LTV pagaidu vadītājs: publiski uzdot jautājumus par mūsu izdevumiem – tas nozīmē draudēt!
PIETIEK14.01.2013.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Publiski uzdot jautājumus par Latvijas Televīzijas finanšu tēriņiem un slēgto līgumu nosacījumiem, - tas nozīmē draudēt: šāda ir Latvijas Televīzijas pagaidu vadītāja, jaunā apvienotā sabiedriskā medija koncepcijas izstrādātāja Ginta Miķelsona nostāja. Pēc Miķelsona domām, sabiedrībai nebūtu jāzina pat tās personas, kuras saņem finansējumu no Latvijas Televīzijas līdzekļiem.
Pēc tam, kad plašu ievērību guva Latvijas Televīzijas vecgada vakara raidījums – „gadumijas mistērija” Lai dzīvojam, lai svinam!, tikai pēc ilgas tielēšanās Latvijas Televīzija (LTV) atklāja, ka tas kopā izmaksājis 58 tūkstošus latu.
„Kopējais atlīdzības fonds - Ls 32 000, iepirktie pakalpojumi - Ls 15 000, iepirktie materiāli - Ls 11 000,” – tas bija viss, ko LTV preses pārstāvis Jānis Kalve atbildēja uz Pietiek pieprasījumu iepazīties ar LTV "gadumijas mistērijas” veidošanai iztērēto līdzekļu izmantojuma tāmi.
Sabiedriskās TV skaidrojums, kāpēc tā neatklās, kam un par ko tieši izmaksātas šīs summas, bija: „Tā kā LTV nav saņēmusi atļauju no sadarbības partneriem publicēt konkrēti viņiem izmaksātās summas, LTV var norādīt tikai kopējās izmaksas pa pozīcijām.”
Savukārt LTV pagaidu vadītājs Miķelsons, kurš ir tieši tā persona, kas pēdējos mēnešos par ievērojamu samaksu ir strādājusi pie jaunā sabiedriskā medija koncepcijas organizācijas, finanšu un tehnoloģiju jautājumiem, sākotnēji vispār nevēlējās sniegt nekādus skaidrojumus par lielākoties negatīvi vērtētā vecgada vakara uzveduma izmaksām.
Ņemot vērā LTV vadības nostāju, Pietiek tai uzdeva virkni citu jautājumu, pieprasot nosaukt visus Latvijas Televīzijas sadarbības partnerus šī raidījuma veidošanā un paskaidrot, kāpēc LTV nepieciešams saņemt atļauju no sadarbības partneriem publicēt konkrēti viņiem izmaksātās summas.
Tāpat tika pieprasīts paskaidrot, kura konkrētā LTV amatpersona ir atbildīga par tieši šādu līgumu parakstīšanu, vai sadarbības partneri uzstājuši uz tieši šādu līgumu nosacījumu un vai LTV vadība jau ir veikusi kādus pasākumus, lai šādas atļaujas tagad saņemtu.
Sākotnēji LTV pašreklāmas direktors Jānis Kalve gan paziņoja, ka „atbildes uz jūsu jautājumiem tiek gatavotas”, taču pēc pāris dienām izrādījās, ka LTV jaunais pagaidu vadītājs Miķelsons ir izlēmis – sabiedrībai tas nav jāzina. Pēc viņa domām, sabiedrībai pietiktu ar „atziņām” par vecgada vakara raidījumu.
Pēc tam, kad Pietiek Miķelsonu informēja, ka uzdotie jautājumi tiks publiskoti, viņa atbilde skanēja (saglabājam oriģinālo rakstību): „Es ceru, kad šī Jūsu vēstule man nav jāuztver kā draudu vēstule? Jums jau atbildēja, izmaksu struktūru, kuru varam publiskot bez saskaņošanas ar katru konkrēto autoru. Pašlaik LTV radošā komanda apkopo šī raidījuma kļūdas/neveiksmes, un atziņas kā turpmāk rīkoties, lai šādi lieli projekti sadarbībā ar ārējiem producentiem būtu veiksmīgāk realizējami. Šīs atziņas arī publiskosim. Paldies ceru uz sapratini.”
Pašlaik Pietiek lūgto informāciju ir pieprasījis sniegt Informācijas atklātības likuma noteiktajā kārtībā, prettiesiska atteikuma gadījumā redzot nepieciešamību vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Kā zināms, LTV deklarē, ka tās misija esot "uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, veidojot jēgpilnu programmu saturu, kas informē, iesaista, izglīto un iedvesmo", mērķis - "kalpot Latvijas sabiedrības interesēm", vīzija - "visas sabiedrības slāņos respektabla televīzija ar daudzveidīgu programmu, kas balstās uz modernām tehnoloģijām un pieejama dažādos uztveršanas veidos, bet "radošais gars" - "LTV – līdere nacionālo oriģinālseriālu radīšanā, svētku raidījumu veidošanā un jauno talantu atbalstīšanā".
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
