļoto noglāstīt savu lielceļa rumaku.

Tāpat daži runā, ka Raimonds bieži esot redzēts garāžās ar metināmo aparātu rokā, jo vajag palīdzēt kādam draugam ar tehnikas remontu vai sametināt kādu pašam saimniecībā noderīgu lietu. Nav jau strīda, esmu pārliecināts, ka šo Raimonda hobiju apmaksās Līvānu iedzīvotāji, jo apsaimniekošanas maksā un ūdens tarifā viss jau ir ar uzviju ierēķināts. Gan nodedzinātā elektrība, gan izlietotie elektrodi un siltā garāža arī.

Teiksiet, ka atkal kāds neģēlis grib apmelot godīgu sava darba darītāju un pilsētas patriotu. Nekā nebija! Sevis aizstāvībai minēšu, ka nesen, pārlūkojot KNAB sodīto personu reģistru, uzdūros šādam ierakstam. Lai būtu objektīvs, tad citēšu KNAB lēmumu, ka „SIA „Līvānu Dzīvokļu un komunālā saimniecība” valdes priekšsēdētājs Raimonds Šubņikovs ir sodīts ar naudas sodu par to, ka nodevis sev bezatlīdzības lietošanā telpu, kurā veicis ar saviem valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītas darbības, kas ietekmēja viņa personiskās un mantiskās intereses”. Atkal nav šaubu un strīda, ka šo darbību rezultātā tika ietekmētas arī Līvānu iedzīvotāju intereses. Šoreiz gan tiem par sliktu.

SIA “Līvānu dzīvokļu komunālā saimniecība” vadītāju Raimondu Šubnikovu raksturo kā cilvēku, kurš kā lišķīgs šunelis aizrautīgi skatās domes priekšsēdētaja vietnieces Kraukles virzienā un trīcot gaida kārtējo saimnieces komandu. Shēma ir noslīpēta līdz mirdzumam. Uzņēmums, kurš tika radīts, lai pildītu pašvaldībai ar likumu noteiktās funkcijas, tādas kā daudzdzīvokļu namu apsaimniekošana, iedzīvotāju nodrošināšana ar ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem, siltuma piegāde iedzīvotājiem un atkritumu savākšana, pirmkārt, izpilda visas Līvānu domes vadības iegribas un kaprīzes. Turklāt dara to par baltu velti vai par minimālu samaksu.

 Pašvaldībai ir grūti laiki, tāpēc katram valdes loceklim ir jāsniedz tai palīdzīga roka. Būtībā pašvaldības uzņēmums arvien vairāk lāpa pašvaldības neizdarības uz iedzīvotāju rēķina. Jautāsiet, kā tas var būt? Mierīgi. Tad nu, lūk, ja pašvaldībai ir budžetā robs, bet  ir vajadzība saremontēt Sutru pagasta mājas jumtu, kādu klasi vietējā skolā, aizvest vai atvest kādu kravu un uzbūvēt nevienam nevajadzīgu velotrasi, tad vienmēr uzrodas kāds „noderīgais idiots” un uzreiz ir gatavs ķerties pie darba. Turklāt to dara, kā jau minēju, par ubaga grašiem, jo liela daļa izmaksu tāpat jau ir ierēķinātas iedzīvotāju tarifos.

Pilsētā un domē zina stāstīt, ka iespējams Konkurences padome ir aizrādījusi SIA “Līvānu dzīvokļu komunālā saimniecība”, ka uzņēmumam ir jānodarbojas ar savu pamatdarbību un nav jākropļo tirgus, bet mūsu stāsta varonis to nav ņēmis vērā, jo izkalpoties priekšniecības acīs viņam ir daudz svarīgāk, nekā ievērot kaut kādu mītisku Rīgas kantoru norādījumus.

Šis „noderīgais idiots”, izpildot domes pasūtījumus, faktiski apzog Līvānu iedzīvotājus, jo iedzīvotāji, maksājot apsaimniekošanas maksu, cer saņemt pretī no apsaimniekotāja kvalitatīvi izpildītu pakalpojumu. Iedzīvotāji cer, ka viņu daudzdzīvokļu mājām būs saremontēti jumti, droši varēs spert kāju uz balkona un kāpņu telpas vismaz būs tīras un izmazgātas. Par māju siltināšanu pat neizteikšos. Apgalvošu, ka, iespējams, Līvāni ir vienīgā pilsēta valstī, kur līdz pat šim brīdim nav nosiltināta neviena, atkārtošu vēl, neviena daudzdzīvokļu māja.

