Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.

LMĒP mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā. Sūdzības par ētikas pārkāpumiem medijos izskata LMĒP Ētikas padome, vadoties no biedriem saistošā Ētikas kodeksa. LMĒP Ētikas kodekss iever tādus principus kā godprātība materiālu veidošanā, informācijas daudzveidības nodrošināšana, faktu pārbaude, viedokļu un faktu nošķīrums un citus. Izvērtējot sūdzības un mediju sniegtās atbildes, Ētikas padome 18 gadījumos atzina, ka notikuši Ētikas kodeksa pārkāpumi, bet 33 sūdzībās pārkāpumi netika konstatēti.

No 18 gadījumiem, kuros Ētikas padome saskatīja dažādu ētikas principu pārkāpumus, visbiežāk – septiņas reizes – nebija ievērots godprātības princips, kas prasa nepieļaut un novērst nepatiesu, sagrozītu vai maldinošā formā pasniegtu informāciju, pārspīlējumus, stereotipizāciju un centienus tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju.

Četros pārkāpumu gadījumos nebija ievērots daudzveidības princips, kas paredz, ka medijs nodrošina sabiedrības tiesības saņemt daudzveidīgu informāciju un viedokļus no dažādiem avotiem, arī tad, ja medijam tie šķiet personīgi nepieņemami. Tikpat reizes nebija ievērots cieņas jautājums, kas paredz, ka plašsaziņas mediji saskarsmē, tajā skaitā sociālo tīklu vietnēs, apliecina ikviena cilvēka unikālo vērtību.

Trīs pārkāpumu gadījumos mediji nebija ievērojuši faktu un viedokļu nošķīrumus. Tikpat reizēs mediji nebija veikuši faktu pārbaudi. Trīs gadījumos arī tika secināts, ka medijs nebija sniedzis pietiekami objektīvu informāciju. Pa vienai reizei tika konstatēts interešu konflikts, kritiskas attieksmes trūkums pret informācijas avotu un diskriminācijas un naida kurināšanas aizlieguma pārkāpums.

Ētikas kodeksa pārkāpums ar lielāko rezonansi sabiedrībā bija televīzijas ziņu sižets, kurā tika izplatīta nepārbaudīta un nepatiesa informācija saistībā ar bijušā CVK vadītāja Arņa Cimdara nāves apstākļiem, nepatiesi apgalvojot, ka mirušajam bijis viltots Covid-19 vakcinācijas sertifikāts. Sižetam bija sniega bumbas efekts, un šis gadījums ilustrē, cik būtiski medijiem ir ievērot ētikas kodeksā ietvertos principus, jo pat kļūdas atzīšana un atvainošanās vēlāk var nesniegt vajadzīgo efektu. Rezultātā ir ne vien kaitēts kāda cilvēka un viņa ģimenes reputācijai, bet arī daļā cilvēku mazinās uzticēšanās medijiem kā godprātīgam un uzticamam informācijas avotam.

LMĒP ir izveidota kā nozari pašregulējoša institūcija, kurā var vērsties ikviens, kas pamanījis mediju ētikas pārkāpumu. Ētikas padomes lēmumi ir publiski un tie ir saistoši biedriem. Pārkāpumu gadījumā Ētikas padome var uzlikt medijam par pienākumu arī labot kļūdu un atvainoties.

Uz Ētikas padomes atzinumu statistiku varam raudzīties divējādi. Trīs gados, kopš darbojas LMĒP Ētikas padome, ir izveidota laba bāze mediju ētikas praksei. Ar konkrētu situāciju analīzi un ētikas pārkāpumu publiskošanu sabiedrība un mediji var labāk izprast, kā Ētikas kodekss ir piemērojams situācijās, ar kādām žurnālisti saskaras ikdienā. Turpretim fakts, ka divās trešdaļās gadījumu ētikas pārkāpumi netiek konstatēti, liecina, ka Ētikas padomei ir arī svarīga loma sabiedrības medijpratībā. Publiski izvērtējot katru šādu sūdzību, tiek veidota demokrātiskā un pilsoniskā sabiedrībā nepieciešamā izpratne, ka medijiem ir ne vien pienākumi, bet arī plašas tiesības un īpaša loma sabiedrībā. Tiem ir gan t.s. sargsuņa loma, ceļot gaismā sabiedrībai svarīgus jautājumus, gan plašas tiesības īstenot vārda brīvības principu, dodot vietu arī kādam netīkamiem viedokļiem un faktiem.

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā apvienojušies 44 biedri un divi asociētie biedri. Ārpus biedra statusā Ētikas kodeksu apņēmušies ievērot vēl 13 uzņēmumi un organizācijas. Biedrības ikdienas darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes locekle Ilona Skuja. Biedru saraksts, Ētikas kodekss, informācija, kā sniegt sūdzību, un Ētikas padomes atzinumi ir pieejami biedrības mājaslapā.

* Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekle

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

Foto“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

FotoUzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Lasīt visu...

12

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

FotoAr nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
Lasīt visu...

21

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

FotoANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Lasīt visu...

12

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

FotoŠis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Lasīt visu...

21

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

FotoSaistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Lasīt visu...

21

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

FotoMēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.
Lasīt visu...