Iesaki rakstu: 
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, kura darbība bieži nonak zem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lupas, nule sagādājis labi atalgotu darbu KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša (attēlā) sievai, bijušajai KNAB izmeklētājai Allai Jurašai. Loginovs neuzskata, ka tādā veidā būtu centies panākt, lai KNAB uz viņa darbībām skatās “caur pirkstiem”.
KNAB vadošā darbinieka sieva Alla Juraša nesen kļuvusi par Rīgas brīvostas pārvaldei piederošā uzņēmuma Rīgas brīvostas flote ģenerāldirektori ar 4000 eiro lielu mēnešalgu, - šo Pietiek rīcībā esošo informāciju otrdien apstiprināja arī uzņēmuma valdes loceklis un Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.
Alla Juraša pie jaunā amata tikusi “pirms pāris nedēļām”, un viņu darbā ar vienpersonisku lēmumu pieņēmis pats Loginovs. Nekādas plašas pretendentu atlases uz šo amatu neesot bijis, Loginovs vien “apspriedies ar dažiem juristiem”. Rīgas brīvostas flotē līdz šim nav bijis ģenerāldirektora amata, tas izveidots speciāli Allai Jurašai, nenoliedz Loginovs.
Loginova darbība Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā ik pa laikam nonāk zem KNAB lupas, kas rada iespaidu, ka labi atalgotā amata radīšana KNAB vadoša darbinieka sievai ir mēģinājums panākt, lai birojs brīvostas lietas vētītu caur ne tik smalku sietu.
“Vai tad KNAB labvēlību var nopirkt? Tur taču tagad tāds bardaks!” sev ierasti vaļīgā manierē uz Pietiek paustajām bažām atjautā Loginovs. Ja var ticēt viņa vārdiem, par Allas Jurašas radniecību ar KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju brīvostas pārvaldnieks nemaz neesot zinājis. Jura Juraša vadītā nodaļa veic operatīvo izstrādi, pārbaudot informācijas par iespējamām koruptīvām darbībām pamatotību, tādēļ viņa rokās koncentrēta liela ietekme.
Pati Alla Juraša, sazvanīta jaunajā darbavietā, Pietiek atteicās atbildēt uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem tikusi uzaicināta vadīt Rīgas brīvostas floti, jo valdes loceklis Loginovs viņu neesot pilnvarojis runāt ar žurnālistiem.
Jautājums par to, vai viņa vēl aizvien ir precējusies ar Juri Jurašu, esot personisks, tādēļ arī uz to atbilde netika sniegta, lai gan Pietiek viņai argumentēja šāda privāta jautājuma pamatotību: Brīvostas pārvalde jau ir nonākusi un nākotnē var nonākt Jura Juraša vadītās KNAB nodaļas uzmanības lokā. “Vai man ir kāds pienākums atbildēt? Vai iestājas kāda juridiska atbildība, sekas, ja es neatbildēšu?” retoriski jautāja Juraša.
Alla Juraša šobrīd ir valdes locekle un 50% līdzīpašniece SIA Burtnieku zirgaudzētava, kurā 26,53% pieder Jura Juraša brāļiem, rāda Lursoft dati. Šis ir Jurašu ģimenes dibināts uzņēmums.
Līdz šim Alla Juraša ilgstoši strādājusi advokāta Mārtiņa Kvēpa advokātu birojā Heidelberga. Starp Kvēpa klientiem ir arī Ventspils uzņēmējs Oļegs Stepanovs, kuram ir saimnieciskas intereses arī Rīgas brīvostā. Rīgas brīvostas flote ir monopolists velkoņu pakalpojumu sniegšanai brīvostas teritorijā. Brīvosta par monopolstāvokļā saglabāšanu ilgstoši konfliktēja ar privāto uzņēmumu PKL Flote, kas savukārt vismaz agrāk tika saistīts ar Stepanova interesēm.
Lai pārliecinātos, vai Juraša nesavieno darbu advokātu birojā ar Rīgas brīvostas flotes ģenerāldirektores amatu, stādoties priekšā kā žurnālisti, Pietiek piezvanīja uz Heidelbergu, lūdzot savienot ar Allu Jurašu. Advokātu biroja sekretāre, neizrādot izbrīnu par šādu jautājumu un neinformējot, ka Alla Juraša darbu birojā būtu pametusi, lūdza uzgaidīt, lai apskatītos, vai Juraša ir uz vietas, bet pēc vairākām minūtēm klausule tika nolikta, un birojs vairs nebija sazvanāms.
Pietiek 2012. gada vasarā rakstīja, ka KNAB premjeram un vairākiem ministriem nosūtīja informatīvu vēstuli, kurā bija ietvertas skaidras norādes par Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atrašanos interešu konfliktā un citiem iepriekš pieļautiem pārkāpumiem. Tomēr par spīti uzskaitītajiem faktiem KNAB tapušais atzinums bija Loginovam labvēlīgs.
Piemēram, attiecībā uz Spilves pļavu iznomāšanas mēģinājumu Loginovam daļēji piederošajai kompānijai Baltic Infrastructure Development KNAB konstatēja, ka Loginovs nav pārkāpis likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Šo secinājumu, kā izrietēja no dokumenta, KNAB pamatoja ar diviem aspektiem: pirmkārt, zemes nomas līguma parakstīšanu Loginovs deleģējis savam vietniekam Aigaram Pečakam, otrkārt, šis līgums lauzts drīz pēc Spilves pļavu skandāla nākšanas gaismā, līdz ar ko interešu konflikta sekas neesot iestājušās.
Savukārt faktu uzskaitījumu par piemaksu un prēmiju piešķiršanu sev un saviem Rīgas brīvostas pārvaldē strādājošajiem ģimenes locekļiem, ko vairāku gadu garumā veicis Loginovs, KNAB beidza ar informāciju, ka kriminālprocess par šiem nodarījumiem pirms diviem gadiem beigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Pārbaudē, kuru 2007. gadā veicis KNAB, bija atklāts, ka Loginovs laika posmā no 2003. gada decembra līdz 2007. gadam, pārkāpjot interešu konflikta likumu, ir "izdevis 69 rīkojumus par prēmiju izmaksu no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem sev un saviem radiniekiem 232 203, 11 latu apmērā". Izrādās, 2009. gada 8. janvārī KNAB pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu par biroja pārbaudē iepriekš konstatētiem faktiem, ka Loginovs atradies interešu konfliktā, jo laikā no 2002. līdz 2009. gadam ieskaitot pieņēmis lēmumus, kuros pats un viņa ģimenes locekļi bijuši materiāli ieinteresēti. Taču pēc nedaudz vairāk kā gada – 2010. gada 14. jūlijā – tika pieņemts lēmums kriminālprocesu izbeigt, jo “KNAB izmeklētājs konstatēja, ka Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieka L. Loginova darbībās nav saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs”.
Neoficiāli jau aizpagājšvasar izskanēja versija, ka Loginova jautājums KNAB ticis “politiski sakārtots”. Tobrīd bija versija, ka “sakārtošana” notikusi, Rīgas brīvostai noslēdzot dāsnus reklāmas līgumus ar partijām, tostarp Vienotībai pietuvinātiem sporta klubiem un medijiem.
Foto - ekrānšāviņš no TV3.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.