Diemžēl iedzīvotāju vēlmes un tas, kas tiem pienāktos, mūsu stāsta varonim nav primārais. Galvenais ir labi izskatīties domes vadības acīs. Neapmierinātajiem vienmēr tiks atgādināts, ka mājas uzkrājumā nav naudas un silti ieteikts izvēlēties citu apsaimniekotāju. Toties kādā baikeru salidojumā, draugu lokā, cilājot alus kausus, varēs dziļdomīgi nopūsties un pažēloties, ka Līvānos gan ir nepateicīgi un bezkaunīgi iedzīvotāji, jo izrādās, ka viņi kaut ko grib. Mūsu varonis nekādi nevar saprast, ka iedzīvotāji vienkārši grib, lai viņu mājokļi ir savesti kārtībā un  pēdējā stāva iemītniekiem uz galvas netecētu ūdens.

Laiciņu atpakaļ sajutu nepārvaramu tieksmi apmeklēt Aglonu un izdomāju, ka varētu patīkamo apvienot ar liederīgo. Veicu nelielu isnspekciju pa Līvānu daudzdzīvokļu mikrorajoniem, lai pārliecinātos, vai tiešām tās mājas un kāpņu telpas ir tik briesmīgas kā man rakstīja.

Muhosranska! Labi, šoreiz neaiztiksim  mūsu kaimiņzemi. Nu riktīgi Mazpisāni! Tiešām varu apliecināt, ka Līvānos daudzu māju tehniskais stāvoklis un kāpņu telpu vizuālais tēls ir tuvu mūsu kaimiņzemes ciemata līmenim, bet jāatzīst, ka atsevišķās mājās dažas kāpņu telpas ir labā stāvoklī.

Apkārtējos pagastos runā, ka Līvāni, kas plaši zināmi kā Latgales angāru galvaspilsēta un projektu meka, kāpņu telpas ir remontētas tur, kur dzīvo kāds priekšnieks vai tā paziņa.

Nobeigumā uzdošu arī pāris jautājumu Līvānu domes izpilddirektoram Džeriņam. Kā tas bija iespējams, ka Raimonds Šubņikovs gandrīz gadu varēja izmantot uzņēmumam piederošās telpas savām personiskajām vajadzībām? Runā, ka Līvānu domes izpilddirektors Džeriņš  ir pienaglojis pie kabineta durvīm listi ar seno itāļu mafijas devīzi „Neko neredzu, neko nedzirdu, neko nerunāju”. Neredzu, kā Raimonds Šubņikovs metina uzņēmuma garāžās, neredzu, kā administrācijas vadītājs Snikersa kungs ar dienestu automašīnu dodas dažādos privātos izpriecu braucienos. Neko neredzu! Pilnīgi neko! Toties dzirdu, kā algas kontā ieripo kārtējais grasis.

Garantēju, ka SIA “Līvānu dzīvokļu komunālā saimniecība” valdes locekļa Raimonda Šubnikova rīcības un pārkāpuma izvērtēšanu no šā, lai piedod dievs un visi eņģeļi, „noderīgā idiota” gaidīt ir velti. 

Vēl jo vairāk, SIA “Līvānu dzīvokļu komunālā saimniecība” priekšniekam Raimondam tiks piedots it viss, jo vēl tik daudz ir jāizdara domes valdošās kliķes labā. Vēlēšanas taču nāk! Gan jau arī deputāts Magdaļenoks aizliks kādu labu vārdu par savu radinieku.

Kāda tad šim stāstam ir jēga jeb morāle? Principā nekāda. Drīzāk to var saukt par diagnozi. Neskaitāms pulks šādu raimondu un džeriņu rosās katrā Latvijas nostūrī, meklēdami, kur varētu kādu labumu ieraut sev nāsīs. Savukārt briškenveidīgie vaivodi ir saķēruši mutes caureju, klāstot, kāda gaiša nākotne gaida vēlētājus viņu vadībā, kamēr gausveidīgie turpinās nadzīgi šeptēties ar uzticēto tautas mantu.

Šo mankurtu* vienīgā misija ir verdziski izkalpoties pie varas esošajiem, bez šaubām neaizmirstot arī sevi. Skumjākais ir tas, ka viņu paliek arvien vairāk un izskatās, ka pavisam drīz tas tiks uzskatīts par normu.

Kā Jura Kulakova dziesmā: „Manā sētā kretīni dejo. Viņi to labāk par normāliem māk, viņiem tas iznāk patiesāk.”   

* Par mankurtu dēvē cilvēku bez atmiņas, gribas, prāta. Mankurts ir psihisks robots. Viņš ir zaudējis sakarus ar vēsturiskajām un etniskajām saknēm. Mankurts ir ideāls vergs bez atmiņas.

Novērtē šo rakstu: