LTV ziņu dienesta brāķis vai pasūtījums? 2.daļa. Atmaskošana
Pietiek lasītājs05.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā gada priekšvakarā LTV ziņu dienests savā raidījumā iekļāva sižetu par trīs pašmāju jauniešu panākumiem starptautiskajā biznesa ideju konkursā. Jānis Kreilis, Juris Sorokins un Roberts Tomme projektam Hyperjob esot veiksmīgi piesaistījuši investīcijas 100 tūkstošu eiro apmērā Šo investīciju viņi varēšot izlietot pēc saviem ieskatiem. Atgādināsim lasītājiem, ka praksē 100 tūkstošu eiro vietā tika piesaistīti 50 tūkstoši ASV dolāru (apmēram 40 tūkstošu eiro). Taču tie nav vienīgie meli šajā sižetā.
Pēc apķērīgo jauniešu teiktā, pirms dažiem mēnešiem viņiem prātā ienāca ideja pieteikties starptautiskajā zviedru akseleratora programmā. Nauda bija vajadzīga, lai attīstītu savu biznesa projektu. Viņi esot izturējuši milzīgu konkursu un pēdējās nedēļās intensīvi strādājuši pie tā, lai saņemtu finansējumu.
Izklausās pēc patiesa veiksmes stāsta, ar ko pārējie tautieši varētu lepoties. Taču tā ir, ļoti maigi izsakoties, tikai puspatiesība. Patiesībā šie paši jaunieši par šo pašu biznesa ideju jau bija saņēmuši 40 tūkstošus eiro no kāda cita Latvijā reģistrēta fonda Overkill Ventures. Tā nu atkal ir sanācis, ka LTV ziņu sižetā šī informācija nav pieminēta.
Tas, ka mūsdienās vienu un to pašu biznesa ideju var pārdot dažādiem fondiem, ir realitāte. Piešķirot sākotnējās investīcijas, šie fondi parasti nereģistrē ķīlu vai citu nodrošinājumu. Tādēļ atrodas "uzņēmīgi" ļaudis, kas izmanto šo nepilnību. Tas dod iespēju nevis attīstīt biznesa projektu, bet, pareizi aizpildot dokumentus, vairākās vietās saņemt sākotnējo finansējumu.
Tomēr galvenais jautājums ir, kādēļ šādi "veiksmes" stāsti tiek translēti LTV kā nacionālais lepnums? Vai tiešām mūsu jaunieši vairs neko citu nespēj, kā iedzīvoties nodokļu parādos un dažādās valstīs saņemt starta finansējumu vienai biznesa idejai vēl melojot par saņemto investīciju apmēru? Kāda ir LTV vadības atbildība par šādu melīgu veiksmes stāstu izplatīšanu?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.