Iesaki rakstu: 
Sagaidu, ka šādus mīļus vārdus tuvākajā laikā uzdos man banka, kurā man ir atvērts privātkonts. Šie sirsnīgie vārdi ir saskaņoti ar varu, un tā tos atzinusi par atbilstošiem un katram Latvijas iedzīvotājam uzdodamiem. Vara un bankas uzskata, ka tām ir pienākums “paņemt priekšā” katru sev ērtā veidā, kam ir konts bankā, un tādu mūsu ir vairāk par 2 miljoniem.
Fokusā LSM portālā publicētais raksts “Visiem Latvijas iedzīvotājiem būs jāatskaitās bankām par ienākumiem”. Vienotā aptaujas standarta nav, bankas anketas veidos pēc saviem ieskatiem, cenšoties pildīt likuma uzlikto pienākumu.
DNB, piemēram, saviem klientiem jautā:
- Kāds ir jūsu ienākumu avots?
- Cik vidēji mēnesī kontā ieskaita skaidru naudu?
- Kādi ir to izmantošanas mērķi?
- Kādi ir jūsu ienākumi?
- Ja darba alga – norādiet.
- Ja dividendes – norādiet.
- Ja saņemat naudu par nekustamā īpašuma izīrēšanu – norādiet īpašuma adresi.
- Ja saņemat ienākumus kā pašnodarbinātā persona – norādiet nodarbošanos.
- Vai izmantojat kontu bankā trešo personu darījumiem?
- Vai esat politiski nozīmīgā persona?
Paga, jūs nopietni? Šo nekautrīgo aktu akceptējusi manas valsts vara? Tā pati vara, kas komercbankas ir pataisījusi par vienīgo leģitīmo manis nopelnītā pārvaldītāju, neapstrīdamu svēto govi, kurai turpmāk man būs jāatskaitās par 5, 15, 150 eiro iemaksāšanu savā kontā, ko, iespējams, iepriekšējā dienā esmu no šī konta noņēmis?
Totālā kontrole uzņem apgriezienus, un es neplānoju kļūt par paklāju kādam, kurš sevi sauc par “politiski nozīmīgu personu”.
Es neesmu dzirdējis, es neesmu lasījis, ka Darba likuma 70.pants būtu mainīts pret šādu redakciju: “Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama tikai uz privātkantoru SIA, kas drošības pēc sevi mēdz dēvēt par “bankām” un kas turpmāk ar attiecīgiem Latvijas valdības lēmumiem varēs ikvienam klientam ļaut vai neļaut piekļuvi internetbankai, ierobežot pakalpojumu saņemšanu, draudēt ar soda naudām un citām sankcijām.”
Tiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ nezin - esošais Darba likuma 70.pants joprojām skan šādi: “Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies.”
Ar nepacietību gaidīšu to dienu, kad “mana banka”, kas globāli apsūdzēta neziņošanā par dažādām miljonos vērtām blēdībām, pat klientu apmācīšanā par ofšoru kompāniju dibināšanu un apkalpošanu, kas 2016.gadā savu privātbiznesu Latvijā joprojām vada un organizē ar uz papīra loksnītēm drukātiem internetbankas kodiem, kas savā skopumā nav atļāvusies patērēt kaut uz telefonbankas izstrādāšanu un ieviešanu, sūtīs man tos “atslēgas jautājumus”, kas kādam idiotam ļaus izdarīt secinājumus, vai es esmu zaglis, puszaglis, vai “ne visai liels zaglis”.
Sīkums par mani, bet ko lai domā mani vecāki, pensionāri, domājot atbildi uz “vai esat politiski nozīmīga persona?” un “Kādi ir pensijas izmantošanas mērķi?”.
Ziniet, ko, Melnaces, Bičevski, Vilki, Reiri un citi pļūtīzeri – ejiet ka jūs ieskrieties! Neviens likums man neuzliek par pienākumu atskaitīties par manis paša izvēlēta privāta pakalpojuma sniedzēja iegribām vai atbildēt uz anketu jautājumiem. Ja jums tas nepatīk, pamēģiniet mani iesūdzēt tiesā. Es nezinu, var jau būt, ka banku lobijs, jūsu “sakārtotās” lietas, izgrūstie miljoni “pīārā” un gadiem barotās aizmugures mani tiesā uzvarēs, bet kas tālāk? Liksiet mani cietumā? Liksiet man mīlēt bankas?
Es atbildu skaidri un gaiši – ES NEATBILDĒŠU NE UZ VIENU BANKAS JAUTĀJUMU, kas manā izpratnē liksies pēc iejaukšanās manā privātajā dzīvē. Es slēgšu kontu bankā, uz kuru man tiek pārskaitīts darba atalgojums. Es būšu spiests sagādāt neērtības savam darba devējam, bet turpmāk lūgšu tam izmaksāt atalgojumu Darba likuma 70.pantā noteiktajā kārtībā – skaidrā naudā.
Es esmu nikns. Melnace savu sakāmo “ja visi darījumi ir likumīgi, tad klientiem nav par ko uztraukties” var mierīgi stāstīt savam darba devējiem, vīram un radiniekiem. Es neplānoju papildus atskaitīties nevienam, bet jo īpaši šīm labi apmaksātajām “privātbanku mutēm”.
Padomāsim loģiski – cik no palikušajiem iedzīvotājiem Latvijā sevi var saukt par “politiski nozīmīgām personām”? Kā liecina publiski pieejamā informācija, “politiski nozīmīgas personas (PNP) statuss ir attiecināms vienīgi uz augtākajām amatpersonām. Tas nav attiecināms uz zemākā ranga vai vidējā ranga amatpersonām”. Ja reiz OECD ir tik precīzi definējis, kas ir PNP, tad kādu iemeslu dēļ bankas šādu jautājumu izsūtīs pilnīgi visiem saviem klientiem? Tik pat labi man varētu jautāt, kādu degvielu es leju savam Rolls Royce? Tas nekas, ka Latvijā Rolls Royce īpašnieki ir saskaitāmi uz divu roku pirkstiem – ja OECD lūdz, šo jautājumu uzdosim arī Maxima kasieriem un LDz pārmijniekiem.
Neliela atkāpe: Krīzes gados brīnišķīgi atceros Swedbank nu jau bijušā sabiedrisko attiecību vadītāja privātsarunā stāstīto, kā Latvijas lielākās privātbankas bosi tā arī nav spējuši saprast, kā tas ir - strādāt par 100 LVL mēnesī. Vairākas reizes pārjautājuši, vai tas nav atalgojums dienā vai vissliktākajā gadījumā - nedēļā… #swed_izpratne
Tāpēc - Jūs kā gribat, bet es atsakos. Es atsakos ticēt, ka mūsu valsts varā nav cilvēku, kas nav atkarīgi no visādiem sved, nord, dēenbē, seb, melnacēm un bičevskiem un citām skandināvu ērcēm, kas savu labklājību Latvijā būvējušas uz miljoniem vērtu PīāRu, “pseido ekspertu” viedokļiem medijos ar no tā izrietošajām sekām. Atsūtiet man jautājumus – es jums atbildēšu. Atbildē būs divi vārdi, kas sākas ar E & D.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
