Iesaki rakstu: 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Par nacionālo suverenitāti. Latvijas Satversme, likumi un vietējās institūcijas stāv pāri starptautiskām konvencijām un organizācijām. Virs mūsu likumiem ir tikai mūsu saistības ar starptautiskajiem partneriem un Dievs. Latvijas tautai nav pienākuma pildīt tautas nedeleģēto globālo birokrātu izdomātas prasības, kuras tauta nav demokrātiski uzņēmusies. Vēstures beigas ir pagājušas, ideoloģijas ir atgriezušās, starptautiskās tiesības bez pasaules policista ir fikcija. Latvija var paļauties tikai uz sevi un pašas pa tiešo ar partneriem noslēgtām vienošanām. Bez īstas pašnoteikšanās Latvijā neveidojas politiskā nācija, Latvija pakāpeniski kļūst par globālās valsts ierēdņu nodarbinātības iekārtu un pasaules pilsoņu caurstaigājamo kūrortu. Gudras nācijas pamatā ir atbildības par sevi uzņemšanās.
Nost ar provinciālismu, nost ar “kaunu” progresīvās Eiropas priekšā, nost ar “tēla” uzturēšanu, nost ar pasaules glābšanu. Nē pasaules valdībai, nē globāliem risinājumiem. Mēs stingri iestājamies par subsidiaritāti, decentralizāciju un lokālismu. Vairāk varas un atbildības pašvaldībām un vietējiem iedzīvotājiem, mazāk — Rīgas un Briseles birokrātijai.
Par ģimeni kā sabiedrības pamatu. Tā nodrošina kultūras, morāles un ekonomisko stabilitāti. Cilvēks piedzimst, uzaug, dzīvo un nomirst ģimenē. Ģimene ir brīvu politisku kopienu visefektīvāk veidojoša pamatšūna. Ģimenei ir jādara vairāk, valstij jādara mazāk. Ģimene un laulība ir īpaši jāaizsargā no valsts iejaukšanās. Tā nav valsts darīšana, kā cilvēki organizē savu privāto dzīvi, bet ģimene ir īpaša, valsts aizsargāta un valsts neregulēta brīvības telpa, kurā vecāki var audzināt savus bērnus saskaņā ar savām vērtībām.
Par dzīvu Latviju, ne muzejvalsti. Mūsu pienākums ir aizsargāt brīvības telpu dzīvai latviešu valodai. Mūsu uzdevums ir veicināt dzīvu, pēc iedzīvotāju pašu iniciatīvas, pašu saprašanas un spējām veidotu kultūru — nevis “augsto” “kultūru” kā centralizēti vadītu, ideoloģisku projektu vai budžeta apgūšanas blakusproduktu. Nē kultūras ministrijai, nē kultūras un izglītības barotnēm. Jā pašdarbībai! Mēs iestājamies par autentisku Latviju pašiem sev, ne pārējai pasaulei.
Par izglītību brīvībai nevis plānveida ekonomikai. Izglītības uzdevums ir veidot brīvus, sabiedrības priekšā atbildīgus, savā zemē aktīvi saimniekojošus sabiedrības locekļus, ne ideoloģiski formatētus mietpilsoņus vai “globālos strādniekus” aizceļošanai. Nost ar izglītības kultu, nost ar valsts finansētu izglītību aizbraucējiem.
Par stingrām robežām — dabā un idejās. Nekontrolēta migrācija un ārējs ideoloģisks spiediens ir nepieņemami. Nē darbaspēka ievešanai. Nē ārvalstu finansējumam medijiem un nevalstiskajām organizācijām.
Par valsti kā tiesiskuma ietvaru, ne kā kakla kungu. Valsts uzdevums ir sargāt pilsoņu brīvības telpu, nevis to ierobežot. Brīvība ir piespiešanas neesamība. Ģimenes, indivīda, kopienas, biedrību un uzņēmumu brīvība nedrīkst tikt upurēta tehnokrātisku ierēdniecības mērķu sasniegšanai. Ne Valsts prezidents, ne kāda cita amatpersona nedrīkst izmantot valsts represīvās funkcijas, lai vērstos pret sev netīkamiem līdzcilvēkiem. Nē pielaides mehānisma izmantošanai, lai ierobežotu tautas demokrātiskās tiesības izvēlēties savus priekšstāvjus. Nē “mentu zaņķim”.
Par tautas spēju demokrātiski lemt par kārtību savā valstī. Jā referendumiem, jā pilsoņu žūrijām, jā neatalgotiem atbildīgiem amatiem. Nost ar dziļo jeb ierēdniecības valsti, nost ar tehnokrātiju.
Par tirgus ekonomiku un īpašuma tiesībām. Privātīpašums un uzņēmējdarbība ir jāaizsargā; nodokļu un regulējuma slogs jāsamazina, lai atraisītu cilvēka un sabiedrības dabisko radošumu un pašpietiekamību. Nost ar progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Nē plašām sociālām programmām, jā individuālai atbildībai un individuālai labdarībai.
Par atbildīgu varu. Stipra, labāko domātāju veidota Saeima un rīcībspējīga, labāko rīkotāju veidota valdība, par kuras darbu parlamenta priekšā pilnībā atbild valdības sastādītājs viens pats. Deputāti ir īstenie tautas priekšstāvji. Labākie deputāti nav labākie ministri. Nē valsts finansējumam partijām. Nē tiesu aktīvismam. Satversmes tiesai nav pozitīvu likumdošanas tiesību — tā nedrīkst uz savu galvu ielasīt Satversmē progresīvās Eiropas inspirētas labklājības vai “cilvēktiesību” garantijas. Jā cilvēktiesībām 1948. gada izpratnē kā garantētām brīvībām no iejaukšanās. Nē cilvēktiesībām kā pozitīvām prasībām pēc vajadzību apmierināšanas. Nē utopijām, nē stūrgalvībai un radikālismam. Jā sarunai.
Par to, ka cilvēks dzīvo Dieva radītā pasaulē. Nē teokrātijai, nē reliģiskajam fundamentālismam, jā kristietībai. Nē bezjēdzībai un morālajam relatīvismam, jā Dievam kā pārlaicīgam cilvēka un valsts radītājam, visa soģim. Nē reliģiskiem tekstiem kā laicīgo likumu pamatojumiem. Dievs, svētī Latviju!
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
