Iesaki rakstu: 
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
LMĒP mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā. Sūdzības par ētikas pārkāpumiem medijos izskata LMĒP Ētikas padome, vadoties no biedriem saistošā Ētikas kodeksa. LMĒP Ētikas kodekss iever tādus principus kā godprātība materiālu veidošanā, informācijas daudzveidības nodrošināšana, faktu pārbaude, viedokļu un faktu nošķīrums un citus. Izvērtējot sūdzības un mediju sniegtās atbildes, Ētikas padome 18 gadījumos atzina, ka notikuši Ētikas kodeksa pārkāpumi, bet 33 sūdzībās pārkāpumi netika konstatēti.
No 18 gadījumiem, kuros Ētikas padome saskatīja dažādu ētikas principu pārkāpumus, visbiežāk – septiņas reizes – nebija ievērots godprātības princips, kas prasa nepieļaut un novērst nepatiesu, sagrozītu vai maldinošā formā pasniegtu informāciju, pārspīlējumus, stereotipizāciju un centienus tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju.
Četros pārkāpumu gadījumos nebija ievērots daudzveidības princips, kas paredz, ka medijs nodrošina sabiedrības tiesības saņemt daudzveidīgu informāciju un viedokļus no dažādiem avotiem, arī tad, ja medijam tie šķiet personīgi nepieņemami. Tikpat reizes nebija ievērots cieņas jautājums, kas paredz, ka plašsaziņas mediji saskarsmē, tajā skaitā sociālo tīklu vietnēs, apliecina ikviena cilvēka unikālo vērtību.
Trīs pārkāpumu gadījumos mediji nebija ievērojuši faktu un viedokļu nošķīrumus. Tikpat reizēs mediji nebija veikuši faktu pārbaudi. Trīs gadījumos arī tika secināts, ka medijs nebija sniedzis pietiekami objektīvu informāciju. Pa vienai reizei tika konstatēts interešu konflikts, kritiskas attieksmes trūkums pret informācijas avotu un diskriminācijas un naida kurināšanas aizlieguma pārkāpums.
Ētikas kodeksa pārkāpums ar lielāko rezonansi sabiedrībā bija televīzijas ziņu sižets, kurā tika izplatīta nepārbaudīta un nepatiesa informācija saistībā ar bijušā CVK vadītāja Arņa Cimdara nāves apstākļiem, nepatiesi apgalvojot, ka mirušajam bijis viltots Covid-19 vakcinācijas sertifikāts. Sižetam bija sniega bumbas efekts, un šis gadījums ilustrē, cik būtiski medijiem ir ievērot ētikas kodeksā ietvertos principus, jo pat kļūdas atzīšana un atvainošanās vēlāk var nesniegt vajadzīgo efektu. Rezultātā ir ne vien kaitēts kāda cilvēka un viņa ģimenes reputācijai, bet arī daļā cilvēku mazinās uzticēšanās medijiem kā godprātīgam un uzticamam informācijas avotam.
LMĒP ir izveidota kā nozari pašregulējoša institūcija, kurā var vērsties ikviens, kas pamanījis mediju ētikas pārkāpumu. Ētikas padomes lēmumi ir publiski un tie ir saistoši biedriem. Pārkāpumu gadījumā Ētikas padome var uzlikt medijam par pienākumu arī labot kļūdu un atvainoties.
Uz Ētikas padomes atzinumu statistiku varam raudzīties divējādi. Trīs gados, kopš darbojas LMĒP Ētikas padome, ir izveidota laba bāze mediju ētikas praksei. Ar konkrētu situāciju analīzi un ētikas pārkāpumu publiskošanu sabiedrība un mediji var labāk izprast, kā Ētikas kodekss ir piemērojams situācijās, ar kādām žurnālisti saskaras ikdienā. Turpretim fakts, ka divās trešdaļās gadījumu ētikas pārkāpumi netiek konstatēti, liecina, ka Ētikas padomei ir arī svarīga loma sabiedrības medijpratībā. Publiski izvērtējot katru šādu sūdzību, tiek veidota demokrātiskā un pilsoniskā sabiedrībā nepieciešamā izpratne, ka medijiem ir ne vien pienākumi, bet arī plašas tiesības un īpaša loma sabiedrībā. Tiem ir gan t.s. sargsuņa loma, ceļot gaismā sabiedrībai svarīgus jautājumus, gan plašas tiesības īstenot vārda brīvības principu, dodot vietu arī kādam netīkamiem viedokļiem un faktiem.
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā apvienojušies 44 biedri un divi asociētie biedri. Ārpus biedra statusā Ētikas kodeksu apņēmušies ievērot vēl 13 uzņēmumi un organizācijas. Biedrības ikdienas darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes locekle Ilona Skuja. Biedru saraksts, Ētikas kodekss, informācija, kā sniegt sūdzību, un Ētikas padomes atzinumi ir pieejami biedrības mājaslapā.
* Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekle
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
